Neraugoties uz deputāta Pūces atbalstu azartspēlēm Rīgā, viņa sievas fonds zaudējis spēļu biznesa finansējumu
PIETIEK10.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz partijas Latvijas attīstībai vadītāja, Rīgas domes opozīcijas deputāta Jura Pūces pagājušā gada rudens aktīvajiem mēģinājumiem kavēt 33 spēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētā, viņa sievas Zaigas Pūces vadītā biedrība Ascendum pērn ir zaudējusi iepriekš dāsno azartspēļu biznesa finansējumu.
Vēl 2016. gadā Pūces sievas vadītajai biedrībai lauvas tiesu ienākumu nodrošināja trīs neierobežotai lietošanai paredzēti azartspēļu uzņēmumu Admirāļu klubs un Alfor ziedojumi – kopumā 61 000 eiro.
Taču pērn Pūču ģimene palikusi bez spēļu biznesa ziedojumiem līdzīgi tam, kā dažus gadus iepriekš, Pūcem zaudējot Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra posteni, Ascendum zaudēja virknes būvniecības jomas pārstāvju ziedojumus.
Paliekot bez azartspēļu biznesa naudas, Pūces sievas biedrības saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopapjoms, kā rāda Lursoft atrodamie Ascendum gada pārskati, no 88 tūkstošiem eiro 2016. gadā sarucis līdz 16,3 tūkstošiem eiro pērn.
Tiesa, „citos ieņēmumos”, kuru avotus Ascendum neatklāj, pērn saņemti vēl 117,8 tūkstoši eiro, taču, neraugoties uz to un arī uz izdevumu samazinājumu no 259 līdz 209 tūkstošiem eiro, Zaigas Pūces vadītā biedrība pagājušo gadu beigusi ar 59,4 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Kā zināms, tieši saistībā ar sievas biedrības saņemtajiem ziedojumiem Pūce 2013. gada rudenī zaudēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra posteni. Viņa krēsls saļodzījās pēc Pietiek publikāciju sērijas, kas raisīja jautājumu par EM valsts sekretāra atrašanos interešu konfliktā un korupcijas aizdomu ēnu, jo viņa sievas Zaigas Pūces vadītā biedrība Ascendum izrādījās saņēmusi desmitiem tūkstošu latu lielus ziedojumus no uzņēmumiem, kuru biznesu regulē EM. Skandāls beidzās ar to, ka Pūce bija spiests amatu pamest.
Lursoft dati rādīja, ka 2012. gadā Zaigas Pūces vadītā biedrība bija saņēmusi ziedojumos 80 000 latu no azartspēļu uzņēmuma Alfor, 60 000 latu no uzturēšanās atļauju biznesā īpaši ieinteresētās Rietumu bankas un 50 000 latu no ātro kredītu uzņēmuma 4finance. Ceļu būves firma Binders biedrībai 2012. gadā bija ziedojusi 20 000 latu, būvkompānija Arčers - 10 000 latu, bet pēc Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima traģēdijas bēdīgu slavu iemantojusī būvkompānija Re&Re - 29 500 latu.
2013. gada 27. novembra rītā, dažas stundas pirms Pūces atkāpšanās no amata Pietiek publicēja rakstu, kurā viena no Ascendum ziedojušajiem uzņēmumiem līdzīpašnieks atzina, ka ziedojums bijusi daļa no biznesa vienošanās kādā biogāzes koģenerācijas stacijas projektā.
Šis bizness bija tieši atkarīgs no EM lēmumiem par obligātā iepirkuma kvotu piešķiršanu, un attiecīgus Pūces parakstītus lēmumus Pietiek todien publicēja. Runa bija par būvfirmu SIA Anzāģe, kas EM valsts sekretāra dzīvesbiedres vadītajai biedrībai 2012. gadā bija ziedojusi 14 000 latu.
Tajā pašā 2012. gadā, kad Anzāģe noziedoja 14 000 latu Pūces sievas vadītajai biedrībai, Biogas Nord Anlagenbau GmbH par 2,6 miljoniem eiro ieguva tiesības būvēt un uzstādīt iekārtas vienā biogāzes stacijas projektā Viesītes novadā, kur kā būvdarbu veicējs tika nolīgta SIA Anzāģe.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
