„Nepareizo” tiesu spriedumu jautājums tiek risināts Bordāna un Stukāna randiņā „Saktas” krustojumā?
Pietiek lasītājs04.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas bija paciņā, ko ģenerālprokurors Juris Stukāns šodien labākajās spiegu filmu tradīcijās, „Saktas” krustojumā Rīgas centrā uz mirkli „nejauši” saskrienoties ar tieslietu ministru, iespieda Jāņa Bordāna rokās? Kamēr Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra par šo īpatno neformālo tikšanos klusē, atliek vienīgi cerēt, ka uzdevumu augstumos ir citas iestādes.
Kā zināms, J. Stukāns aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem par to, ka tiesu sistēma nedarbojoties pareizi un ka tiesneši bieži pieņemot „nepareizus” spriedumus. J. Stukānu bija īpaši saniknojis tas, ka jau divas tiesas ir atzinušas viņa paša savulaik digitālās TV lietā taisīto spriedumu par nepareizu un kļūdainu.
Nepatikā pret tiesu varas neatkarību ģenerālprokuroram ir visiem zināms domubiedrs – Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs J. Bordāns, kurš tāpat ir publiski uzstājies pret „nepareiziem” tiesu spriedumiem, kuri nav atbilduši viņa vēlmēm, - it īpaši pret spriedumu Uģa Magoņa lietā, kurā ar īpašu bezspēcību izcēlās prokuratūra.
Kādi varētu būt iemesli, kuru dēļ „bezkompromisu tiesiskuma” ieviesējs J. Bordāns nolemj ar ģenerālprokuroru nevis oficiāli tikties vienas vai otras amatpersonas darbavietā, bet gan it kā nejauši saskrieties centra krustojumā un paklusām paķert J. Stukāna pastieptu paciņu?
Domājams, ka to mēs varētu uzzināt jau tuvākajā laikā, abām amatpersonām nākot klajā ar jauniem skaļiem paziņojumiem un ierosinājumiem. Tiesa, pastāv iespēja, ka šī nav vienīgā fotogrāfija, kas tapusi „nejaušā randiņa” vietā, un tāpat nav izslēgts, ka patiesībā ģenerāprokurors un tieslietu ministrs krustojumā ir risinājuši daudz praktiskākus jautājumus.
Galu galā slepeni nodotajā paciņā varēja būt viss kas, sākot no ģenerālprokurora - kurš, kā zināms, matrimoniālajos jautājumos ir Edgara Rinkēviča domubiedrs - pašrocīgi lipinātām pusdienu kotletītēm un beidzot ar svarīgiem lietiskajiem pierādījumiem vai varbūt aizdevumu kāda svarīga pirkuma veikšanai.
Red.piez. Tieslietu ministrijas oficiālais skaidrojums ir šāds: "Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Latvijas Radio studijas devās uz darbavietu Tieslietu ministrijā, neplānoti pa ceļam satiekot ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Ministram rokās bija kārba ar ēdienu (jūsu pieminētā t.s. “paciņa”), kuru viņš pa ceļam bija iegādājies tuvējā ēdināšanas iestādē. Informējam, ka nekāda apmaiņa ar ēdiena kārbu nenotika."
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
