Iesaki rakstu: 
Delfi: "Turklāt ir zināms, ka infrastruktūras uzturēšanai, līdz to sāks ekspluatēt jeb ar to varētu sākt pelnīt, būs nepieciešams finansējums no valsts budžeta."
"Rail Baltica" uzturēšana vienmēr prasīs no valsts budžeta daudzus miljonus eiro. Ja viena kilometra uzturēšanas un atjaunošas izmaksas būs, kā to vērtē Satiksmes ministrija, 330 tūkstoši eiro, tad, reizinot ar paredzēto trases garumu, iegūstam apmēram 85 miljonus eiro gadā.
Pretī mums ir 3,3 miljoni pārvestu pasažieru, turklāt nav zināms, cik daudz Latvijas teritorijā, kā arī mazāk par 800 tūkstošiem tonnu kravu pa visu "Rail Baltica" trasi. Klāt nāks vēl pasažieru un kravu pārvadātāju izmaksas, kas varētu būt apmēram līdzvērtīgas.
Runas par iespēju pelnīt ir maldinošas. Turklāt subsīdijas būs jāmaksā gan infrastruktūras uzturētājam finanšu līdzsvara nodrošināšanai, gan pasažieru pārvadātājam, lai vilciena biļetes cena būtu kaut cik konkurētspējīga ar alternatīvajiem pasažieru un kravu pārvadāšanas veidiem.
Klāt pie izmaksām vēl ir jārēķina procentu maksājumi par valsts aizņēmumu. Šobrīd apmēram 3% gadā. Tātad 30 miljoni eiro uz katru aizņemto miljardu gadā.
"Rail Baltica" projekts papildus milzīgajām investīciju izmaksām ir arī apņemšanās to daļēji uzturēt par valsts budžeta līdzekļiem.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
