Iesaki rakstu: 
Pēc vairāk nekā gadu ilgās aizkavēšanās un skandāliem ap iepirkuma procesu Latvijas Televīzija beidzot noslēdza līgumus par divu pārvietojamo televīzijas staciju (PTS) iepirkšanu. Vienu pirks no lietuviešu kompānijas “Televizijos ir ryšio sistemos UAB”, otru – no itāļu “ARET Video and Audio Engineering S.r.l.”
Pirmdien (14.10. 2024.) preses relīzē par šo pretrunīgo notikumu LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede (attēlā), kurš gadiem ilgi pagalam neprofesionāli vadījis sabiedriskā medija tehnoloģiju jomu, sola ieguldījumu sabiedriskā medija “darbības nepārtrauktības nodrošināšanā” un būtisku ieguldījumu Latvijas “kopējās drošības stiprināšanā”. Kopējā darījumu summa tuvojas 20 miljoniem eiro.
I. Priede gan preses relīzē aizmirsa piebilst, cik daudz nodokļu maksātāju naudas viņa vadībā LTV izšķieda: gada laikā profesionālais aprīkojums sadārdzinās vidēji par 15% līdz 20%, tātad šajā gadījumā vismaz par 3 miljoniem. Turklāt ir pamatotas bažas, ka šī PTS sāga jau ar noslēgtiem līgumiem pārtaps par mazo “Rail Baltica” katastrofu.
Zinot LTV bēdīgo vēsturi, kā I. Priede gadiem ilgi (5 un pat 7 gadus) nespēja tikt galā ne ar vienu stratēģiski svarīgu iepirkumu – ne ar LTV vienotās režijas iepirkumu, ne elektroapgādes sistēmas apakšstacijas iepirkumu, ne LTV satura informācijas vadības sistēmas (Media Asset Management ) iegādi, – pastāv bīstama iespēja, ka PTS pirkšana un nodošana ekspluatācijā pārvērtīsies par haosu, kas prasīs papildu miljonus no nodokļu maksātāju naudas.
Tikmēr pats I. Priede – aplami nejaušs, bet postoši darbīgs rīkotājs gan LTV, gan visa raidošo masu mediju nozarē Latvijā – līdz ar jaunās apvienotā sabiedriskā medija valdes iecelšanu būs jau gabalā, tālu projām no atbildības (kādā siltā grāmatveža amatā).
Tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau no sākuma nodrošinātu tikko noslēgto līgumu pārbaudi un ciešu kontroli par šo PTS miljoniem lielā darījuma izpildi!
No līguma noslēgšanas brīža, 2024. gada oktobra ideālā variantā būs vajadzīgi vēl 14 mēneši (tā teikts preses relīzē) PTS piegādei un vēl ne viens vien mēnesis, lai aprīkojumu notestētu un to apgūtu vietējie speciālisti. Tātad, notikumiem ritot ideāli savlaicīgi, pārvietojamās televīzijas stacijas jeb PTS varētu sākt darbu tikai 2026. gada vasarā.
Ja PTS iepirkums notiktu savlaicīgi, tad jauno un LTV vajadzībām tik nepieciešamo aparatūru varētu izmantot jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Tagad droši var teikt, ka tas nebūs iespējams. Tāpat ir pamats šaubīties, ka jaunie PTS, kaut arī piegādāti, būs izmantojami nākamajās Saeimas vēlēšanās 2026. gada oktobrī.
Saeimas deputātiem un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jāuzņemas cieša kontrole pār šo bēdīgi slaveno PTS darījuma izpildi, lai nu vismaz nākamajos Dziesmu svētkos 2028. gadā profesionālais un daudziem nopelniem bagātais LTV darbinieku kolektīvs varētu strādāt ar jaunajiem PTS.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
