Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesībsargs saņēma iesniegumu, kurā persona cita starpā norādīja, ka, iepazīstoties ar pret viņu uzsāktā kriminālprocesa materiāliem, konstatēja, ka ar tiesas atļauju operatīvās izstrādes lietas ietvaros tika veikta aizdomās turēto un citu šajā kriminālprocesā iesaistīto personu sarunu slepena noklausīšanās (sakaru līdzekļu kontrole). Tādējādi procesa virzītāja rīcībā nonāca arī informācija par iesniedzēja sarunu saturu ar advokātu un aizstāvi. Turklāt procesa virzītājs vienu no aizstāvjiem bija nopratinājis par faktiem, kas viņam kļuva zināmi, sniedzot juridisko palīdzību aizdomas turētai personai.

Minētā informācija norādīja uz iespējamām nepilnībām tiesību uz saziņas ar aizstāvi konfidencialitāti aizsardzībā. Ņemot vērā minēto, pēc tiesībsarga iniciatīvas tika ierosināta pārbaudes lietu Nr. 2018-23-4AD par tiesībām uz konfidencialitāti saziņā ar aizstāvi, veicot sakaru līdzekļu kontroli.

Pārbaudes lietas ietvaros tika pieprasīta informācija no Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmuma dienesta, Zvērinātu advokātu padomes, Satversmes aizsardzības biroja un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras. Izvērtējot iegūto informāciju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) un nacionālās tiesas atziņas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, sniedzu šādu viedokli par personas sakaru līdzekļu kontroli gadījumos, kad saziņa tiek veikta ar advokātu.

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 8. panta izpratnē jēdzienā „privātā dzīve” ietilpst arī personas telefonsarunas. Persona var veikt telefonsarunas ar dažādām personām, t.sk. ar advokātu.

Latvijas Republikas Advokatūras likuma 3. pants paredz, ka advokāts sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot personu likumīgās intereses, sniedzot konsultācijas, gatavojot dokumentus un veicot citas darbības. Minētā likuma 49. pantā noteikts, ka advokātam ir jāizmanto visi likumā paredzētie līdzekļi un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses. Iespēja saņemt aizstāvja vai advokāta juridisko palīdzību ir viens no Satversmes 92. pantā garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu pamatelementiem.

Konvencijas 6. panta trešās daļas c) punktā noteikts, ka ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir tiesības aizstāvēt sevi pašam vai ar paša izvēlētu juridisku palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu, lai algotu šo juridisko palīdzību, saņemt to par velti, ja to prasa justīcijas intereses. Līdzīgi arī Amerikas cilvēktiesību konvencijas 8.panta otrās daļas d) punkts paredz apsūdzētās personas tiesības brīvi un privāti sazināties ar advokātu. Tādējādi tiesībsargājošo iestāžu rīcība, veicot sakaru līdzekļu kontroli, kad persona sazinās ar savu aizstāvi vai advokātu ir vērtējama arī tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā.

2. Satversmes 116. pants paredz, ka personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Konvencijas 8. panta otrā daļa paredz, ka sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli vai aizstāvētu citu tiesības un brīvības. Pieņēmums, ka Satversmes 92. pantā paredzētajām katras konkrētas personas tiesībām vispār nevar noteikt ierobežojumus, nonāktu pretrunā gan ar Satversmē garantētajām citu personu pamattiesībām, gan arī ar citām Satversmes normām .

ECT atzīst slepenu novērošanu par nepieciešamu mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību un nepieļautu nekārtības vai noziegumus. Tādējādi Satversmes 92.pantā un 96.pantā garantētās tiesības var tikt samērīgi ierobežotas likumā noteiktā kārtībā leģitīma mērķa sasniegšanai.

Sakaru līdzekļu kontrole var tikt veikta vienīgi Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) un Operatīvās darbības likuma (turpmāk - ODL) noteiktā kārtībā. KPL mērķis ir nodrošināt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. ODL 2.pantā noteikti operatīvās darbības uzdevumi, kā būtiskākie minami personu aizsargāšana pret noziedzīgiem nodarījumiem un noziedzīgo nodarījumu profilakse, novēršana un atklāšana, kā arī noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu noskaidrošana.

