Iesaki rakstu: 
Šodien būs grūti atrast kādu cilvēku Latvijā, kurš neteiktu – es esmu ļoti noguris no šī visa. Noguris no Jūsu taisnībām, no Jūsu ieteikumiem, no Jūsu situācijas analīzēm un redzējuma. Esmu noguris no stulbiem valdības lēmumiem, likumiem un ierobežojumiem būt CILVĒKAM! Es esmu noguris no meliem, puspatiesībām un dezinformācijas. Noguris no bezspēcības to visu ietekmēt un apstādināt. Noguris no naida, ļaunuma un propagandas ziņām.
Sāpes, bailes, karš! Jā! Diemžēl tieši karš ir tas, kam mūs spiež gatavoties! Kādēļ mēs to esam pieļāvuši? Kādēļ tam bija lemts notikt? Kādēļ mēs to nevaram apstādināt? Kādēļ brālis nogalina brāli? Kādēļ tas tiek pieļauts? Ļoti daudz jautājumu!
Es vienmēr būšu par savu Tēvu zemi! Līdz pēdējam! Ne Krieviju, ne Ukrainu, ne kādu citu valsti pasaulē! Tikai un vienīgi par Latviju! Nožēlojami ir skatīties, kā desmitiem tūkstošu soļo maršā aiz Latvijas TAUTAS iznīcinātājiem un nodevējiem – Kariņa (ASV pilsoņa), Pabrika (Vācijas pilsoņa), Levita (Vācijas pilsoņa, kurš pat nevīžo Latvijas Republikas himnas laikā noņemt cepuri…. Jo viņam ir NOSPĻAUTIES par Jums!). Un stulbi ir meklēt attaisnojumus viņu rīcībai! To nav!
Ikviens, kurš nesaprot, ka tiek izmantots šo valdības mērgļu interesēs, ir līdzatbildīgs un vainīgs tajā, ka viņa paša TAUTA tiek iznīcināta.
Protams, ka liela daļa, kas soļoja vienā solī it kā Ukrainas atbalstam, ir LGBT personas, kas nevar pieņemt sevi tādas, kā Dievs tās ir radījis. Diemžēl, bet fakts!
Protams, ka karš Ukrainā ir traģēdija! Protams! Un traģēdija kā Ukrainai tā Krievijai! Taču der atcerēties, ka viena pagale nedeg! Vienmēr ir 50 uz 50! Šajā situācijā Ukrainas puse ir ne mazāk atbildīga un vainīga kā Krievija! To der atcerēties! Jo Ukraina par kara sākumu zināja vismaz 2 mēnešus pirms! Tāpat kā Latvija un visas citas Eiropas valstis!
Ar kādām tiesībām valdošie mērgļi atļaujas šķelt sabiedrību? Raut karogus un tad tos uzspraust vai katrā staba galā! Ar kādām tiesībām viņi pie gandrīz katras izglītības iestādes Latvijas karoga vietā izkarina Ukrainas karogu? Ar kādām tiesībām? Vai kāds rīkoja referendumu par šo jautājumu? Vai kāds prasīja tautas nostāju? Protams, ka nē!
Viņi cer, ka NATO pildīs savas saistības un atrunājas ar 5. pantu! Diemžēl esmu 100% pārliecināts, ka NATO UZMETĪS Latvijas tautu. Vēl vairāk! Viņi to jau ir izdarījuši un vienojušies! Kā ne reizi vien tas vēsturē ir bijis! Jautājums ir tajā, vai Latvijas tautai atmaksās padsmit gadus NATO maksātos 2% no iekšzemes kopprodukta par aizsardzību? Esmu pārliecināts, ka nē! Protams, ka es varu kļūdīties! Un tomēr uzskatu, ka būs tieši tā!
Sakiet man, lūdzu! Mīļā Latvijas tauta! Kādēļ cilvēki, kurus Jūs pielūdzat, ir kretīni?
Sapnī redzēju, ka Birkavs, Maizītis, Baidens un citi ir nekas cits kā PEDOFILI! Jūs taču zināt, kas ir pedofili!? Jā, tikai sapnī, jo tieši es to nevaru apgalvot! Un tomēr!
Vai Latvijā ir tiesiskums? Protams, ka nav! Un atkal sapnī redzēju, kā GEJS Stukāns iestājas PRET Latviešu ģimenēm, jo atbalsta LGBT ideoloģiju, jo viņam par to maksā! Un labi maksā! Taču sapņi ir sapņi!
