Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.

Dinamisms saglabājās arī kvalitātes ziņā; proti, dibināto partiju politiskās kompetences un politiski konceptuālās platformas vērtības ziņā. Kvalitātes ziņā katra jaunā partija demonstrē noteiktu dinamismu. Latviešu politiskā lietpratība, izpratne, zināšanas nestāv uz vietas. Dinamisms nav apsīcis. Dinamismam (kustīgumam, mainīgumam) ir regresīvs raksturs – kvalitāte kļūst arvien politiski (arī intelektuāli un morāli) neadekvātāka. Katra jaunā partija apliecina politiskās (arī intelektuālās un morālās) degradācijas dinamismu. Jauno politisko partiju kustīgums, mainīgums (dinamisms) ir ar treknu mīnusa zīmi. Dinamisms ir tendēts uz pagrimumu un nolaišanos politiskajā marasmā.

Abas 2014.gada maijā dibinātās partijas ir visnelietīgākās politiskās organizācijas latviešu tautas politiskajā vēsturē. Tās dibināja cilvēki, kuri pret LR ir pastrādājuši ļoti smagus kriminālos pārkāpumus, ar savu bezdarbību valsts augstos amatos atbalstot krimināli oligarhisko valsts iekārtu un tās noziedzniekus. Partijas dibināja cilvēki, kuri par saviem noziegumiem mēreni tiesiskā valstī jau sen sēdētu cietumā līdz mūža beigām, bet stingrā tiesiskā valstī jau sen būtu sodīti ar nāves sodu. Bijušās Valsts kontrolieres Sudrabas un bordāniešu, jurašu, strīķenu bandas politiskās aktivitātes ir ļoti drūma liecība iespējai LR politikā darboties visriebīgākajiem neliešiem.

2016.gada 3.maijā dibinātā partija ir saistīta ar radikālām antropoloģiskajām izmaiņām - t.s. postcilvēku ģenēzi un postcilvēku iespējām mūsdienu sabiedrībā. Savukārt 2017.gada 26.augustā pietaisītā partija „Kustība „Par!” ir visdebilākā politiskā organizācija latviešu tautas politiskajā vēsturē. Tai ir debils nosaukums un debila programma. Pats par sevi ir saprotams, kāda ir šī pietaisījuma dibinātāju cilvēciskā kvalitāte.

Jauno partiju nosaukumi nepalīdz uztvert politisko orientāciju. Tas attiecās arī uz JKP. Jēdziens „konservatīvā” neko nedod, jo ir epitets „jaunā”, kas visu saputro. Nav skaidrs, vai runa ir par „jaunu konservatīvismu” jeb par „jauno” konservatīvo partiju pretstatā „vecajai” konservatīvajai partijai.

Politisko orientāciju nedaudz palīdz uztvert partiju programmas. Taču arī šajā segmentā aina ir neskaidra. Piemēram, JKP programmā konservatīvisma politiski konceptuālā platforma (tāda, kāda tā ir sastopama citās zemēs un atbilst konservatīvisma filosofijai) neeksistē.

Jauno politisko partiju programmās visskaidrāk ir uztverama Rietumu neoliberālisma ietekme. Taču neoliberālisma filosofiskās, ekonomiskās, sociālās, ideoloģiskās nostādnes jauno politisko partiju programmās tiek akceptētas, izmantotas, popularizētas tikpat nekritiski un bezjēdzīgi kā savā laikā tika akceptētas, izmantotas, popularizētas sociālisma nostādnes, nespējot uztvert un ņemt vērā konkrētās vēsturiskās izmaiņas sabiedrībā, kā arī sabiedrības reālo reakciju saskarsmē ar sociālisma nostādnēm. Respektīvi, jauno partiju programmās neoliberālisms ir tikpat stagnatīvs un demagoģisks, cik padomju valstī stagnatīvs un demagoģisks bija sociālisms. Tāds stāvoklis atbaidīja no sociālisma katru saprātīgi domājošo cilvēku. Tas pats tagad notiek Latvijā ar Rietumu neoliberālismu, kuram nevar būt nekādas autoritātes saprātīgās smadzenēs.