KPL un ODL paredz, ka sakaru līdzekļu kontrole var tikt veikta vienīgi likumā noteiktā kārtībā, saņemot izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai Augstākās tiesas tiesneša akceptu. KPL 218.panta pirmajā daļā noteikts, ka telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas veic, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama. ODL 17.panta pirmās daļas

3. punktā noteikts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir atļauta, ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistību ar noziegumu, kā arī par valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu.

3. Personas un advokāta "slepenas vienošanās" risks ir jāņem vērā. Nav nekas neparasts arī apstāklī, kad aizstāvji sadarbojas, lai koordinētu savu aizsardzības stratēģiju. Ņemot vērā to, ka aizdomas turētā saziņas kontrole ar aizstāvi būtiski ierobežo tiesības uz aizstāvību, šādas darbības veikšanai ir nepieciešami ļoti būtiski iemesli.

Eiropas Padomes Starptautiskā nevalstisko organizāciju apvienība (turpmāk - INGO) ir atzinusi, ka neviena sistēma neaizsargā advokātu, kurš ir iesaistījies noziedzīgās darbībās. Latvijas Republikas Advokatūras likuma 6.panta trešā daļa paredz, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai. Tādējādi par konfidenciālu un īpaši aizsargājamu ir uzskatāma vienīgi advokāta sniegtā juridiskā palīdzība klienta likumīgo interešu aizsardzībai. Attiecīgi par aizsargājamām Satversmes 92.panta un Konvencijas 6.panta izpratnē nevar tikt atzītas advokāta darbības, kuras vērstas uz klienta prettiesisko mērķu sasniegšanu vai interešu aizsardzību. Līdz ar to ne visas personas sarunas, t.sk. ar advokātu vai aizstāvi, ir vienlīdz aizsargājamas.

4. Atbilstoši KPL 117.panta pirmajai daļai kriminālprocesuālā imunitāte sniedz personai dažāda līmeņa priekšrocības (piemēram, aizliedz vai ierobežo personas sakaru līdzekļu kontroli vai piespiedu līdzekļu piemērošanu). Savukārt KPL 122.pantā noteikts aizliegums kontrolēt advokāta sakaru līdzekļus, juridiskās palīdzības sniegšanas laikā. Arī ODL 4.panta septītā daļa paredz aizliegumu ar operatīvās darbības pasākumiem mērķtiecīgi iegūt informāciju zvērinātu advokātu profesionālās palīdzības sniegšanas laikā, izņemot gadījumus, kad minētās personas pašas ir operatīvās izstrādes objekti. Tādējādi neatkarīgi no procesa veida (KPL vai ODL) par sakaru līdzekļu kontroles mērķi nevar būt advokāta vai aizstāvja sniegtās juridiskās palīdzības saturs.

5. ECT ieskatā valsts nevar baudīt rīcības brīvību un neierobežoti pakļaut personas slepenai novērošanai. Šāda rīcības brīvība apdraudētu vai pat iznīcinātu demokrātiju. Līdz ar to valsts arī cīņā pret spiegošanu vai terorismu nevar izmantot jebkādus līdzekļus, ko tā uzskata par piemērotiem.

Slepenas novērošanas pasākumu kontrole var tikt veikta, kad tiek saņemta atļauja šāda veida darbībām, to laikā, kā arī pēc to pabeigšanas. Pirmajos divos posmos ne vien novērošana, bet arī uzraudzība tiek veikta personai par to nezinot. Tā kā personai tiek liegta efektīva tiesiskas aizsardzības iespēja, kā arī iespēja piedalīties uzraugošās amatpersonas veicamajās pārbaudēs, īpaši svarīgi, lai izveidotās procesuālās garantijas līdzvērtīgi aizsargātu personas tiesības. Uzraugot slepenas darbības, ir būtiski, lai tiktu aizsargātas demokrātiskas sabiedrības vērtības, lai iestāde strikti ievērotu piešķirtās rīcības brīvības robežas.