Un vēl vienā sapnī redzēju, kā Satversmes tiesnese Osipova atbalsta LGBT ideoloģiju Latvijas skolās, jo pati ir lesbiete. Taču pierādījuma nav, jo tas ir tikai sapnis.
Un kā ar izglītības ministri Muižnieci – sievieti, kura atļaujas uz sava auguma uzvilkt maiku ar rupju vārdu salikumu krievu valodā? Un kā to paskaidrot bērniem skolā, ka lamāties ir nesmuki, ja izglītības ministre to popularizē?
Latvijas GEJS Reiniks, kurš ierosina visiem, kuri neatbalsta Ukrainu, atņemt pilsonību? Kas viņš tāds ir? Vīriešveidīgais, kurš dzīvo tikai savai baudai? Nulle! Tukša vieta!
Arī Eilands, kurš propagandē krāsaino ideoloģiju, nu ir kļuvis par tautas aizstāvi. Saņēmis idiota sertifikātu no tāda paša idiota (ar Vācijas pilsonību) un lepojas ar to. Nožēlojami! Bet jāklausa, kā mamma saka, ko darīt. Es redzēju sapnī, ka Eilandu tiesās par latviešu tautas nodevību un naida kurināšanu. Ceru, ka šis sapnis piepildīsies!
Un sapnī redzēju, ka stulbā Medicīnas muzeja vadība tiek izsūtīta uz Sibīriju. Par to, ka kurina naidu Latvijā starp tautām. Ar stulbu, palīgskolas līmeņa plakāta izveidi pretī Krievijas vēstniecībai. Nu nav, ko darīt, stulbumam nav robežu!
Šobrīd, kad primāri ir JĀPARŪPĒJAS par savas tautas cilvēkiem, visi nezin kādēļ skrien rūpēties par Ukrainas tautu. Varētu padomāt, ka viņi paši nevar par sevi parūpēties. Jūs man pasakiet, kad Ukrainas tauta ir rūpējusies par Latviju? Tieši kad?
Sapnī redzēju, ka pati Ukrainas tauta ir vainīga pie tā, kas ar viņiem šobrīd notiek. Tikai un vienīgi viņi paši ir to visu pieļāvuši.
Protams, ka karš ir nosodāms un es esmu kategoriski PRET jelkāda veida agresiju un karu. Un tomēr der atcerēties, ka nekas tā pat vien nenotiek. Nekad!
Šobrīd mēs dzīvojam tādā Latvijā, kurā NAV demokrātijas, lai kā to no TV ekrāniem mums censtos iestāstīt. Tiek aizturēti un apcietināti cilvēki par sava viedokļa paušanu. Par to, ka iestājas par savu tautu un cilvēkiem. Aizturēti, jo atsakās dziedāt vienā stabulē ar valdību. Tā ir demokrātija? Protams, ka ne!
Pie Krievijas vēstniecības var stāvēt ar Ukrainas karogu, bet paust atbalstu Krievijas tautai nedrīkst! Kā tad tā? Ar kādām tiesībām? Vai tad demokrātija nav viedokļu dažādība? Tad kādēļ vieni ir vienlīdzīgāki par citiem?
Un atbilde ir ļoti vienkārša! Latvijā NAV nekādas demokrātijas – ir TOTALITĀRISMS! Ir tikai “viņu” viedoklis, un citu NAV! Vārda brīvība!? Kāda vārda brīvība? Par sava viedokļa paušanu esmu bloķēts uz 30 dienām Facebook un par tradicionālo ģimeņu aizsardzību esmu neatgriezeniski dzēsts no draugiem.lv. Un Jūs to saucat par demokrātiju? Smiekli nāk! Latvijā NAV demokrātijas! Ir tikai kretīnu un mērgļu valdība un eilandveidīgo idioti, kuri pielaizās ”varai”.
Es esmu par patiesību! Un uz patiesību nedrīkst apvainoties, lai cik rūgta tā nebūtu! Dievs, svētī manu Tēvzemi un tajā dzīvojošās tautas! “Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.” I. Ziedonis.
Red.piez. Publicējam šo viedokli, jo ikvienam cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, lai cik nepieņemams vai pat „aizliedzams” mums tas šķistu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
