NEPLP nāksies atklāt līdz šim slēpto bloķēto „Latvijas valsts drošību” apdraudošo vietņu sarakstu
PIETIEK17.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau trīs dienas pēc tam, kad valsts prezidents Egils Levits izsludināja lielā steigā pieņemtos Elektronisko sakaru likuma grozījumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas iepriekš gadiem ilgi pieļāva Krievijas propagandas TV kanālu raidīšanu Latvijā, „saistībā ar apdraudējumu valsts drošībai” bloķējusi 71 interneta resursu, tostarp pat tādas vietnes kā kremlin.ru, kas ir Latvijas president.lv analogs. Tā kā NEPLP joprojām nav vēlējusies publiskot ne savu lēmumu, ne bloķēto vietņu sarakstu (ko publisko pat analoģiska Krievijas iestāde), tai šodien nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, ko publicējam pilnībā.
Informācijas pieprasījums Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei
Šā gada 15. martā informācijas aģentūra LETA ar atsauci uz Jūsu iestādes darbinieku Ivaru Āboliņu (attēlā) publicējusi šādu informāciju:
„NEPLP bloķējusi 71 interneta resursu saistībā ar apdraudējumu valsts drošībai
Rīga, 15.marts, LETA. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) saistībā ar apdraudējumu valsts drošībai bloķējusi 71 interneta resursu, aģentūrai LETA pastāstīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Viņš skaidroja, ka attiecīgajos interneta resursos tika izvietots saturs, kas tieši apdraud valsts drošību, kurina nacionālo naidu.
"NEPLP neredz iespēju, ka šādas lapas varētu būt pieejamas Latvijas teritorijā šajos apstākļos," teica Āboliņš, piebilstot, ka NEPLP turpina interneta resursu monitoringu, kas varētu rezultēties arī turpmākos lēmumos par citu interneta resursu bloķēšanu.
Tāpat Āboliņš atzīmēja, ka šādu lēmumu bija iespējams pieņemt pateicoties Saeimas pagājušā nedēļā pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā.
Jau ziņots, ka Saeima 10.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā, ar ko NEPLP piešķirtas tiesības slēgt interneta vietnes, kas izplata dezinformāciju un Kremļa propagandu.
Iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Āboliņš minēja, ka NEPLP sadarbībā ar Valsts drošības dienestu un Kultūras ministriju izstrādājusi šo jauno regulējumu, kas gadījumā, ja tiek konstatēts apdraudējums valsts drošībai, ļaus ierobežot interneta vietnes, kas izplata dezinformāciju un Kremļa propagandu.
Viņš uzsvēra, ka NEPLP interneta vietni varēs bloķēt tikai tad, ja būs saņemts iesniegums no attiecīgās valsts iestādes, proti, bez attiecīga iesnieguma padome nevarēs pieņemt nekādu lēmumu.
"Likumprojekts maksimāli efektīvi un ātri ļaus attīrīt Latvijas informatīvo telpu no informācijas, kas apdraud Latvijas drošību," skaidroja Āboliņš.
NEPLP pēdējā laikā Latvijā pārtraukusi virkni Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu izplatīšanu.”
Ne 15., ne 16., ne 17. martā Jūsu iestāde ne savā interneta mājaslapā, ne citādi nav sniegusi informāciju ne par pieņemto lēmumu, ne par bloķētajām vietnēm.
Vienīgi minētais Jūsu iestādes darbinieks ir sociālajā tīklā Twitter uzskaitījis dažas no šīm vietnēm, cita starpā pieminot neeksistējošu interneta vietni „kremlim.ru”.
Kā žurnālists likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par Jūsu iestādes darbinieku, iespējams, neefektīvu, prettiesisku rīcību, vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem
1) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde savā mājas lapā nav publiskojusi informāciju par interneta vietņu bloķēšanu?
2) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde savā mājas lapā nav publiskojusi bloķēto vietņu sarakstu?
3) vai par katru no bloķētajām vietnēm Jūsu iestāde ir saņēmusi kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu?
4) vai par katru no bloķētajām vietnēm Jūsu iestāde ir saņēmusi kādu citu valsts iestāžu sniegtu informāciju?
5) kad (datums, laiks) notika Jūsu iestādes sēde, kurā tika pieņemts lēmums par 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes bloķēšanu? Miniet precīzu laiku, cikos šī sēde sākās un cikos šī sēde beidzās.
6) kā tieši notika katras no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes satura un valsts iestāžu sniegtās informācijas izvērtēšana minētajā Jūsu iestādes sēdē?
7) kā tieši Jūsu iestāde par katru no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes veica izvērtējumu, ka tajā „tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību”?
8) ar ko skaidrojams tas, ka Jūsu iestādes darbinieks I. Āboliņš, maldinot sabiedrību un izplatot viltus ziņas, sociālajā tīklā Twitter kā bloķētu minējis neeksistējošu interneta vietni „kremlim.ru”?
Kā žurnālists likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par Jūsu iestādes darbinieku, iespējams, neefektīvu, prettiesisku rīcību, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) Jūsu iestādes lēmuma kopiju par 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes bloķēšanu.
2) Jūsu iestādes no valsts iestādēm saņemtās informācijas kopijas par katru no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes, kas bijusi pamatā attiecīgā lēmuma pieņemšanai.”
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
