„Nepareizo” tiesu spriedumu jautājums tiek risināts Bordāna un Stukāna randiņā „Saktas” krustojumā?
Pietiek lasītājs04.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas bija paciņā, ko ģenerālprokurors Juris Stukāns šodien labākajās spiegu filmu tradīcijās, „Saktas” krustojumā Rīgas centrā uz mirkli „nejauši” saskrienoties ar tieslietu ministru, iespieda Jāņa Bordāna rokās? Kamēr Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra par šo īpatno neformālo tikšanos klusē, atliek vienīgi cerēt, ka uzdevumu augstumos ir citas iestādes.
Kā zināms, J. Stukāns aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem par to, ka tiesu sistēma nedarbojoties pareizi un ka tiesneši bieži pieņemot „nepareizus” spriedumus. J. Stukānu bija īpaši saniknojis tas, ka jau divas tiesas ir atzinušas viņa paša savulaik digitālās TV lietā taisīto spriedumu par nepareizu un kļūdainu.
Nepatikā pret tiesu varas neatkarību ģenerālprokuroram ir visiem zināms domubiedrs – Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs J. Bordāns, kurš tāpat ir publiski uzstājies pret „nepareiziem” tiesu spriedumiem, kuri nav atbilduši viņa vēlmēm, - it īpaši pret spriedumu Uģa Magoņa lietā, kurā ar īpašu bezspēcību izcēlās prokuratūra.
Kādi varētu būt iemesli, kuru dēļ „bezkompromisu tiesiskuma” ieviesējs J. Bordāns nolemj ar ģenerālprokuroru nevis oficiāli tikties vienas vai otras amatpersonas darbavietā, bet gan it kā nejauši saskrieties centra krustojumā un paklusām paķert J. Stukāna pastieptu paciņu?
Domājams, ka to mēs varētu uzzināt jau tuvākajā laikā, abām amatpersonām nākot klajā ar jauniem skaļiem paziņojumiem un ierosinājumiem. Tiesa, pastāv iespēja, ka šī nav vienīgā fotogrāfija, kas tapusi „nejaušā randiņa” vietā, un tāpat nav izslēgts, ka patiesībā ģenerāprokurors un tieslietu ministrs krustojumā ir risinājuši daudz praktiskākus jautājumus.
Galu galā slepeni nodotajā paciņā varēja būt viss kas, sākot no ģenerālprokurora - kurš, kā zināms, matrimoniālajos jautājumos ir Edgara Rinkēviča domubiedrs - pašrocīgi lipinātām pusdienu kotletītēm un beidzot ar svarīgiem lietiskajiem pierādījumiem vai varbūt aizdevumu kāda svarīga pirkuma veikšanai.
Red.piez. Tieslietu ministrijas oficiālais skaidrojums ir šāds: "Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Latvijas Radio studijas devās uz darbavietu Tieslietu ministrijā, neplānoti pa ceļam satiekot ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Ministram rokās bija kārba ar ēdienu (jūsu pieminētā t.s. “paciņa”), kuru viņš pa ceļam bija iegādājies tuvējā ēdināšanas iestādē. Informējam, ka nekāda apmaiņa ar ēdiena kārbu nenotika."
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
