Iesaki rakstu: 
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Aija Dulevska nopietni norūpējusies par savu amatpersonas godu un cieņu, uzdodot padomes juristiem iespējami ātri noskaidrot, vai to būtu iespējams aizstāvēt, sākot tiesvedību sakarā ar viedokļrakstu portālā Delfi, ko šodien publicē arī Pietiek, - par to Pietiek ceturtdien informēja avoti padomē.
Kā rāda Pietiek saņemtā informācija, Dulevska faktiski nekavējoties pēc raksta Latvija 1984 publicēšanas vērsusies pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes juristiem ar šāda satura lūgumu:
"Lūdzu izskatīt iespēju nekavējoties uzsākt tiesvedību pret Lato Lapsu sakarā ar amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu sekojošajā rakstā: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/lato-lapsa-latvija-1984.d?id=43717446 ."
Šajā rakstā, ko šodien publicē arī Pietiek, par Dulevskas darbību padomē saistībā ar TV3 un LNT paziņojumu par aiziešanu no bezmaksas apraides teikts:
"Kad Saeima pirms gada atļāva MTG grupai prasīt maksu no kabeļtelevīzijām, atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Ināra Mūrniece skaļi vārsmoja par šo lielisko jauninājumu, jo - citēšu precīzi - "mūsu valsts interesēs ir nostiprināt Latvijas mediju telpu, kurā diemžēl ir neproporcionāli spēcīga Krievijas retranslēto mediju ietekme, un to var panākt, spēcinot vietējo mediju saturu".
Tas, ka tagad, kad nieka gadu vēlāk divi vietējie mediji pamet šo te bezmaksas mediju telpu, Mūrnieces kundzei neviens neatgādina ne toreizējo gvelšanu, ne acīmredzamo likumdošanas brāķi, nav pārsteidzoši - jau daudzus gadus mēs dzīvojam valstī, kurā nav pieņemts prasīt atbildību par kaut kad sastrādātām nejēdzībām.
Kā citādi, ja mūsu Tieslietu ministrijas galvenā ierēdne tiesību politikas ir kundze, kas tikusi notiesāta par nolaidību valsts darbā, kas radījusi miljonu zaudējumus valstij, bet, protams, nav pielikta kaut daļiņu šo zaudējumu atmaksāt. Un ne jau "savējos" augstāk par visu cienošā Nacionālā apvienība būs tā, kas izlems, ka vismaz turpmāk šitādas mūrnieces par dārzniecēm vairs necelt.
Taču papildus tam ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvju izteikumi. Tas, ka valstiskie uzraugi bija kā uz mutes par šādiem jaunumiem, pirmajā brīdī bija acīmredzami, bet pēc tam sākās taisnošanās. Vainīga esot "valsts ieilgusī neesošā mediju politika" un vēl viss kas, - tā, piemēram, padomes pārstāve Aija Dulevska. Vispār MTG lēmums nemaz neesot bijis negaidīts, - arī to tā pati kundze. Un nu, "apzinoties savu atbildību", padome aši jo aši "meklēšot risinājumus".
To pārtulkojot, viss ir vienkārši un skaidri - lai neatzītos, ka vispār neko nejēdz un nezina, kas notiek viņu "uzraudzītajā" jomā, "uzraugi" skaidri un gaiši pasaka - jā, mēs zinājām, ka būs sū..., bet pacietīgi tos gaidījām, kamēr tie neiestāsies, lai pēc tam meklētu risinājumus; jā, Latvijā neeksistē mediju politika, bet kāpēc lai mēs šai sakarā pakustinātu kaut pirkstu...
Jebkurā valstī, kas vēlas vēl kādu laiku pastāvēt, elementārs valsts izdzīvošanas instinkts diktētu vienkāršu un skaidru darbību - iespējami ātri attīrīties no šādiem un līdzīgiem parazītiem, kas saņem valsts naudu, taču uzraugāmo jomu ne nieka nekontrolē un par to nemēģina pat kaunēties. Bet tikai ne šeit - šeit neviens pat vairs nemēģina kaut ko pārmest ne brāķdarēm mūrniecēm, ne atklāti parazītiskajām dulevskām. Sak, normāli..."
Pati Dulevska ceturtdien Pietiek nevēlējās ne apstiprināt, ne noliegt, ka būtu vērsusies pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes juristiem ar šādu lūgumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
