Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nepilsoņi – mūsu “Masļenki 2018”?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
08.10.2017.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Baiļu uzkurināšana, apcerot iespējamu Krievijas iebrukumu NATO dalībvalstī Latvijā, ir kļuvusi par sātīgu maizesdarbu bezatbildīgiem politiķiem, publicistiem un «ekspertiem». Tautai nervi tika pamatīgi pluinīti pirms militārajiem manevriem Zapad, un sava tiesa meslu šai himērai tika noziedota arī septembra beigās notikušajā drošības politikas forumā Rīgas konference 2017.

Īsti pat nevar saprast: vai tiešām «vaimanologus» motivē vienīgi personiskas alkas pēc reitingiem, klikšķiem portālos un laikiem sociālajos tīklos, viņu pētījumiem un «kontrpropagandas» tekstiņiem atvēlētiem budžetiem? Man drīzāk pat šķiet, ka tieši šie nervozitātes uzturētāji pilnīgi apzināti pūlas sagraut nācijas garīgo imunitāti.

Visa rosība uzstājīgi atgādina līdzību par ganuzēnu, kurš sevi izklaidēja, celdams viltus trauksmi ciema ļaudīs – vilks aitās! Tāpēc negribēti galvā zogas domas – kas notiktu, ja šiem censoņiem tomēr izdotos savas vaimanas materializēt? Kādu ieganstu «austrumu lācis» varētu izmantot, lai uz Latvijas zemes saķertos ar NATO?

Bez iegansta nevar nekādi, tā nav pieņemts. Tāpēc ASV, Apvienotā Karaliste un to sabiedrotie 2003.gadā tik kategoriski klāstīja par Irākas masu iznīcināšanas ieročiem. Tāpēc PSRS specdienests 1940.gada 15.jūnijā sarīkoja uzbrukumu Latvijas robežsargu mītnēm Masļenkos un Šmaiļos, pūloties radīt melīgu attaisnojumu, lai ievestu mūsu valstī papildu karaspēku un sāktu tās sagrābšanu.

Kāds iegansts hipotētiski noderētu Krievijai? Ukrainas notikumu atdarināšana pie mums būtu neiespējama. Krāšņie stāsti par kareivīgajiem Latgales separātistiem bija tikai «kreisā flanga provokatora» Vladimira Lindermana un BBC scenāristu sakarsētās fantāzijas augļi. Gluži tāpat, lai cik agresīvas latviskās partijas bija savā Rīgas domes vēlēšanu kampaņu retorikā, galvaspilsētā mums neatrast nekādu «piekto kolonnu». Nils Ušakovs vai Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas galva, patiesībā sen un veiksmīgi ir iekļāvušies Latvijas politikas mehānismā.

Tāpēc vienīgais kaut cik loģiski skanošais propagandas arguments, ar ko pamatot hipotētisku invāziju Latvijā, paliek mūsu nepilsoņi. Jeb, kā mums tika atgādināts saistībā ar Valsts prezidenta ierosmi likumdošanā, bijušās PSRS bijušie pilsoņi, kuri mūsu zemē dzimst joprojām. Krievija ir padomju valsts saistību mantiniece, un, iespējams, tā pēkšņi varētu sajust neapturamu vēlmi parūpēties par diezgan iespaidīgu tautiešu kopu. (Latvijā ir 237759 nepilsoņu, kā tika rēķināts šā gada 1.jūlijā.)

Protams, šādā hipotētiskā gadījumā pašu Latvijas nepilsoņu viedoklis viņu «glābējus» pilnībā neinteresētu. Nekādu petīciju, kas lūgtu kaimiņvalsts aizsardzību, parakstīšana netiktu organizēta – arī tāpēc, ka tāda vienkārši izgāztos. Lai cik žultaina nebūtu pelēko pasu turētāju attieksme pret Latvijas valsti un lai kādas vēl pases tiem neglabātos kumodēs, šie cilvēki kopumā negribētu tapt ar tankiem «izglābti» no ierastās ikdienas.

Ieganstam nav būtiski konkrēti ļaudis, viņu likteņi, viņu konkrētās problēmas. Propagandas vajadzībām nepilsoņi ir noderīgi tieši kā virtuāls anonīmu statistu kopums, kā plakātisks priekšstats par apspiestu un pazemotu krievvalodīgu cilvēku masu.

