Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā 20 nozīmīgas vides aizsardzības ekspertu un profesionāļu organizācijas vienotā vēstījumā vēršas pie Latvijas pilsoniskās sabiedrības, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Eiropas Komisijas, iestājoties par taurgovju populācijas saglabāšanu Latvijā. Šie unikālie, aizsargājamās dabas teritorijās mītošie lielie zālēdāji nonākuši “ārpus likuma” un var būt jāiznīcina, ja netiks steidzami mainīts tiesiskais regulējums vai noteikts attiecīgs izņēmums.

Lielākā daļa Ķemeru Nacionālā parka un Papes dabas parka apmeklētāju daudzus gadus ar pietāti un apbrīnu vērojuši taurgovju sekmīgu atgriešanos dabā un pārliecinājušies par to spēju ilgstoši dzīvot savvaļā. Kā Latvijas veiksmes stāstu un „rewilding” paraugu Eiropas mērogā to ļoti atzinīgi novērtējuši dabas zinātnieki un starptautiskā organizācija REWILDING EUROPE.

Ķemeru Nacionālais parks saņēmis arī citas starptautiskas nominācijas un VARAM ministra atzinību. Dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrība „Animal Rights Association B.&T.”, biedrība „Latvijas ainavas” un Vides konsultatīvā padome (ietver 20 organizācijas) lūdz Latvijas atbildīgāko politisko vadību steidzami pārskatīt normatīvos regulējumus attiecībā uz taurgovju turēšanas prasībām.

Ja tiesiskais regulējums netiks mainīts, tuvākajā laikā Latvijā var nākties taurgovis iznīcināt, kas būtu apkaunojums Latvijai, jo būtu jāiznīcina izcils daudzu gadu dabas atjaunošanas darba rezultāts – Latvija zaudētu pļavu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai īpaši nozīmīgu zālēdāju sugu, turklāt tas notiktu īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (NATURA 2000), Ķemeru Nacionālajā parkā un Papes dabas parkā!

Pirms vairākiem gadsimtiem Eiropā, t.sk. Latvijā dabiskos zālājus un atklāto pļavu ainavu uzturēja lielie zālēdāji – Eirāzijas taurs (Bos primigenius), zirgu priekštecis tarpāns un sumbrs. Pēdējie taura savvaļas sugas pārstāvji izmira 17. gadsimtā.

Lai aizpildītu šo tukšumu dabas ekosistēmā, 20.gadsimta sākumā tika uzsākts selekcijas darbs, lai no mājlopiem iegūtu savvaļā (iz)dzīvošanai spējīgu tauru pēcteci, ko arvien vēl mūsdienās cenšas tuvināt vēsturiskajam tauram. Sākotnējais šķirnes nosaukums bija Heka govs (Heck cattle). Tagad to latviešu valodā sauc par taurgovi, bet angliski – Taurus.

Nu jau teju 20 gadus ar Pasaules Dabas fonda atbalstu šie savvaļas zālēdāju pēcteči ir atgriezušies arī Latvijas ainavā. To ievešana un turēšana ir saistīta ar nepieciešamību atjaunot un uzturēt izzūdošos dabīgo zālāju biotopus. Lai arī taurgovis Latvijā dzīvo savvaļas apstākļos plašās ganībās bez cilvēka iejaukšanās, tomēr tām atvēlētā dzīves telpa ir stingri determinēta, lai izvairītos no konfliktiem ar lauksaimniecību.

Šie dzīvnieki ir neaizstājams palīgs ES un Latvijas dabas aizsardzības institūcijām reto savvaļas zālāju biotopu uzturēšanā. Šobrīd Latvijā dzīvo 270 – 300 taurgovis Papes dabas parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā (divās platībās) un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā saimniecībā „Jungas”.

„Ķemeru Nacionālajā parkā kopš pirmo dzīvnieku ievešanas no Rietumeiropas ir izveidoti divi ganāmpulki, kas nu jau ir labi adaptējušies vietējiem apstākļiem,” stāsta Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa. „Lai arī taurgovju tuvumā pastāvīgi atrodas vilki, tās ir iemācījušās pastāvēt par sevi un jaundzimušajiem teļiem, bet vilki vairāk pilda dabas sanitāru lomu, parūpējoties par mirušo dzīvnieku izmantošanu. Teritorija piesaista lielos plēsīgos putnus, galvenokārt jūras ērgļus.”

Problēma: ES un nacionālie normatīvie akti par liellopu dzimtas dzīvnieku apzīmēšanu kā obligātu prasību noteic visu liellopu individuālu apzīmēšanu un reģistrēšanu valsts lauksaimniecības datu centra datubāzē, neatkarīgi no dzīvnieku turēšanas mērķa, turēšanas veida vai izcelsmes. Dzīvniekus pārvietojot (gan ievedot, gan izvedot no novietnes), ir jāziņo pārvietošanas fakts, kurā ir jānorāda dzīvnieka individuālais numurs. Prasība ir saprotama un nepieciešama, lai nodrošinātu mājlopu veterināro uzraudzību un pārtikas izsekojamību valstī. Diemžēl ne tikai pārvietošanas prasības tiek attiecinātas uz taurgovīm, kas joprojām normatīvajos aktos tiek sauktas par Heka šķirnes liellopiem.

