NEPLP vadītājs oficiālā atbildē Latvijas TV skatītājam: ja sabiedriskā televīzija jums sniedz melu ziņas par karu Ukrainā, varat iet uz tiesu, bet mūs lieciet mierā!
PIETIEK10.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja jūs uzskatāt, ka „sabiedriskais medijs” – Latvijas Televīzija – ir sniedzis melu ziņas par notiekošo Ukrainā, jūs varat saistībā ar šo nepatieso informāciju vērsties pašā Latvijas Televīzijā vai arī iet uz tiesu. Šādu oficiālu atbildi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš (attēlā) ir sniedzis televīzijas skatītājam, kurš šajā iestādē bija vērsies, norādot uz Latvijas Televīzijas publisko melīgo apgalvojumu, ka „Kijeva arvien ir aplenkta”. Pietiek bez plašākiem komentāriem šodien publicē gan skatītāja iesniegumu, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu it kā uzraugošās iestādes vadītāja atbildi.
Iesniegums Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei
2022.gada 09.martā LTV1 ziņu speciālizlaidumā ziņu diktore sniedza paziņojumu, ka “runājot par Kijevu, Kijeva arvien ir aplenkta”. Tā kā tā ir uzskatāma par viltus ziņu, jo Kijeva, uzsākties Krievijas uzbrukumam, nekad nav bijusi, nebija aplenkta 09.03.2022 un nav aplenka arī šobrīd, lūdzu:
- savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi un sniegt man informāciju par tās uzsākšanu un rezultātiem;
- uzlikt par pienākumu LTV atsaukt minēto nepatieso, sabiedrībai nozīmīgo ziņu un mani informēt par to;
- sniegt informāciju, kam un kāda atbildība tiks piemērota par nepatiesu ziņu izplatīšanu;
- ņemot vērā pēdējā laikā vairākkārt pārraidītu sagrozītu vai tendenciozu un nu jau pat klaji kļūdainu informāciju LTV ziņu raidījumos, kas radījusi arī publisku rezonansi, kādas darbības NEPLP jau veikusi un kādas ir ieplānojusi veikt, lai atkārtoti neparādītos sagrozītas, tendenciozas vai viltus ziņas LTV ziņu raidījumos.
NEPLP – „Par atbildes sniegšanu”
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2022. gada 10. martā ir saņēmusi sūdzību par VSIA “Latvijas Televīzija” programmā “LTV1” 2022.gada 9.martā veidoto ziņu speciālizlaiduma saturu par iespējami nepatiesu pieņēmumu atainošanu par situāciju Ukrainā.
Padome norāda, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 60. pantā noteiktajai kompetencei elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, Padome izvērtē elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās demonstrētos raidījumus un sižetus un to atbilstību normatīvajiem tiesību aktiem, taču nevērtē programmas VSIA “Latvijas Televīzija” programmā “LTV1” izskanējušo ziņu patiesumu.
Padome informē, ka EPLL 51.panta pirmajā daļā noteikta kārtība, kādā personai, kura uzskata, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir izplatījis nepatiesas ziņas ir tiesības pieprasīt attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nepatiesās ziņas atsaukt. Saņemot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atteikumu atsaukt nepatiesās ziņas, personai ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nepatieso ziņu atsaukumu, pamatojoties uz EPLL 51. panta piekto daļu. Savukārt EPLL 52. pants paredz personai tiesības pieprasīt atbildes izplatīšanu gadījumos, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir paudis nepatiesas ziņas. Saskaņā ar EPLL 52. panta sesto daļu, gadījumos, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis EPLL 52. pantā noteiktajā kārtībā nav nodrošinājis atbildes izplatīšanu, sūdzības iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt atbildes izplatīšanu.
Tātad no iepriekš minētā secināms, ka ziņu patiesuma kontrole ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas izplatījis konkrēto informāciju, un tiesas kompetencē, nevis Padomes. Konkrētajā gadījumā, ja Iesniedzējs uzskata, ka VSIA “Latvijas Televīzija” programmas “LTV1” 2022. gada 9. marta ziņu speciālizlaidumā tika izplatītas nepatiesas ziņas, tad Iesniedzējam ir tiesības vērsties pie elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai tiesā. Papildus tam Padome norāda, ka likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. panta pirmā daļa paredz fiziskās vai juridiskās personas tiesības pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai.
Padome pateicas par pievērsto uzmanību elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Ar cieņu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
