Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šīs rindas rakstu pēc tam, kad esmu izlasījis visu negāciju par Baibu Broku publiskajos interneta resursos, - šķiet, lielākā daļa rakstītāju būtu gatavi LU prorektori un Biatlona federācijas prezidenti paši savām rokām nožņaugt. Saprotu, ka aizstāvības raksts izsauks tikpat lielu asinskāri ne tikai pret Baibu Broku, bet arī mani.

Nevēlos vilkt paralēles ar Baibas Brokas ieslodzīšanu pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā uz divām dienām ar politiskiem paziņojumiem par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu vai neapstiprināšanu LU rektora amatā. Kādas tur paralēles – tikai sakritības dēļ abi notikumi vienlaikus. Tikai sakritība – vispirms publiski pierādīt, ka slikta ir rektora komanda, bet pēc tam – ka slikts ir pats rektors.

Šoreiz stāsts ir par kaut ko citu – par sporta federāciju finansēšanu Latvijā. Latvijas likumdošana paredz, ka visa atbildība par notiekošo vienā vai otrā sporta veidā – par izlašu sagatavošanu un atlasi, par dalību starptautiskās sacensībās, par bērnu un jaunatnes sportu, par tiesnešiem, treneriem, tehniskajiem darbiniekiem gulstas uz attiecīgā sporta veida federācijas pleciem.

Ir bagātākas un nabagākas federācijas, un lielākoties tas atkarīgs no tā – bagātāka vai nabagāka ir globālā federācija, rāda vai nerāda sporta veidu televīzijā un vai sporta veidam ir gana daudz sekotāju amatieru – bērnu, jauniešu un senioru, kam var nopārdot inventāru, suvenīrus, krekliņus, bumbas utt. Jo tieši kupls sporta veida tautas sportistu pulks parasti ļauj katrā sporta veidā izstrādāt jaunas tehnoloģijas, dizainu vai funkcionalitāti.

Latvijā bagātākā federācija ir Futbola federācija, un tik bagāta tā ir galvenokārt tādēļ, ka tai ir ļoti bagāta globālā mātes organizācija FIFA un Eiropas reģionālā organizācija UEFA. Tādēļ cīņā par Futbola federācijas vadību tiek sasaukti kongresi vai katru mēnesi, bet ļoti reti ir dzirdams par aktivitātēm un savstarpējiem kašķiem, vēlot citu sporta veidu federāciju prezidentus.

Tāpat federācijas bagātību lielā mērā nosaka – sporta veids ir olimpiskais vai neolimpiskais. Olimpiskajiem sporta veidiem tiek ievērojami lielāka valsts dotācija.

Ir dārgāki vai lētāki sporta veidi. Biatlons ir ievērojami dārgāks sporta veids nekā orientēšanās, bet ievērojami lētāks nekā autosports. Latvija varētu ieguldīt visu savu sporta naudu, lai iedabūtu F1 trasē vienu Latvijas sportistu, bet tad neviena cita sportista Latvijā nebūtu.

Es ceru, ka visi lasītāji ir pamanījuši, ka par sporta federāciju vadītājiem ļoti reti tiek celti labākie sportisti vai treneri. Par sporta federāciju vadītājiem parasti tiek celti cilvēki, kas labi orientējas finansēs, kas var piesaistīt sponsorus vai paši sponsorēt.

Tā hokeja federāciju vada Aigars Kalvītis, tenisa federāciju – Juris Savickis, rokasbumbas federāciju – Mārtiņš Bičevskis, autosporta – Jānis Naglis utt. Un arī valdes un padomes sporta federācijās nereti ir nokomplektētas ar baņkieriem, politiķiem un lielierēdņiem, kas vajadzības gadījumā spēj federācijai „pienest” naudu.

Mazākām federācijām par prezidentiem parasti vēl cilvēkus no sava sporta veida ar zināmu ietekmi sabiedrībā un pazīšanās loku uzņēmēju aprindās. Baiba Broka pati itin profesionāli ir gan slēpojusi, gan šāvusi, tādēļ arī ievēlēta par Biatlona federācijas prezidenti. Viņai tika viena no nabadzīgākajām federācijām starp olimpisko sporta veidu federācijām, kaut biatlons tiek itin bieži translēts televīzijā.