Tiesiskuma princips paredz, ka izpildvaras darbības, kuras skar personas pamattiesības, efektīvi kontrolē tiesu sistēma. Tiesas kontrole nodrošina vislabāko garantiju par procedūras neatkarīgumu, neieinteresētību un pienācīgumu. ECT ieskatā būtiska garantija pret patvaļīgu iestādes rīcību ir tiesas uzraudzība, lemjot par sakaru līdzekļu kontroles pamatotību, kā arī faktiskā šo pasākumu uzraudzība izpildes laikā vai pēc to pabeigšanas. INGO 2017.gada 27.janvāra ieteikumā norādīts, ka jurista un klienta saziņas kontrole ir pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumos ar tiesas atļauju. Tādējādi ir būtiski, lai sakaru līdzekļu kontroles gadījumā būtu ārēja kontrole pār minēto darbību uzsākšanu, to veikšanas laikā, kā arī pēc to pabeigšanas.

6. Nav pieņemams viedoklis, ka pamattiesību aizskārums nav noticis, ja persona par to netika informēta. Attiecīgi situācijās, kad objektīvu apsvērumu dēļ personai nav pieejama informācija par slepenā veidā veiktajām izmeklēšanas darbībām, t.sk. sakaru līdzekļu kontroli, valstij ir jānodrošina uzraudzība par veikto darbību tiesiskumu un iegūto pierādījumu izmantošanas pieļaujamību.

Saskaņā ar KPL un ODL nosacījumiem sakaru līdzekļu kontrole tiek uzsākta ar Augstākās tiesas vai izmeklēšanas tiesneša atļauju. Izņēmuma gadījumos minētās darbības var tikt veiktas ar prokurora piekrišanu. Tomēr arī šādos izņēmuma gadījumos amatpersonai ir pienākums jau nākamajā dienā iegūt Augstākās tiesas tiesneša akceptu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu minēto darbību veikšanai.

KPL 214.panta otrā daļa paredz izmeklēšanas tiesneša pienākumu lemt par bez tiesas lēmuma par sakaru līdzekļu kontroli iegūto pierādījumu pieļaujamību un pašu darbību tiesiskumu. ODL 23.1. panta piektajā daļā noteikts, ka sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības akceptē tiesnesis vai steidzamības gadījumā prokurors, iepazīstoties ar lēmumu par operatīvās darbības pasākuma veikšanu un materiāliem, kas pamato tā veikšanas nepieciešamību.

Līdz 2016.gada 1.augustam ODL 7.panta sestā daļa paredzēja, ka tiesneša akcepts nav nepieciešams, lai veiktu sarunu slepenu noklausīšanos, ja aizturētais, aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais un notiesātais atrodas operatīvās darbības subjektu vai penitenciāro iestāžu telpās. Ņemot vērā minēto, kā arī tajā laikā spēkā esošās ODL 35.panta pirmās daļas un 22.panta otrās daļas nosacījumus, nepastāvēja procesuālas garantijas, kas novērstu institūcijas patvaļīgas rīcības risku šāda veida situācijās.

No 2017.gada 1.augusta stājās spēkā grozījumi ODL 35.panta otrajā daļā, kas paredz pienākumu prokuroram rīkoties, konstatējot likumpārkāpumu veicamajos operatīvās darbības pasākumos. Arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 15.panta trešā daļa un Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.panta sestā daļa liedz brīvības atņemšanas iestādes darbiniekiem veikt ieslodzītā un aizstāvja sarunu noklausīšanos. Tādējādi KPL un ODL kopumā paredz tiesas kontroli pār sakaru līdzekļu kontroles uzsākšanas pamatotību.

7. Slepenos izmeklēšanas pasākumus uzraugošajai amatpersonai būtu jāpārbauda arī, vai iegūtā informācija ir izmantojama izmeklēšanas mērķa sasniegšanai. Vienlaikus būtu jāiznīcina jebkura cita izmeklēšanas pasākuma gaitā iegūtā informācija. ECT konstatējot, ka normatīvie akti neparedz noteiktu amatpersonu rīcību, piemēram, uzzinot, ka tiek noklausītas personas sarunas ar aizstāvi, secināja, ka netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība pret ļaunprātīgu varas izmantošanu, veicot personas sakaru līdzekļu kontroli.

