NEPLP vadītājs oficiālā atbildē Latvijas TV skatītājam: ja sabiedriskā televīzija jums sniedz melu ziņas par karu Ukrainā, varat iet uz tiesu, bet mūs lieciet mierā!
PIETIEK10.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja jūs uzskatāt, ka „sabiedriskais medijs” – Latvijas Televīzija – ir sniedzis melu ziņas par notiekošo Ukrainā, jūs varat saistībā ar šo nepatieso informāciju vērsties pašā Latvijas Televīzijā vai arī iet uz tiesu. Šādu oficiālu atbildi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš (attēlā) ir sniedzis televīzijas skatītājam, kurš šajā iestādē bija vērsies, norādot uz Latvijas Televīzijas publisko melīgo apgalvojumu, ka „Kijeva arvien ir aplenkta”. Pietiek bez plašākiem komentāriem šodien publicē gan skatītāja iesniegumu, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu it kā uzraugošās iestādes vadītāja atbildi.
Iesniegums Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei
2022.gada 09.martā LTV1 ziņu speciālizlaidumā ziņu diktore sniedza paziņojumu, ka “runājot par Kijevu, Kijeva arvien ir aplenkta”. Tā kā tā ir uzskatāma par viltus ziņu, jo Kijeva, uzsākties Krievijas uzbrukumam, nekad nav bijusi, nebija aplenkta 09.03.2022 un nav aplenka arī šobrīd, lūdzu:
- savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi un sniegt man informāciju par tās uzsākšanu un rezultātiem;
- uzlikt par pienākumu LTV atsaukt minēto nepatieso, sabiedrībai nozīmīgo ziņu un mani informēt par to;
- sniegt informāciju, kam un kāda atbildība tiks piemērota par nepatiesu ziņu izplatīšanu;
- ņemot vērā pēdējā laikā vairākkārt pārraidītu sagrozītu vai tendenciozu un nu jau pat klaji kļūdainu informāciju LTV ziņu raidījumos, kas radījusi arī publisku rezonansi, kādas darbības NEPLP jau veikusi un kādas ir ieplānojusi veikt, lai atkārtoti neparādītos sagrozītas, tendenciozas vai viltus ziņas LTV ziņu raidījumos.
NEPLP – „Par atbildes sniegšanu”
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2022. gada 10. martā ir saņēmusi sūdzību par VSIA “Latvijas Televīzija” programmā “LTV1” 2022.gada 9.martā veidoto ziņu speciālizlaiduma saturu par iespējami nepatiesu pieņēmumu atainošanu par situāciju Ukrainā.
Padome norāda, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 60. pantā noteiktajai kompetencei elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, Padome izvērtē elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās demonstrētos raidījumus un sižetus un to atbilstību normatīvajiem tiesību aktiem, taču nevērtē programmas VSIA “Latvijas Televīzija” programmā “LTV1” izskanējušo ziņu patiesumu.
Padome informē, ka EPLL 51.panta pirmajā daļā noteikta kārtība, kādā personai, kura uzskata, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir izplatījis nepatiesas ziņas ir tiesības pieprasīt attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nepatiesās ziņas atsaukt. Saņemot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atteikumu atsaukt nepatiesās ziņas, personai ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nepatieso ziņu atsaukumu, pamatojoties uz EPLL 51. panta piekto daļu. Savukārt EPLL 52. pants paredz personai tiesības pieprasīt atbildes izplatīšanu gadījumos, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir paudis nepatiesas ziņas. Saskaņā ar EPLL 52. panta sesto daļu, gadījumos, kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis EPLL 52. pantā noteiktajā kārtībā nav nodrošinājis atbildes izplatīšanu, sūdzības iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt atbildes izplatīšanu.
Tātad no iepriekš minētā secināms, ka ziņu patiesuma kontrole ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas izplatījis konkrēto informāciju, un tiesas kompetencē, nevis Padomes. Konkrētajā gadījumā, ja Iesniedzējs uzskata, ka VSIA “Latvijas Televīzija” programmas “LTV1” 2022. gada 9. marta ziņu speciālizlaidumā tika izplatītas nepatiesas ziņas, tad Iesniedzējam ir tiesības vērsties pie elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai tiesā. Papildus tam Padome norāda, ka likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. panta pirmā daļa paredz fiziskās vai juridiskās personas tiesības pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai.
Padome pateicas par pievērsto uzmanību elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Ar cieņu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
