Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir līdzīgi) tā iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir palikusi ārpus “kadra”.

Skolas gados vēstures mācībās pārsvarā Somija “pazuda” aiz Zviedrijas un Krievijas savstarpējās attiecību skaidrošanas, bet vēlāk par Somiju zināju vien dažas tipiskas klišejas - labi rallija un F1 braucēji, šķēpmetēji. “Nokia”, “Niknie putni”, “Fiskars”. Lācenes, ziemeļbrieži, Lapzeme, skaista daba. “Baby-box”, attīstīta izglītības sistēma utt.

Starp citu - par klišejām runājot. Es nezinu, no kurienes ir iesakņojies uzskats par somu-dzērāju. Latvijā dzīvojot, laiku pa laikam saskāros ar šiem stereotipiskajiem jociņiem. Realitāte ir tāda, ka, kopš dzīvoju šeit, neesmu redzējis nekādu pārmērīgu dzeršanu, pļēgurošanu, agresīvus apreibušus jauniešus utt. - jeb to, ko LV uz ielām redz vai katru dienu.

Un patiešām - tās retās reizes, kad kaut kur esmu bāros/restorānos/pasākumos - tipiskais soms dzer ar mēru, kļūst jautrs un atbrīvots, nevis agresīvs, un laicīgi izvēlas doties mājās. Jā, iespējams, tas ir saistīts ar augstajām alkohola cenām, bet tad atkal, ņemot vērā pirktspēju, alkohola pieejamība nav sliktāka nekā Latvijā… Bet nu - atpakaļ pie temata.

Tagad, padzīvojot Somijā un jau nedaudz iepazīstot vietējo kultūru, mana perspektīva un uzskatu sistēma par Somiju, protams, mainās. Lai arī Somijas un Latvijas sociālekonomiskais stāvoklis ir gana atšķirīgs, kopumā ir vairāk kopīga nekā atšķirīga.

Jāsāk ar vēsturi un valodu. Somija tikko nosvinēja savu simtgadi (starp citu - gana piezemēti, bez liekām ārišķībām, ar vien ļoti simbolisku salūtu, bet gana lielu sabiedrības kopības sajūtu), tāpat kā Latvijai pirms tam nācās samierināties ar apkārt esošo lielvaru teritoriālajām ambīcijām.

Un, lai arī varētu likties, ka somu valoda no latviešu valodas ir tikpat tāla kā persiešu valoda, tā gluži vis nav. Pat it kā pilnīgi citas saimes valodā - somu valodā ir atrodamas līdzības latviešu valodai. Tā vārdi “laiva” (prāmis), “maja” (ēka), “amatti” (amats), “torni” (tornis), “maksaa” (maksāt), “seina” (siena), “maalee” (mālēt/krāsot) u.c. vārdi latviski domājošajai būtnei ir viegli atpazīstami.

Un cilvēki. Tagad redzu to, ka vidējais latvietis (lai cik abstrakts ir šis jēdziens) ir drīzāk līdzīgs somam, nevis lietuvietim visās izpausmēs - ikdienišķajā piezemētībā, nesavtīgajā strādīgumā un visbeidzot - domāšanā un pasaules uztverē.

Pēdējo desmitgadi strādājot kā makroekonomistam Latvijā, es laiku pa laiku grimu pārdomās - kur tad ir Latvijas vieta. Ne tik daudz ģeogrāfiski, cik kultūras, valodas, tradīciju un visbeidzot - domāšanas veida ziņā. Līdz šim domāju, ka virzība uz Rietumeiropas modeli ir pareiza (nespēju atrast šeit pareizāku vārdu), bet šobrīd jūtu, ka virzība uz tā saucamo Ziemeļvalstu modeli tomēr, iespējams, būtu reālāka un vēlamāka.

Īpaši aktuāla šī tēma man kļuva tagad, 2018.gada rudenī, kad Saeimas vēlēšanu gaisotnē vairākas politiskās partijas atsaucās uz mistisko Ziemeļvalstu modeli, visbiežāk ar to saprotot nodokļu politikas progresivitāti un relatīvo augsto nodokļu slogu, kas ļauj valsti sniegt relatīvi lielu pakalpojumu grozu veselības aprūpē, izglītībā u.c. jomās.

Tomēr koncepts “Ziemeļvalstu modelis” ir daudz plašāks… un galvenokārt tas saistās ar domāšanu. Ar to es domāju zināmu sociālisma konceptu sabiedrībā. Lai arī es pavisam noteikti neesmu pilnvērtīgi integrējies Somijas sabiedrībā (un laikam arī īsti nemēģinu to izdarīt, zinot, ka došos atpakaļ uz LV), pat es jūtu to kopības sajūtu, dzīvojot vienā kultūras/tradīciju/vēstures/zināšana ziņā vienotā ģeogrāfiskajā vienībā. Lai cik dīvaini nebūtu, tādu kopības sajūtu līdz šim LV īsti neesmu jutis (ok, ja tā padomā tam ir zināmi objektīvi iemesli, bet nu vienalga šķiet nedaudz dīvaini, ka savā dzimtenē šajā ziņā jūtos sliktāk nekā ārvalstīs).