Atbilstoši KPL 211.panta otrajai daļai procesa virzītājam un citām amatpersonām, kā arī izmeklēšanas tiesnesim, ir pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu likumā tieši neparedzētajiem mērķiem. KPL 130.panta otrās daļas 3. un 4.punktā noteikts, ka par nepieļaujamiem un pieradīšanā neizmantojamiem atzīstami pierādījumi, kuri iegūti pieļaujot pārkāpumus, kas liedz to izmantošanu, kā arī pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus. Jebkuram procesa virzītājam ir saistoši arī KPL 2.nodaļā noteiktie kriminālprocesa pamatprincipi.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka nepieļaujamu pierādījumu izmantošana pārkāpj apsūdzētā cilvēktiesības un šāds viņas tiesību ierobežojums nav samērīgs. Vairākās lietās tiesa, konstatējot šādas informācijas izmantošanu personas vainas pierādīšanā, ir lēmusi par sprieduma atcelšanu. Tādējādi KPL pastāv aizsardzības mehānisms, kurš paredz amatpersonas un tiesas pienākumu nekavējoties reaģēt, ja tiek konstatēts, ka sakaru līdzekļu kontroles gaitā ir iegūta informācija par aizstāvja vai advokāta sniegtās juridiskās palīdzības saturu. Proti, minētā informācija būtu atzīstama par nepieļaujamu pierādījumu un neizmantojama turpmākā kriminālprocesā.

ODL 23.2 pants paredz operatīvās darbības veicēja pienākumu sniegt tiesai vai prokuratūrai pārskatu par operatīvās darbības pasākumu veikšanu pēc to pabeigšanas. Tomēr ODL 23.2 panta trešajā un ceturtajā daļā noteikts, ka prokurors pārbauda veiktās operatīvās darbības vienīgi, ja tiek konstatēta atkāpšanās no akceptētā personas tiesību ierobežojuma.

Atbilstoši ODL 35.pantam prokuroram, veicot uzraudzību pār operatīvo darbību, ir tiesības iepazīties ar operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem materiāliem jebkurā tās stadijā. Arī KPL 37.panta trešās daļas 4.punkts paredz izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram tiesības jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem. Tādējādi ODL un KPL paredz pienākumu tiesai un prokuratūrai uzraudzīt pamattiesību ierobežojumu, kas rodas personas sakaru līdzekļu kontroles rezultātā.

Satversmes 92.pantā un Konvencijas 6.pantā noteiktās garantijas uz saziņas ar aizstāvi konfidencialitāti pēc būtības nozīmē, ka informācijai par sniegtās juridiskās palīdzības saturu nebūtu jānonāk to amatpersonu rīcībā, kuru uzdevums ir izmeklēt un pierādīt personas vainu likumpārkāpumā. Tomēr KPL un ODL neparedz tiesības vai pienākumu uzraugošajām institūcijām veikt sakaru līdzekļu kontroles gaitā iegūtās informācijas satura izvērtēšanu pirms tā nonāk procesa virzītāja vai operatīvās darbības veicēja rīcībā.

