NEPLP: Latvijas sabiedriskie mediji vērienīgi izmanto Krievijas propagandas aģentūras “Sputnik” saturu
NEPLP04.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2013.gada 9.decembrī ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu Nr.894 tika izveidota ziņu aģentūra “Россия Сегодня”, kuras sastāvā ir informācijas aģentūra “Sputnik”. Kopš 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 14.martam sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā LSM.LV 393 reizes ir izmantotas dažādu avotu piedāvātas “Sputnik” fotogrāfijas. Tāpat “Sputnik” fotogrāfijas regulāri izmantotas VSIA “Latvijas Televīzija”, kā arī VSIA “Latvijas Radio” sociālajos kontos.
Līdz ar to Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir konstatējusi, ka Latvijas sabiedriskie mediji ikdienā izlieto sabiedriskā pasūtījuma naudu, lai iegādātos “Sputnik” materiālus. “Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana “Sputnik” stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs,” teic padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
Padome uzskata, ka turpmāka “Sputnik” satura izmantošana sabiedriskajos medijos nav pieļaujama. Respektējot redakcionālās neatkarības principu, NEPLP uzskata, ka jāizvērtē uzticamu informācijas avotu izmantošanu satura veidošanā atbilstoši sabiedrisko mediju mērķiem, kvalitatīvas žurnālistikas standartiem, iestājoties par sabiedriskā medija kā neatkarīga un uzticama satura veidotāja vērtībām.
Savukārt šāds ir Latvijas Televīzijas oficiālais viedoklis:
"Latvijas Televīzija (LTV) nepiekrīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) oficiālajā vēstulē paustajam viedoklim, ka LTV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.LV žurnālistu darbs, publicējot ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas, neatbilstu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma prasībām par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu.
Latvijas Televīzija (LTV) nepiekrīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) oficiālajā vēstulē paustajam viedoklim, ka LTV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.LV žurnālistu darbs, publicējot ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas, neatbilstu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma prasībām par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu.
14. martā NEPLP Latvijas Televīzijai nosūtīja lūgumu veikt monitoringu par LTV sociālo tīklu kontos un LSM.LV publicēto fotogrāfiju avotiem laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 14. martam. Tika secināts, ka nepilnu 15 mēnešu laikā portālā LSM.LV publicēti kopumā 53 792 raksti. Ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas sastāda 0,7 % no kopējā ilustrēto rakstu skaita. LTV Ziņu dienesta sociālo tīklu kontos šajā pašā laika posmā konstatētas 17 reizes, kad pie ieraksta izmantots attēls no minētās ziņu aģentūras. Tas veido 0,2 % no visu izmantoto fotogrāfiju skaita. Šīs fotogrāfijas ilustrē notikumus Krievijā, aviokatastrofas, dabas katastrofas un skandālus sportā. Runāt par regulāru fotogrāfiju izmantojumu, kā norāda NEPLP savā vēstulē, nevar.
Latvijas Televīzijas valde 2018. gada 4. aprīlī saņēmusi oficiālu vēstuli no NEPLP, kurā pausta neapmierinātība ar LTV un LSM.LV darbu, publicējot ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas. Vēstulē norādīts, ka šāda sabiedrisko mediju rīcība neatbilst EPL likuma prasībām par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu. Latvijas Televīzija nepiekrīt Padomes bažām par to, ka LTV darbība traucētu NEPLP realizēt EPL likuma 60. panta 1. daļas 13. punktā noteiktās kompetences. LTV žurnālisti savā darbā ievēro redakcionālo neatkarību un kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipus, kas ietver arī sabiedrības tiesības uz informāciju. LTV žurnālisti ir profesionāļi un katru reizi, izvēloties ziņas ilustrāciju, piemeklē atbilstošāko fotogrāfiju.
"Tas, kādu iemeslu dēļ un kādā apjomā LTV ir izmantojusi "Sputnik" foto materiālus nekādā veidā nav pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm un patriotiskumu, kā to vēstulē mēģina pierādīt NEPLP," norāda LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte. Latvijas Televīzija nepiekrīt NEPLP pozīcijai un šobrīd nemainīs savu redakcionālo politiku. LTV arī vērsusies pie EBU (Eiropas Raidorganizāciju apvienība), lai noskaidrotu, kāda ir ierastā citu Eiropas sabiedrisko mediju rīcība jautājumā par ziņu aģentūras "Sputnik" un citu Krievijas aģentūru vizuālo materiālu izmantošanu."
Attēlā – lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
