Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan ne tik skaļi kā iepriekš, „attiecību skaidrošana” starp Latvijas radio un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) ir tikai saasinājusies, - situācija nonākusi tiktāl, ka Latvijas radio vadībai līdz pirmdienas vakaram vajadzēja informēt padomi, vai Latvijas radio vispār spēj nodrošināt to, ka kādā brīdī radio pārraides vienkārši neapklust. Vai un kāda atbilde sniegta, pagaidām ziņu nav.

Ierosmi šādām rūpēm un attiecīgai oficiālai vēstulei aizvadītajā nedēļā deva radio darbinieka Edgara Kupča ieraksts sociālajā tīklā Twitter: „Es tomēr ceru uz klusumu ēterā. Tas NEPLP neprofesionālisms, ambīcijas un šauro interešu bīdīšana tomēr jāceļ saulē. Kaut klusējot.”

NEPLP vadība par šo paziņojumu, kā izrādās, bija satraukusies tādā pakāpē, ka padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere aizvadītajā nedēļā pat nosūtījusi Latvijas radio vienīgajai valdes loceklei Sigitai Roķei oficiālu informācijas pieprasījumu – aicinājumu apliecināt, ka viņas vadītais „sabiedriskais radio” kādubrīd vienkārši neapklusīs.

„Ņemot vērā valsts SIA “Latvijas Radio", turpmāk - Latvijas Radio, žurnālista 2017.gada 17.jūlijā publiski izteikto paziņojumu par vēlamo klusumu Latvijas Radio programmu ēterā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.panta trešo daļu, lūdz valdes loceklei līdz 2017.gada 24.jūlijam informēt padomi, vai radio valde var apliecināt, ka Latvijas Radio var nodrošināt Latvijas Radio programmu ētera nepārtrauktību,” teikts NEPLP informācijas pieprasījumā.

Par to, cik nedroši pašlaik jūtas NEPLP vadība, liecina arī Ķezberes atbilde uz pieprasījumu publiskot nu jau slaveno, taču noslepenoto Latvijas radio funkciju auditu.

Kaut arī tā veikšanu šopavasar pasūtīja tieši NEPLP un tieši padomes pārstāvji pēc tam paziņoja par auditā konstatētajām nesaimnieciskuma izpausmēm, izrādās, ka ne tikai Latvijas radio vien nav vēlama tā publiskošana: NEPLP, kuras rīcībā ir tās pasūtītā audita rezultāti, pret tā noslepenošanu neiebilst un formāli norāda – audits skaitoties radio īpašums.

Pietiek jau ir aprakstījis, ka Latvijas radio vadība ir tik norūpējusies, lai sabiedrība neuzzinātu par šīs valsts kapitālsabiedrības darbību un administratīvo pārvaldi veiktā audita rezultātus, ka tos rūpīgi slēpj pat no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kas nosacīti ir mediju jomas „atbildīgā”.

Roķes (iepriekš zināma kā neveiksmīgās ziņu aģentūras BNS vadītāja Sigita Kirilka) vadītais Latvijas radio līgumā ar auditorfirmu Deloitte Latvia ir speciāli iekļāvis konfidencialitātes noteikumus, kas dod formālu pamatu sabiedrībai neatklāt par nodokļu maksātāju naudu sagatavotā Latvijas radio audita rezultātus. Kā zināms no publiski pieejamas informācijas, audita slēdziens norāda uz apjomīgām Latvijas radio vadības neizdarībām un nesaimnieciskumu.

Pietiek rīcībā esoša informācija liecina, ka šādi konfidencialitātes noteikumi līgumā nav parādījušies nejauši, - Deloitte Latvija, kuras kļūšanu par „jauno Prudentia” valsts iestādēm „ērtu” pakalpojumu sniegšanā Pietiek jau aprakstījis, ir ar izpratni izturējusies pret pasūtītāja vēlmi, lai šādi nosacījumi tiktu iekļauti un Latvijas radio vadība pēc audita noslēgšanās izvairītos no nepatīkamiem jautājumiem, tā slēdzieniem nonākot atklātībā.

Interesanti, ka Latvijas radio interneta mājas lapā nav atrodams ne noslēgtais līgums, ne arī ziņas par veiktu iepirkumu. Savukārt Roķe nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai uzdotajiem jautājumiem, kuri Latvijas radio nosūtīti kā oficiāls informācijas pieprasījums:

1) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas radio tam NEPLP uzdoto funkciju audita sagatavošanu neveica ar iekšējiem resursiem, bet nolēma izmantot ārpakalpojumu?

2) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši argumentāciju pieņēma lēmumu funkciju audita veikšanai izmantot ārpakalpojumu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

3) kad tieši, kur tieši tika izsludināts attiecīgais iepirkums? Atbildei pievienojiet iepirkuma nolikumu un pārējo iepirkuma dokumentāciju.

4) vai, izsludinot iepirkumu, VSIA Latvijas radio ņēma vērā tā rīcības kodeksā ierakstītās normas par atklātuma un sabiedrības interešu nodrošināšanu? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā, kā tieši tās tika ņemtas vērā?

5) kādas tieši darbības VSIA Latvijas radio veica, lai līgumā ar SIA Deloitte Latvija par audita veikšanu iekļautu atklātības un caurspīdīguma normas, tostarp attiecībā uz šī audita slēdziena atklāšanu sabiedrībai?

6) Ja šādas darbības netika veiktas, kuri VSIA Latvijas radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

7) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas radio interneta mājas lapā nav publicēti minētās VSIA noslēgtie līgumi, tostarp minētais līgums par audita veikšanu?

8) Kuri VSIA Latvijas radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

9) Kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, uz kādu termiņu minētajam funkciju auditam ir noteicis klasificētas informācijas statusu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas, kas apliecinātu šāda lēmuma pieņemšanu.

Kā zināms, šopavasar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par neizdarībām un nesaimnieciskumu no darba atlaida pārējos Latvijas radio valdes locekļus, amatā uz pārbaudes laiku atstājot tikai Roķi.

Roķei bija uzdots izstrādāt Latvijas radio organizācijas struktūras modeli un sagatavot Latvijas radio attīstības redzējumu, kā arī veikt Latvijas radio funkciju auditu.

Taču šo auditu Roķe nevis sagatavoja pašas spēkiem, bet gan pasūtīja auditorfirmai, kā redzams, pirms tam parūpējoties, lai audita slēdziens netiktu atklāts sabiedrībai. Šā gada jūnija vidū tas arī tika pabeigts un iesniegts padomei.

Neoficiāli zināms, ka audita slēdzienā konstatēta virkne neizdarību un izšķērdības gadījumu. Roķe pašas vadītā radio raidījumā par audita slēdzienu ir izteikusies izvairīgi, neminot konkrētus secinājumus.

Tikmēr Latvijas radio vadība tā darbinieku vārdā izplatījusi paziņojumu, norādot, ka pārmetumi par sliktu pārvaldes sistēmu un bezatbildību esot "reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums".

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...