8. KPL 20.pants paredz, ka tiesības uz aizstāvību ir personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Minētās tiesības persona iegūst, procesa virzītājam pieņemot lēmumu par attiecīgā statusa piešķiršanu kriminālprocesā. Vienlaikus ar statusa iegūšanu kriminālprocesā persona var informēt procesa virzītāju par savu aizstāvi. Tomēr nepieciešamība veikt sakaru līdzekļu kontroli amatpersonai var rasties pirms kriminālprocesa uzsākšanas vai procesuālā statusa piešķiršanas, piemēram, ODL noteiktajā kārtībā, veicot darbības noziedzīgu nodarījumu profilaksei vai to novēršanai. Attiecīgi amatpersonas rīcībā ne vienmēr var būt informācija par juridiskās palīdzības sniedzēju vai aizstāvi, kurš darbojas „noklausāmās” personas interesēs. Savukārt amatpersonas mēģinājumi noskaidrot juridiskās palīdzības sniedzēja vai aizstāvja esamību var kļūt zināmi „noklausāmajai” personai, kā rezultātā sakaru līdzekļu kontroles mērķis var netikt sasniegts. Vērtējot minēto situāciju, ir jāņem vērā, ka uz lēmuma pieņemšanas brīdi personai var arī nebūt noslēgta vienošanās par juridiskās palīdzības saņemšanu. Advokātam var būt vairāki kontakttālruņi, kā arī viņš var sazināties ar personu no citiem tālruņiem. Turklāt personai var būt viens vai vairāki juridiskās palīdzības sniedzēji un jebkurā brīdī tie var tikt mainīti.

Sakaru līdzekļus indivīds var izmantot saziņai ar dažādām personām un advokāts var būt tikai viena no tām. Turklāt juridiskā palīdzība nav vienīgais iemesls personai sazināties ar advokātu. Sakaru līdzekļu kontrole tiek veikta ar tehniskiem līdzekļiem, kā rezultātā tiek ierakstītas visas personas sarunas.

Saskaņā ar tiesībsarga rīcībā esošo informāciju tālruņa numuru kontroli tehniski nav iespējams veikt izlases veidā.

Lai gan sakaru līdzekļu kontroles gaitā iegūtā informācija par personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu ir atzīstama par nepieļaujamu un vainas pierādīšanā neizmantojamu pierādījumu, tomēr apstāklis, ka KPL un ODL pieļauj minētās informācijas nonākšanu izmeklētāja un apsūdzības uzturētāja rīcībā, pats par sevi jau pārkāpj Satversmes 92.pantā un Konvencijas 6.pantā noteiktās garantijas uz saziņas ar aizstāvi konfidencialitāti.

9. ECT ir atzinusi, ka lietās, kurās iestādei piešķirtās pilnvaras tiek realizētas slepus, pastāv patvarīgas rīcības risks. Attiecīgi arī ODL un KPL, ciktāl tie paredz procesa virzītāja un operatīvās darbības subjekta tiesības izvērtēt sakaru līdzekļu kontroles gaitā iegūtās informācijas par personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu turpmākās izmantošanas pieļaujamību, pastāv patvarīgas rīcības risks.

ECT konstatēja Konvencijas 8.panta pārkāpumu, jo normatīvie akti, kuri reglamentēja sakaru līdzekļu kontroli, tieši neparedzēja, kādā veidā, kādos gadījumos un kam būtu jāatlasa informācija, kas ir tieši saistīta ar advokāta profesionālo darbību. KPL un ODL paredz divas tiesu sistēmai piederīgas institūcijas (tiesa un prokuratūra), kuras ir tiesīgas pieņemt saistošus lēmumus personas slepenas novērošanas (t.sk., sakaru līdzekļu kontroles) procesā. Ņemot vērā to, ka prokuratūras statuss kriminālprocesā mainās, vienīgi tiesa ir atzīstama par neinteresēto institūciju, kura var objektīvi izvērtēt, vai sakaru līdzekļu kontroles gaitā iegūtā informācija ir izmantojama pierādīšanā un nododama procesa virzītājam. Tomēr KPL un ODL neparedz izmeklēšanas un Augstākās tiesas tiesnesim pienākumu veikt šāda veida izvērtējumu pirms iegūtās informācijas nodošanas sakaru līdzekļu kontroles iniciatoram. Līdz ar to konstatējams, ka normatīvajā līmenī nepastāv pienācīgas garantijas pret patvarīgu amatpersonu rīcību, sakaru līdzekļu kontroles gaitā iegūstot informāciju par personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu.

