Nenoliedz, ka Latvijas Valsts mežus atbalstošo vēstuli zinātniekiem „palūguši” to finansētāji - Latvijas Valsts meži
L. Lapsa30.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Valsts mežu dāsni finansētā Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons, kurš arī personiski saņem algu Latvijas Valsts mežiem piederošā uzņēmumā, ceturtdien nenoliedza ziņas, ka no šīs valsts akciju sabiedrības saņēmis neformālu pamudinājumu sacerēt un publiskot pēc būtības Latvijas Valsts mežu darbības atbalstošo viedokļrakstu, kas šajās dienās parādījās medijos. Savukārt Roberta Strīpnieka vadītie Latvijas Valsts meži (LVM) vakar šo informāciju ne noliedza, ne apstiprināja.
„Mežzinātnes institūta Silava darbinieki, tostarp direktors, nepārtraukti komunicē savā starpā un, protams, meža nozares dalībnieku starpā. Pēdējie pamudinājumi, ko esmu saņēmis, gan nav no LVM, bet no Latvijas Dabas fonda un satur sadarbības vēlmi kopprojekta veidošanā,” – šādu atbildi Jansons sniedza uz jautājumu, kā viņš komentē informāciju, ka minētā viedokļraksta sakarā saņēmis no Latvijas Valsts mežiem neformālu pamudinājumu tādu sacerēt un publiskot. Savukārt Latvijas Valsts mežu vadība uz līdzīgu jautājumu atbildēt nevēlējās vispār.
Kā jau ziņots, vēstulē, kuru parakstījuši nepilni četri desmiti „Latvijas meža zinātnieku un zinātnisko darbinieku”, izteikts sašutums par to, ka „plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”.
Pietiek rīcībā esoša elektroniskā pasta vēstule ļauj secināt, ka šo kolektīvo paziņojumu, kas pēc būtības vērsts uz pašreizējo Latvijas Valsts mežu darbību aizstāvību, Latvijas meža zinātnieku un zinātniskie darbinieki nav parakstījuši spontāni, - šī paziņojuma parakstīšanu un publiskošanu diriģējis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.
„Godājamie kolēģi, ir priekšlikums (faktiski nozares lūgums) iet palīgā publiskā telpā pret Latvijas mežsaimniecības nomelnošanas kampaņu. Ir sagatavots sekojošs materiāls, kurš sākotnēji iecerēts kā mežzinātnieku viedoklis. (..) Ir doma, ka materiālu neparaksta vien tikai Jurģis, bet varbūt Zinātniskā padome vai institūta zinātniskie darbinieki, iespējams, pat publicējot vārdus, uzvārdus. Iespējams, šādi var iedzīvoties zināmā antagonismā no dažu amizantu t.s. dabas draugu puses, bet varbūt arī nē,” teikts šajā vēstulē, vēl piebilstot: „Mēs saredzam lielu ilgtermiņa ieguvumu, sadarbojoties ar meža nozari un to atbalstot.”
Ceturtdien kļuva skaidrāks apjoms, kādā šis labums ikgadēji tiek saņemts jau pašlaik. Kaut gan paši Latvijas Valsts meži uzrāda, ka dāvinājumos un ziedojumos Silavai pērn atvēlējuši 114 tūkstošus latu, kopējais valsts akciju sabiedrības finansējums to vajadzības gadījumā atbalstošajam uzņēmumam ir daudz apjomīgāks. „Kopējais projektu finansējums, kuru LVMI Silava ieguvis, uzvarot akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži izsludinātajos konkursos par zinātnisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī sniedzot īstermiņa ekspertu pakalpojumus, 2010. gadā bija LVL 372 500 jeb 18,3 % no kopējā institūta zinātniskās darbības finansējuma,” atzina Jansons.
Šajā summā vēl nav ietvertas summas, ko tieši vai netieši no Latvijas Valsts mežiem saņem atsevišķi Silavas darbinieki. Kā jau minēts, pats valsts uzņēmuma darbību un pretrunīgo Valsts meža dienesta reformu pēc būtības atbalstošās vēstules organizētājs Jansons ne tikai iepriekš bijis Latvijas Valsts mežu darbinieks, bet arī vēl joprojām ir netiešā šī uzņēmuma maizē un var tam pateikties par vismaz aptuveni 1,8 tūkstošiem pērn saņemtu latu.
Jansons kā savus pagājušā gada ienākumus deklarējis ne tikai Silavas (no kuras 2009. gada publiskā pārskata izriet, ka tā veikusi veselu virkni Latvijas Valsts mežu pasūtījumu) samaksāto 27,4 tūkstošu latu algu, bet arī 1750 latus, kas kā alga saņemti no SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts. Savukārt šajā SIA, kā rāda Lursoft datu bāze, Latvijas Valsts mežiem pieder 40,21% kapitāldaļu, kas nozīmē, ka valsts amatpersona Jansons, kas organizējusi atbalsta vēstuli Latvijas Valsts mežiem, vienlaikus netieši atrodas šī uzņēmuma maizē, saņemot tajā papildu algu. Latvijas Valsts meži ir arī ļoti nopietns Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtītājs un līdz ar to finansētājs.
„Protams, ka ikviena valsts amatpersona ir tiesīga strādāt zinātnisko darbu citās darba vietās, īpaši, ja šī amatpersona ir zinātnieks. Saskaņā ar uzņēmuma līgumu Nr. 9 no 01.07.2010, esmu veicis darbus LR Zemkopības ministrijas projekta ''Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā (līg.nr. 101209/C-110 ar 10.12.2009) ietvaros, kuru īstenoja SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts,” skaidroja pats Jansons.
Silavas direktors arī faktiski apliecināja, ka no Latvijas Valsts mežu finansējuma ir tieši atkarīgs institūta darbinieku – tostarp minētās vēstules parakstītāju – atalgojums: „LVM projektu finansējums tiek izmantots līgumos noteikto uzdevumu izpildei saskaņā ar institūta kopējo budžetu, līdzīgi, kā visu citu finansējuma avotu finansējums. Finanšu resursi iestādē tiek pamatā izmantoti darba algu, sociālās apdrošināšanas, komandējumu, materiālu, pakalpojumu un iestādes uzturēšanas (apkure utt.) izmaksu segšanai.”
Foto no dravnieks.lv
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