Protams, protams! Neoliberālismam vispār nevar būt nekādas autoritātes saprātīgās smadzenēs ne tikai Latvijā. Rietumu neoliberālisma politiskā, ekonomiskā filosofija un ideoloģija tika noformēta aizvadītā gadsimta 80.-90.gados kā t.s. finansu kapitālisma, praktiski – globālo finansu spekulantu - idejiskais izskaidrojums un teorētiskais pamatojums. Rietumu neoliberālismam bija gudri jāiedveš pasaules sabiedrībai, ka finansu kapitālam ir jābūt galvenajam kapitāla veidam, valstis un tautas ir pasaules tirgus dalībnieces, tirgus likumi nosaka morāli utt. Neoliberālisma antihumānā, merkantilistiskā, sociālā darvinisma būtība ir vispārzināms fakts.

Rietumu neoliberālisma lielākais nopelns ir drausmīgas sociālās un materiālās nevienlīdzības nostiprināšana un palielināšana, kad planētas bagātības pieder apmēram tikai 1% no planētas iedzīvotājiem. Neoliberālisma funkcija ir aizstāvēt 1% intereses, pārējiem atļaujot tikt pašiem ar sevi galā bez jebkādas sociālās politikas un jebkādām sociālajām programmām.

Rietumu finansu spekulantu neoliberālisms nevēršas pret kriminālajām iniciatīvām. Ja vērstos, tad LR krimināli oligarhiskā politiskā iekārta sen būtu aizslaucīta. Rietumu neoliberālisms patiesībā ir dizainiski smalki noformēts kriminālās iniciatīvas aizstāvis, novedot cilvēci līdz finansu krīzei un joprojām saglabājot finansiālās katastrofas draudus.

Jauno politisko partiju programmās neoliberālisms visšķebīgākais kļūst tad, kad programmu autori sāk bubināt par „cilvēku” un „izglītību”. Neoliberālisma retoriskais dizains visvairāk ir izčākstējis tik tikko minētajos aspektos. Tam, ko neoliberālisms sola cilvēka un izglītības labā neviens sen vairs netic. Rietumos faktiski neticēja jau tolaik, kad pie mums sociālisma retoriku nomainīja neoliberālisma retorika (90.g. sākumā). Pie mums „perestroikas” posmā un pēcpadomju dzīves pirmajā laikā zināma ticība varēja būt tiem iedzīvotājiem, kuri tolaik vēl nesaskatīja krimināli oligarhiskās iekārtas veidošanos un „prihvatizācijas” laupīšanas drausmīgās sekas. Ticība bija tiem, kuri cerēja turpmāk dzīvot patiesi neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā LR, bet nevis bijušo PSKP un VDK darbinieku pārvaldītās Lielās Bandas „valstī” bez nacionālās suverenitātes, bez savas naudas sistēmas, bez savas politiski patstāvīgās valdības. Saprotams, tagad visi ir apjēguši, pie kā noveda it kā cerīgā un gaišā „perestroika”. Bet cilvēki nevēlas izskatīties muļķi. Cilvēkiem piemīt instinkts neatzīties savā naivitātē, iluzoriskumā, pašapmanā. Tāpēc liela daļa no viņiem turpina atbalstīt krimināli oligarhisko iekārtu, Lielo Bandu. Tie, kuri nevēlas dzīvot valstiskā mēslu bedrē, aizbrauc no Latvijas.

Rietumu neoliberālismā tiek zombējoši sludināts, ka katrs cilvēks ir vērtība un var būt maksimāli brīvs. Viņš var brīvi veidot savu dzīvi, bet tikai apjēdzot, ka dzīvē vienmēr būs konkurence, kas ir „liberāli demokrātiskas” sabiedrības dārgums – milzīga vērtība. Cilvēka attiecības ar pārējo sabiedrību realizējas kontrakta veidā: kā nolīgums, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus. Cilvēks konkurences kārtībā sniedz pakalpojumus citiem cilvēkiem; citi cilvēki konkurences kārtībā viņam sniedz pakalpojumus.