Kas to nosaka? Laikam jau kopīgs mērķis dzīvot lab-i/-āk. Es pat nezinu, kā lai to apraksta, bet Somijā daudz labāk ir saglabājusies sociālisma gaišā puse - cilvēku brīvprātīga vēlme ikdienā sadarboties kopēja labuma vārdā. Un tas nāk dabiski, bez piespiedu mehānismiem un regulācijas.

Te prasītos kāds piemērs, bet tā konkrēti pat grūti kaut ko minēt, jo velns ir detaļās un šajā gadījumā sīkumos. Vienu dienu zvana pie durvīm kaimiņš. LV gadījumā mēs tipiski pat neattaisītu durvis vaļā. Šeit attaisu un kaimiņš saka: “Es tagad dodos uz pagrabu miskasti izmest. Man viena brīva roka vēl ir - nevajag kaut ko aiznest?” Es savā latviskajā pazemībā, nemaz nepadomājot uzreiz bliežu “nē” un atvadoties aizcērtu durvis. Tik pēc tam sāku domāt un pārgremot tikko notikušo.

Citu dienu apsēžos kafejnīcā, lai padzertu tēju, gaidot uz tikšanos pēc stundas. Negaidīti kafejnīcas darbinieks man priekšā noliek pīrāga gabaliņu. Mana reakcija - “Es šo nepasūtīju”. Un ja tā padomā - gandrīz vai dusmīga/neapmierināta reakcija. Pretī es saņemu priecīguma un mierīguma pilnu: “Es zinu, bet mēs drīz slēdzamies ciet uz brīvdienām, un mums būs divu dienu brīvdienas - iedomājos, ka jums pie tējas varētu derēt pēcpusdienas pīrāgs uz iestādes rēķina. Lai labs vakars!”

Un šādas sīkumu epizodes ir uz katra stūra, ja vien māki izkāpt no savas latvietības un tās pieņemt. Cilvēki kopīgi rūpējas par bērniem, cilvēki kopīgi organizē iepirkumus, cilvēki kopīgi organizē izklaides u.t.t. Un tam nav nekādas saistības ar politisko vai sociālo sistēmu, vismaz ne mūsdienās.

Nedaudz par dažām niansēm, kas šķir Somiju no Latvijas mūsdienās. Un ar visai lielu pārliecību varu teikt, ka šie aspekti lielā mērā nosaka arī Latvijas sociālekonomisko atpalicību no Somijas (ja neņem vērā kapitāla akumulācijas dažādās starta pozīcijas, kas, protams, ir gana objektīvs faktors).

Pirmkārt, ekonomikas un arī visas sabiedrības attīstības stūrakmens ir produktivitātes izaugsme. Un ir visapkārt esoša apziņa par situācijas nopietnību. Somijas demogrāfiskās problēmas nav tik akūtas kā Latvijā, bet tendence tā ir pati. Somu jaunatne aizbrauc. Un nelīdz ne fakts, ka Somija ir 1.vietā Laimes indeksā, ne fakts, ka tā atzīta par vienu no pasaules ilgtspējīgākajām ekonomikām, ne arī citi “apbalvojumi”.

Apziņa, ka dzīvot varēs labāk vien, ja (visa sabiedrība) strādās efektīvāk, ir iesakņojusies visos līmeņos - ekonomiskās politikas veidotāju rakstītajos plānošanas dokumentos, uzņēmumu attīstības stratēģijās un vīzijās un pat mājsaimniecību un darbaspēka rīcībā.

Otrkārt, demogrāfisko tendenču gaismā redzu, kā tiek izmantots pats galvenais resurss, kas ir pieejams ekonomikā - cilvēks, jeb no ekonomiskās perspektīvas raugoties - cilvēkkapitāls. Latvijā ir zināms jaunības kults - tiek cienītas jaunieša IT zināšanas, programmēšanas prasmes, lieliskā komunikācija, linkedin profils, fancy CV, fakts, ka cilvēks zina gana eksotiskas svešvalodas utt. Kas pēc būtības ir labi, bet… Somijā visam pāri ir cilvēcīgas īpašības, starp kurām viena no nozīmīgākajām ir pieredze. Un ne tik daudz specifiskā profesionālā pieredze, cik dzīves pieredze. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka fiziķis kļūst par ekonomistu vai jurists kļūst par mehāniķi, un otrādi.