Turklāt Krievijas hipotētiskā vēlme izmantot nepilsoņu tiesību aizstāvību kā ieganstu iebrukumam Latvijā varētu pat demotivēt mūsu sabiedroto nākt palīgā. Poļu vai britu politiķu un žurnālistu vidū atrastos kurnētāji, kuru viedoklis noteikti ietekmētu sabiedrisko domu: kāpēc mūsu kareivji ir jāsūta mirt par Latviju, ja tā pati gadsimta ceturksni tīšām «marinēja» savu Damokla zobenu?

Vai tiešām mēs naivi domājam, ka hibrīdkara dēļ «eiropejiskākas» valstis ir pilnībā piedevušas ielaisto problēmu? Krievijas iebrukuma piesaukšana nepilsonības institūtu padara par papildu (kaut tīri – tfu, tfu, tfu! – himēriska) riska avotu, par nacionālās drošības jautājumu.

Skaidrs, ka mūsu nacionālajās interesēs ir šo risku un tā avotu mazināt – cik vien iespējams, naturalizējot nepilsoņus un, jā, vienkārši nepieļaujot dzimt jauniem. Taču problēmas dziļākā sakne ir tā, ka viņi paši vairumā jūtas sadzīviski ērti tagadējā stāvoklī. Liela daļa vēlas šo komfortu nodrošināt arī bērniem un mazbērniem. Diemžēl nekādi «pīrāgi» risinājumam nav atrodami. Vien «pātagas».

Teorētiski diskriminējošs, Latvijas nepilsoņa statuss praksē daudziem ir privilēģija. Piemēram, autopārvadājumu uzņēmumiem reisos uz austrumpusi tālbraucējs šoferis ar pelēko pasi ir izdevīgāks par pilsoni, kuram jātērējas vīzai. Pierobežas iedzīvotājiem tā ir iespēja biežāk iegādāties krievu vai baltkrievu akcīzes preces. Vēl kādam – iespēja (nelegāli) iegūt un pielietot kaimiņvalsts pilsonību.

Pieļauju, ka liela daļa pieaugušo nepilsoņu ir pat atviegloti, ka drīkst neuzņemties politisko atbildību par valsti, kurā dzīvo. Blakus viņiem ir Baibas un Aļonas, Jāņi un Pēteri, Ivani un Pjotri, kurus balsstiesības nav padarījušas laimīgus. Drīzāk vien sagādā regulāru vilšanos par savas izvēles rezultātu.

Acīmredzami valstij tiešām nāktos ar varu spiest ārā nepilsoņus no viņu komforta zonas, lai motivētu naturalizēties un neatteikt pilsonību saviem jaunpiedzimušajiem. Tas nozīmētu centienus apgrūtināt šos cilvēkus viņu privilēģijās brīvi ceļot. Tiesa, diez vai naturalizācijas problēmu dēļ vairākās Eiropas valstīs tiks atcelts arī LR nepilsoņiem noteiktais bezvīzu režīms.

Toties jau tagad mūsu valsts drošību reglamentējošie likumi ļauj neizlaist no valsts austrumu virzienā cilvēkus, kurus varētu turēt aizdomās par iespējamu atbalstu terorismam, centieniem apdraudēt Latvijas vai tās nervozo kaimiņvalstu mierīgo ikdienu. Vajadzētu tikai robežsardzes «sietu» padarīt vēl smalkāku, mūsu drošībnieku aizdomas – aizdomīgākas.

Vai tad nepastāv kaut tīri teorētiska iespēja, ka aizkaitināts/-a nepilsonis/-e pēkšņi var doties uz Maskavu ar kaut kādiem ļauniem nolūkiem. Varbūt ievest te kādas spridzekļu shēmas (ne visi taču ir draugos ar internetu!), varbūt tur nodot savākto izlūkinformāciju? Varbūt sodīt Kremli par tā vienaldzību, atstājot tautiešus “fašistu jūgā”? Mūsu robežsargi un specdienesti, ierobežojot ceļotāju plūsmu, preventīvi gādātu arī par drošību kaimiņvalstī.

Šāds vai līdzīgs policejiski delikāts mājiens, iespējams, liktu nepilsoņiem pārvērtēt savas ērtības. Protams, mans piedāvājums izklausās pietiekami šizoīdi. Taču tas ir gluži loģisks risinājums vēl šizoīdākai problēmai: kā mums preventīvi novērst Krievijas iebrukumu, ko tik aizrautīgi cenšas izsaukt pašmāju «ganuzēni»?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...