10. Likumiem un tiesību normām, kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt gan pienācīgi saprotamiem, gan paredzamiem. Paredzamība slepenu izmeklēšanas darbību kontekstā, piemēram, sakaru līdzekļu kontrole, nenozīmē, ka personai jābūt iespējai paredzēt, kad tieši tiesībsargājošās iestādes, iespējams, veiks viņa sarunu pārtveršanu, lai attiecīgi koriģētu savu uzvedību. Normai jābūt formulētai tā, lai ļautu personām skaidri paredzēt precīzu noteikuma piemērošanas jomu un nozīmi. Tas nodrošina indivīdiem svarīgu aizsargmehānismu. ECT ir atzinusi, ka nepietiekami vienīgi deklarēt tiesības uz personas un aizstāvja saziņas konfidencialitāti, ir nepieciešama noteikta kārtība (procedūra), kura piepildītu minēto normu ar saturu.

Satversmes 92.pants un Konvencijas 6.pants viennozīmīgi garantē personai tiesības uz saziņas ar aizstāvi konfidencialitāti. Arī KPL un ODL paredz skaidru aizliegumu amatpersonām kontrolēt indivīda saziņu ar aizstāvi un iegūt informāciju par sniegtās juridiskās palīdzības saturu. Persona un sabiedrība kopumā sakaru līdzekļu kontroles laikā objektīvi nevar pārbaudīt šo darbību tiesiskumu. Attiecīgi likumam, kurš paredz amatpersonām tiesības ierobežot indivīda pamattiesības, ir jābūt formulētam pietiekami precīzi un detalizēti, lai nepieļautu, ka tās, veicot izmeklēšanu, iegūst īpaši aizsargājamu informāciju. KPL un ODL šādas garantijas nesniedz. Līdz ar to secināms, ka pamattiesību ierobežojums neatbilst likuma kvalitātes kritērijam, ciktāl tas pieļauj amatpersonām iespēju sakaru līdzekļu kontroles rezultātā iegūt informāciju par indivīdam sniegtās juridiskās palīdzības saturu.

Apkopojot iepriekš minēto, konstatēju, ka:

1. Par aizsargājamām Satversmes 92.panta un Konvencijas 6.panta izpratnē nevar tikt atzītas advokāta darbības, kuras vērstas uz klienta prettiesisko mērķu sasniegšanu vai interešu aizsardzību.

2. Sakaru līdzekļu kontroles mērķi nevar būt advokāta vai aizstāvja sniegtās juridiskās palīdzības saturs.

3. Sakaru līdzekļu kontroles iniciatora rīcībā nedrīkst nonākt informācija par personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu.

4. KPL un ODL kopumā paredz tiesas kontroli pār sakaru līdzekļu kontroles uzsākšanas tiesiskumu.

5. Apstāklis, ka KPL un ODL pieļauj informācijas par personas un aizstāvja saziņas saturu nonākšanu izmeklētāja un apsūdzības uzturētāja rīcībā, pats par sevi pārkāpj Satversmes 92.pantā un Konvencijas 6.pantā noteiktās garantijas uz saziņas ar aizstāvi konfidencialitāti.

6. Nepastāv garantijas pret amatpersonu patvarīgu rīcību, sakaru līdzekļu kontroles gaitā iegūstot informāciju par personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu.

7. Tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums neatbilst likuma kvalitātes kritērijam, ciktāl tas pieļauj iespēju, ka sakaru līdzekļu kontroles rezultātā amatpersonas var iegūt informāciju par personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu.

Ar šo atzinumu pārbaudes lietu pabeidzu.

Novērtē šo rakstu:

34
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

15

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

FotoEsmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu nosūtījis visiem Saeimas deputātiem.
Lasīt visu...

12

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

FotoBeidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme uz medijiem, politiskā «aizmugure» partijās un ievērojami finansiālie resursi. Tikpat klasiski — šie resursi iegūti, tos vienkārši pievācot savā rīcībā ar valsts iestāžu (šinī gadījumā prokuratūras) atbalstu.
Lasīt visu...

21

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

FotoOtrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes opozīcijas deputāts Guntis Grūba no biedrības “Tev, Jūrmala” un Jaunās konservatīvās partijas. G. Grūba vecāku sapulci politizēja un pagrieza notikumu gaitu sev un savai partijai vēlamā gultnē, faktiski mēģinot sākt  nacionālā naida kurināšanas konfliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...