Inventārs sportistiem ir dārgs (bail iedomāties, cik dārga ir Rastorgujeva šautene), tautas sportistu skaits biatlonam nav kupls (nav to, kas pirktu tieši tādas pašas slēpes kā izlases līderim). Pārbraucieni pa globālajām sacensībām sportistiem maksā dārgi, pie kam komandā ir ne tikai Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika, bet arī gandrīz desmit sportistu, kurus televīzijā rāda reti, bet uzvārdus un rezultātus sporta žurnālisti piemirst vai nevēlas publicēt.

Komandai līdzi dodas arī treneri un slēpju speciālisti, bet gan sportistiem, gan treneriem ir jāēd, jālej bākā benzīns, jāguļ viesnīcas gultā, nevis teltī pie trases. Un atcerēsimies – Andrejs Rastorgujevs jau būtu mainījis sporta pavalstniecību, startētu kādas lielākas valsts izlases sastāvā, saņemtu par to pieklājīgu stipendiju, ja par Biatlona federācijas vadītāju nebūtu kļuvusi Baiba Broka, kas cik necik sakārtoja izlases finanses.

Biatlona federācijai valsts dotācija labākajā gadījumā sedz 25% visu izdevumu, iespējams, ka vēl itin daudz izdodas savākt no pašvaldībām, kuras pārstāv konkrētie sportisti. Pārējā nauda ir jāsavāc federācijai, kas šajā gadījumā nozīmē – federācijas prezidentei Baibai Brokai.

Esmu visai ilgu laika posmu Orientēšanās federācijas prezidents un ar milzu prieku šo pienākumu atstājis pirmajam, kas bija gatavs to uzņemties. Tolaik bija ļoti grūti izlūgties nelielu sponsorējumu Latvijas izlases dalībai Pasaules čempionātā laikā.

Gandrīz viss atbalsts, ko izlūdzos, nāca no lielajām Latvijas zāļu ražošanas un vairumtirdzniecības kompānijām – vienkārši es šo institūciju vadītājus itin labi pazinu. Palīdzēja „Latvijas gāze” un „Latvijas valsts meži”. Viesnīcām un inventāram, kā arī sporta nometnēm naudas sanāca daudz par maz, kur nu vēl lidmašīnu biļetēm.

Un tomēr – tas notika laikā, kad Māra Kučinska un Danas Reiznieces – Ozolas nodokļu reforma vēl nebija notikusi un varēja izlūgties ziedot no peļņas. Tagad tā nav – un daudz mazāk palicis ziedotāju. Es pat lāga nesaprotu, kā pašreizējai Orientēšanās federācijas un Biatlona federācijas vadībai izdodas savilkt galus kopā.

Pērn Saeimas komisijās daudz iznāca piedalīties sēdēs kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta un KNAB atbildīgajām amatpersonām. Pārsteidza viņu negatīvā attieksme pret sportu un sporta nevalstiskajām organizācijām. Radās iespaids, ka šajās valsts struktūrās valda pārliecība: sporta dzīvi vada blēži, finansējuma piesaiste ir korupcija utt.

Baibas Brokas mēģinājumu piesaistīt finansējumu no celtniekiem nosaukt par korupciju var tikai cilvēki, kas nekad nav izstiepuši tukšu sauju pret iespējamajiem sponsoriem smaidot un klanoties. Tas ir patiesi nepateicīgs pasākums, kurā lielā mērā nākas pazemoties, bet lielākoties – saņemt atteikumu. Vēl jāpiebilst, ka KNAB publiski nopeltie celtnieki sponsorējuši Biatlona federāciju 2017. gadā, kad LU Rakstu māja vēl bija tāls un grūti sasniedzams sapnis.

Atļaušos prognozēt:

- krimināllieta par it kā korupciju, atbalstot Biatlona federāciju, Rāvim, Milleram un Brokai vilksies gadiem un beigsies NEARKO, toties reputācija būs sagrauta, un tas atstās iespaidu arī uz biznesu;

- rezultāts – nomelnot Latvijas Universitātes vadību ir sasniegts, tagad politiķi centīsies par rektoru iecelt sev uzticamu politisku figūru (prognozēju, ka nesekmīgi un Indriķis Muižnieks paliks rektora amatā, tiesa, vēl daudz sirmāks un ar lielākām aterosklerotiskām pangām sirds asinsvados);

- uzzinājuši, ka par sporta federāciju sponsorēšanu var tikt pieskaitīti korumpantiem, uzņēmēji pārstās ziedot sporta federācijām. Šī KNAB interpretācija, ka ziedojums federācijai ir korupcija, atstās dramatiskas sekas Latvijas sportam – uz Eiropas un pasaules čempionātiem Latvijas sportisti pārtrauks braukt.

Novērtē šo rakstu:

189
78

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...