Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudzi miermīlīgi cilvēki iestājas pret karu. Nē, ne pret agresoru, kurš izraisījis karu, iebrūkot kaimiņvalstī, bet pret karu kā tādu. Jo karš ir ļauns. Karš ir briesmīgs. Karš ir postošs un iznīcinošs.
Arī es esmu pret karu. Vēl vairāk, es esmu arī pret nabadzību un pret slimībām. Ko man un maniem domu biedriem tagad darīt? Varbūt paņemt plakātu ar uzrakstu “Nost ar nabadzību!” un pastāvēt pie Labklājības ministrijas? Bet ar plakātu “Nost ar slimībām!” pastāvēt pie Veselības ministrijas? Kā jūs domājat, vai no tā Latvijā pazudīs nabadzība un uzlabosies iedzīvotāju veselība?
Arī plakāts “Nost ar karu!” pie Aizsardzības ministrijas neko nemainīs. Kāpēc? Tāpēc, ka ir jāvēršas nevis pret negatīvajām parādībām, bet pret tiem iemesliem, kas šīs negatīvās parādības rada. Tātad mums nav jāprotestē pret nabadzību, slimībām un karu, bet gan attiecīgajām ministrijām jāpieprasa veikt tās darbības, kas nepieciešamas, lai valstī novērstu nabadzību, slimības un kara briesmas.
Kas tad būtu jādara, lai pasargātu Latviju no kara? Vispopulārākā atbilde šeit ir tāda, ka nevajagot provocēt kaimiņos esošo, militāri spēcīgo Krieviju, kuras armija kā agresors ir iebrukusi Ukrainā. Izklausās labi. Varbūt mūsu politiķi tiešām reizēm velta ne pārāk pārdomātus izteicienus Krievijas virzienā?
Bet, pirms kritizēt politiķus, padomāsim kam un kādam mērķim tā provokācija un provocēšana īsti kalpo. Vai jūs esat kādreiz sastapušies ar situāciju, kad vājākais apzināti provocē stiprāko ar mērķi tikt piekautam. Var jau būt, ka ir arī šādas situācijas, bet parasti gan tieši stiprākais pēc vājākā piekaušanas aizbildinās, ka šis vājākais viņu kaut kādā veidā ir izprovocējis. Arī izvarotāji tiesā bieži vien aizbildinās, ka upuris viņus ar savu uzvedību vai ģērbšanās stilu ir izprovocējis veikt šo noziegumu. Un tomēr tiesa netiesā upuri, bet gan noziedznieku, jo mums katram ir brīvas tiesības ģērbties un uzvesties tā, kā vēlamies, protams, ja vien tas netraucē sabiedrisko kārtību.
Ko no tā var secināt? Tikai to, ka provokācija un provocēšana īstenībā ir noziedznieku un agresoru aizbildinājums savas rīcības attaisnojumam kuru viņi kā tādu birku cenšas piekārt savam upurim.
Katrai suverēnai valstij ir jābūt tiesībām pašai noteikt savu iekšpolitiku un ārpolitiku. Pašai izlemt, ar kādām valstīm sadarboties un kādās starptautiskās ekonomiskās vai militārās organizācijās iestāties. Pašai noteikt, cik demokrātiska vai autoritatīva būs šīs valsts pārvalde. Kāda šajā valstī būs medicīniskā aprūpe, kāda dažādo nozaru attīstība, un kādi būs šīs valsts bruņoties spēki. Un šo tiesību izmantošana nedrīkst tikt uzskatīta par provokāciju un attaisnojumu militāram iebrukumam šajā valstī.
Tad kādiem vajadzētu būt tiem aicinājumiem, ar kuriem visiem mieru mīlošajiem Latvijas iedzīvotājiem īstenībā būtu jāvēršas pie mūsu valdības un Aizsardzības ministrijas? Manuprāt, šāds aicinājums varētu būt tikai viens – maksimāli attīstīt, pilnveidot un modernizēt mūsu valsts bruņotos spēkus. Kā to darīt, tas lai paliek mūsu militāro speciālistu ziņā. Un tā nav kara kurināšana vai agresora provocēšana. Spēcīga armija aizsargā valsti no kara tāpat, kā jumts aizsargā māju no lietus. Neviens taču neiedomājas teikt, ka labs mājas jumts provocē lietus mākoņus un pievelk lietu. Ja agresors ir pārstājis ievērot starptautiskos likumus un līgumus, tad vienīgais, kas var atturēt agresoru no iebrukuma kādā valstī, ir spēcīga šis valsts aizsardzība.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
