Neoficiālas ziņas: Truksnis iesaistīts jau trīs kriminālprocesos – arī par fiktīvu komandējumu un nedeklarētu paklāju
PIETIEK09.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārvēlētais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, kā liecina oficiāli neapstiprināta, bet droša informācija, ir iesaistīts jau veselos trīs kriminālprocesos, - reizē ar krimināllietu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu viņš varētu būt iesaistīts fiktīva komandējuma noformēšanā un izmantošanā personiskām vajadzībām, kā arī dārga pirkuma – par aptuveni 15 000 eiro skaidrā naudā nopirkta paklāja neuzrādīšanā amatpersonas deklarācijā.
Līdz šim plašāk bija zināms tikai par vienu kriminālprocesu, kurā figurē Truksnis un arī pazīstamais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, - tas jau pērn tika sākts par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā (Truksnis ir ZZS pārstāvis), un Jūrmalas mēram tajā ir noteikts aizdomās turētā statuss.
Taču Pietiek rīcībā esošā informācija, par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nekādi oficiāli komentāri līdz šim nav sniegti, liecina, ka Truksnis figurē saistībā ar vēl diviem uzsāktiem kriminālprocesiem.
Viens no tiem sākts saistībā ar kādu īpatnu komandējumu šā gada pavasarī, neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām: kā informē Pietiek avoti, oficiāli Truksnim ticis noformēts komandējums uz Vāciju, taču faktiski viņš braucienā devies personisku vajadzību pēc – meklēt medicīnisku risinājumu savai alkohola atkarībai.
Tikpat kuriozs fakts ir bijis otra kriminālprocesa pamatā: tiesībsargāšanas iestāžu rīcībā nonākusi informācija par to, ka pērn Jūrmalas mērs iegādājies savam oficiālajam ienākumu līmenim pasakaini dārgu paklāju.
Tas maksājis aptuveni 15 tūkstošus eiro, un par to maksāts skaidrā naudā, - iespējams, šī iemesla dēļ pircējs „aizmirsis” to norādīt savā ikgadējā amatpersonas deklarācijā. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, tiesībsargāšanas iestādes iegādes vietā – kādā luksuspreču tirdzniecības centrā – jau ir izņēmušas iegādes dokumentus.
Pietiek nav zināms, saistībā ar kuru no šiem kriminālprocesiem bijusi saistīta Jūrmalas „galvas” aizvadītās nedēļas vizīte KNAB telpās, - viņš tajās uzturējies aptuveni četras stundas.
Pats Truksnis trešdien uz telefona zvaniem neatbildēja, savukārt Jūrmalas pašvaldība paziņoja, ka tā no domes priekšsēdētāja personiskajiem kriminālprocesiem norobežojoties.
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašvaldībai nesniedz informāciju par uzsāktajiem kriminālprocesiem, tai skaitā arī par veiktajām un plānotajām procesuālajām darbībām kriminālprocesu ietvaros, kā arī par personām, kuras šajos kriminālprocesos ir iesaistītas. Attiecīgi pašvaldība nevar sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, jo pašvaldības rīcībā nav šādas informācijas,” savu nostāju skaidro pašvaldība.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