Izglītība arī ir pakalpojums, kuru cilvēks pērk priekš sevis. Izglītības iestādes cilvēkam pārdod pakalpojumu. Rietumu liberālismā izglītības funkcija ir palīdzēt cilvēkam vienmēr saglabāt formu konkurencē. Tāpēc ir mūžizglība. Tāpēc izglītība māca pelnīt naudu, būt kreatīvam, piesaistīt investīcijas, taisīt karjeru. Neoliberālisma izglītības pamatmērķis ir izaudzināt kvalificētu patērētāju.

Bet tagad, lūdzu, padomāsim! Kurš šodienas Latvijā tic tādiem neoliberālistiskajiem apgalvojumiem jauno partiju programmās kā „Katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība”, „Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem”, „Mēs esam par brīvu cilvēku”?

Kurš nesmejas par neoliberālisma izcilo viltību „Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem”? Tā ir tipiska neoliberālisma viltība, visu atbildību uzveļot cilvēkam, atstājot viņu vienatnē ar sevi un no cilvēka dzīves izstumjot valsts palīdzīgo lomu, sabiedrības palīdzīgo lomu, kultūras palīdzīgo lomu.

Kurš gribēs ticēt šādai neoliberālistiskajai (turklāt vēl stilistiski kroplai) demagoģijai „Visplašākie sabiedrības slāņi ir jāpārorientē no darba ņēmēju filozofijas uz uzņēmējdarbības un vērtību, kā arī darbavietu radīšanas, tas ir, proaktīvas ekonomiskas darbības filozofiju”?

Pie mums (bijušajās sociālisma zemēs) nevar būt nekādas ticības neoliberālisma tēzēm viena pasvītroti nopietna iemesla dēļ. Rietumu valstīs tāds iemesls neeksistē.

Padomju iekārtā necienīja cilvēka izglītotību. Cilvēka izglītotībai principā nebija nekādas vērtības. Ne morālās, ne materiālās. Masu komunikācijā visaugstākās cilvēciskās kvalitātes etalons bija proletārietis ar septiņām klasēm. Padomju iekārtā akadēmiķa alga nedrīkstēja būt lielāka par augstākās kategorijas atslēdznieka, virpotāja algu. Droši var uzskatīt, ka padomju iekārtas sabrukuma viens no latentajiem galvenajiem iemesliem bija plebejiski necienīgā attieksme pret izglītotību. Padomju iekārtas stratēģiskais mērķis bija sociālisms un sociālismam adekvāta cilvēka radīšana. Taču praktiski tika radīts cilvēks bez izglītotības, cilvēks bez ticības izglītotības morālajai un materiālajai vērtībai. Tika radīts cilvēks, kurš neticēja viņa izglītotības perspektīvām dzīvē. Kā labi zināms, valstij bez izglītotības cieņas nevar būt nekādas nākotnes. ASV ir varena valsts tāpēc, ka šajā valstī ļoti ciena izglītotību.

Un, lūk, pēcpadomju Latvijā nekas nav mainījies. Izglītota cilvēka sociālā vērtība nav mainījusies, bet gan pasliktinājusies. Pēcpadomju politiskajā iekārtā nāca klāt jauns „aspekts”; proti, dzīves varoņi kļuva parvēniji un krimināli tipi ar dažām ziemām skolā. Pēcpadomju politiskajā iekārtā fiziskais darbs atkal tiek dāsnāk atalgots nekā garīgais darbs ar augstu izglītotību. Profesora alga LR privātajās izglītības biznesa firmās ir krietni mazāka nekā šofera, celtnieka alga. Skaidrs, kāpēc LR jau ir piedzīvojusi PSRS likteni – valsts krahu. Krimināli oligarhiskā iekārtā neoliberālisma skaistie apvārdojumi par „cilvēku” un „izglītību” ir ļoti smieklīgi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...