Šobrīd pirmo reizi mūžā strādāju vidē, kad man apkārt pārsvarā ir daudz pieredzējušāki cilvēki. Un jāteic, ka tā ir nenovērtējama sajūta, kad zini, ka vari paļauties uz kolēģu zināšanu bagāžu, vēso un viedo prātu. Jā, iespējams, viņam daudzfaktoru regresija neko neizsaka, bet viņš zina kādu, kam izsaka. Jā, viņš, iespējams, nezina, kā Excelī uztaisīt pivot table, bet viņš zina 101 citu veidu, kā sasniegt vajadzīgo rezultātu arī bez šīm prasmēm. Un vismaz tā profesionālā vide, ar ko es saskaros, no Latvijas atšķiras ar organizētību. Nav tās haotiskās skriešanas un darīšanas, bet gan viss tiek darīts saistībā ar iepriekš definētiem mērķiem, strukturēti un saprotami visiem procesā iesaistītajiem.

Treškārt, korupcija. Jeb tās nulles tolerance. Tieši tik vienkārši. Jociņus par kaut kā izkrāpšanu, nozagšanu, uzmešanu šeit vienkārši nesaprot. Nemaz nemēģiniet - nostādīsiet sevi neveiklā stāvoklī. Un tad ir nodokļi. Jā, tie ir augsti. Vēl augstāki tie ir labi pelnošajiem. Beigu beigās vairāk nekā pusi no bruto algas nākas atstāt valstij/pašvaldībai/baznīcai/arodbiedrībai.

Bet kombinācijā ar izciliem publiskajiem pakalpojumiem (sabiedriskais transports, veselība, izglītība utt.) trijstūris „korupcijas intolerance - nodokļi - publiskais pakalpojums” ļoti labi darbojas. Jā, protams, nav jau tā, ka viss ir izcili. Arī veselības sistēmā ir rindas uz publisko pakalpojumu tāpat kā LV, arī izglītības sistēmā ir savas īpatnības (kaut vai augstskolu milzīgie konkursi).

Ceturtkārt, uz attīstību vērsta domāšana un fleksibilitāte. Šobrīd Somija tāpat kā Skandināvijas valstis gatavojas nākamajam lēcienam - IKT revolūcijas sniegto iespēju pilnvērtīgai izmantošanai. Nav noslēpums, ka 5G nav vairs sapņi, bet gan visai tuva realitāte. Un tā klātbūtne jau šobrīd tiek integrēta visur - viedajās mājās, pilsētās, transportā, pakalpojumos un rūpniecībā.

Mana darba priekšrocība ir tāda, ka man sanāk pabraukāt pa lielo rūpniecības uzņēmumu rūpnīcām. Un es redzu to, ka viņi ir gatavi. Vai mēs esam? Nezinu, nav man viennozīmīgas atbildes. Bet Somijā redzu to, cik ļoti ātri tā spēj adaptēties pārmaiņām un jaunām iespējām. Ceru, ka kādreiz arī Latvija spēs, lai arī jāteic, ka ogļu kalni Rīgā un apaļkoksnes kalni ostās joprojām liecina par pretējo.

Piektkārt, un vismaz manā ikdienā šķiet visskaudrākā atšķirība - apziņas līmeņa atšķirība par ar vidi saistītajiem jautājumiem. Jā, Helsinku centrā vēl joprojām ir ogļu stacija. Un tā ir tur, jo īpašnieki ir investējuši tajā un vēlas atgūt savus ieguldījumus. Bet labā ziņa ir tāda, ka nevienam nav ne mazāko šaubu, ka tas nav labi, ka tā tur ir. Un es nešaubos, ka, tiklīdz būs iespēja no ekonomiskā viedokļa, tā būs slēgta.

Meža piesārņotājus te nesastapt. Mežā vecu riepu nebūs. Uz ielām pudeles un maisiņi nemētājas. Vides ekonomika un aprites ekonomika ir ekonomiskās politikas plānotāju ikdiena. Sabiedrība ir labi izglītota par galvenajām lokālajām un arī globālajām vides problēmām. Un šī izglītība kombinācijā ar tradīcijām (desmitgadēm piekopto dzīvesveidu) un īstenoto vides politiku panāk rezultātu - Somija ir īsteni zaļi domājoša valsts.

Pārpublicēts no http://www.miesnieks.com

Novērtē šo rakstu:

100
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par VDK materiālu publicēšanu

FotoŠogad publicējamās dokumentu grupas būs pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē nākošajā dienā pēc Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi"" stāšanās spēkā.
Lasīt visu...

21

Iedzimtais grēks

FotoNevaru apgalvot, ka Latvijā opozīcija ir daudzskaitlīga. Šai rakstā nevēlos diskutēt par to, kas vispār ir opozīcija, kuri no tā sauktās opozīcijas atšķiras no pozīcijas tikai ar to, ka ir palikuši ārpus strīpas. Gribu parunāt par būtību, ielūkoties problēmā un rast tai risinājumu.
Lasīt visu...

6

Jāšaubās, vai Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence OIK atbalsta shēmas īstenošanai

FotoPieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Lasīt visu...

21

Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa

FotoJūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Lasīt visu...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

Neiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par...

Foto

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

Dažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija),...

Foto

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli...

Foto

Brāķis

Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie...

Foto

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

Pirmdien pulksten 10.00 preses konference par...

Foto

Servitūts

Servitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par...

Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...