„Nepareizo” tiesu spriedumu jautājums tiek risināts Bordāna un Stukāna randiņā „Saktas” krustojumā?
Pietiek lasītājs04.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas bija paciņā, ko ģenerālprokurors Juris Stukāns šodien labākajās spiegu filmu tradīcijās, „Saktas” krustojumā Rīgas centrā uz mirkli „nejauši” saskrienoties ar tieslietu ministru, iespieda Jāņa Bordāna rokās? Kamēr Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra par šo īpatno neformālo tikšanos klusē, atliek vienīgi cerēt, ka uzdevumu augstumos ir citas iestādes.
Kā zināms, J. Stukāns aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem par to, ka tiesu sistēma nedarbojoties pareizi un ka tiesneši bieži pieņemot „nepareizus” spriedumus. J. Stukānu bija īpaši saniknojis tas, ka jau divas tiesas ir atzinušas viņa paša savulaik digitālās TV lietā taisīto spriedumu par nepareizu un kļūdainu.
Nepatikā pret tiesu varas neatkarību ģenerālprokuroram ir visiem zināms domubiedrs – Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs J. Bordāns, kurš tāpat ir publiski uzstājies pret „nepareiziem” tiesu spriedumiem, kuri nav atbilduši viņa vēlmēm, - it īpaši pret spriedumu Uģa Magoņa lietā, kurā ar īpašu bezspēcību izcēlās prokuratūra.
Kādi varētu būt iemesli, kuru dēļ „bezkompromisu tiesiskuma” ieviesējs J. Bordāns nolemj ar ģenerālprokuroru nevis oficiāli tikties vienas vai otras amatpersonas darbavietā, bet gan it kā nejauši saskrieties centra krustojumā un paklusām paķert J. Stukāna pastieptu paciņu?
Domājams, ka to mēs varētu uzzināt jau tuvākajā laikā, abām amatpersonām nākot klajā ar jauniem skaļiem paziņojumiem un ierosinājumiem. Tiesa, pastāv iespēja, ka šī nav vienīgā fotogrāfija, kas tapusi „nejaušā randiņa” vietā, un tāpat nav izslēgts, ka patiesībā ģenerāprokurors un tieslietu ministrs krustojumā ir risinājuši daudz praktiskākus jautājumus.
Galu galā slepeni nodotajā paciņā varēja būt viss kas, sākot no ģenerālprokurora - kurš, kā zināms, matrimoniālajos jautājumos ir Edgara Rinkēviča domubiedrs - pašrocīgi lipinātām pusdienu kotletītēm un beidzot ar svarīgiem lietiskajiem pierādījumiem vai varbūt aizdevumu kāda svarīga pirkuma veikšanai.
Red.piez. Tieslietu ministrijas oficiālais skaidrojums ir šāds: "Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Latvijas Radio studijas devās uz darbavietu Tieslietu ministrijā, neplānoti pa ceļam satiekot ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Ministram rokās bija kārba ar ēdienu (jūsu pieminētā t.s. “paciņa”), kuru viņš pa ceļam bija iegādājies tuvējā ēdināšanas iestādē. Informējam, ka nekāda apmaiņa ar ēdiena kārbu nenotika."
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