Kaut arī Latvijā taurgovis nedzīvo kūtīs vai nelielos āra aplokos, bet plašās savvaļas teritorijās un teļi piedzimst slēptās vietās, turklāt citu bara locekļu apsargāti, Zemkopības ministrija pastāv uz to, ka šie vēl arvien ir mājdzīvnieki (turētie dzīvnieki) un tāpēc taurgovju īpašniekiem ir jāpakļaujas vienotajām prasībām: 21 dienas laikā pēc piedzimšanas teļi ir jāiezīmē ar ausu krotālijām un reizi trijos, piecos gados no visiem dzīvniekiem ir jāņem asins paraugi, kas ir bīstami un neiespējami.

Pat, ja šo nesamērīgi dārgo, darbietilpīgo un cilvēkiem bīstamo darbu veiktu, - tas būtu pretrunā un kaitētu šo speciāli savvaļai renaturalizēto dzīvnieku savvaļas dzīves prasmju attīstībai un nostiprināšanai. Būtisks ir fakts, ka šie dzīvnieki atšķirībā no mājlopiem nav paredzēti dzīvnieku produkcijas ieguvei, par to ir parakstīta vienošanās pie pirmo dzīvnieku ievešanas Latvijā. Taurgovju vienīgais uzdevums ir uzturēt atklātu ainavu un radīt dzīves telpu ar labvēlīgiem apstākļiem citām sugām – kukaiņiem, putniem, pļavu augiem.

Taurgovju dzīves cikls un mirstīgo atlieku aprite notiek dabiskā veidā, iekļaujoties ekosistēmas dabiskajos procesos. Latvijā taurgovju bari dzīvo teritoriāli nodalīti no citiem, saimniecības vajadzībām turētiem liellopiem, kas mazina iespējamo infekciju savstarpēju pārnešanu. Šajās teritorijās netiek pieļauta dzīvnieku krustošanās ar citām liellopu šķirnēm, tādējādi saglabājot tīru gadsimta garumā reselekcionēto taurgovi.

Tā kā atgriezeniskās selekcijas ceļā iegūtā taurgovs jau šobrīd ievērojami atšķiras no citiem vēršu dzimtas liellopiem un pierādījusi dzīvotspēju savvaļas apstākļos, kā arī ņemot vērā taurgovju apdzīvoto teritoriju specifiku (t.sk īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ar būvniecības aprobežojumiem), ir pilnīgi nepamatoti uz taurgovīm attiecināt lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās labturības prasības.

Taurgovju likumīgie turētāji savlaicīgi un vairākkārt vērsušies Zemkopības ministrijā, Pārtikas un veterinārajā dienestā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Dabas aizsardzības pārvaldē ar lūgumu rast izeju no problēmsituācijas. Lai arī Eiropas likumdošana paredz dalībvalstīm iespēju veidot pamatotas atkāpes savos nacionālā līmeņa normatīvajos aktos, ierēdņi Latvijā aizbildinās ar ES regulu vispārējām normām, nevēloties meklēt šīs situācijas racionālu un saprātīgu risinājumu atbilstoši Eiropas zaļajam kursam attiecībā uz biotopu atjaunošanai paredzēto lielo zālēdāju aizsardzību. (https://ec.europa.eu/environment/strategy/biodiversity-strategy-2030_en#documents). 

Atbildīgo institūciju lēmums viens: “…ja nevarat apzīmēt taurgovis un veikt asins paraugu noņemšanu, tad dzīvniekiem ir jāpazūd!” Pēc principa - nav dzīvnieka, nav problēmu.

Latvijas dabas daudzveidība ir visas mūsu sabiedrības dabas kapitāls, un tā aizsardzība un saglabāšana nākamajām paaudzēm kā rūpes par vidi un dabu ir ikviena sabiedrības locekļa un visas sabiedrības kopīgs pienākums, kas nostiprināts Latvijas Satversmē.

Lai steidzami labotu likuma normas, kas taurgovis pieskaita mājlopiem un pieprasa absolūti neadekvātas – bīstamas un neizpildāmas veterinārās un labturības prasības, - aicinām pārskatīt normatīvo regulējumu attiecīgajos Latvijas un ES tiesību aktos, nosakot taurgovīm (sauktām par Taurus vai Heck cattle) statusu „savvaļas dzīvnieki”.

* Dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības „Animal Rights Association B.&T.” pārstāve

Novērtē šo rakstu:

61
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...