Neraugoties uz tiesas spriedumu, atkal aiztur par filmēšanu prokuratūrā
PIETIEK17.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan tiesa atzinusi, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā nav huligānisms, policija kārtējo reizi par filmēšanu, šoreiz prokuratūrā, aizturējusi Pietiek jau vairākkārt aprakstīto Sergeju Buividu. Kopā ar viņu aizturēts arī viņa aizstāvis, kurš neko nefilmēja. Policijā sākta administratīvā lietvedība.
Pietiek jau ziņoja, ka pēc ilgas tiesāšanās pensionāram Nikolajam Buividam un viņa dēlam Sergejam tiesā ir izdevies gūt uzvaru pār policijas darbiniekiem, kuri bija izdomājuši, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā esot atzīstama par... huligānismu.
Pensionāra Nikolaja Buivida dēlu Sergeju Buividu policija bija aizturējusi veikalā it kā par šokolādītes zādzību. Kad policijas aizturētais bija vēlējies noskaidrot, par ko tad īsti ierosināta lieta, un viņš bijis pilnīgi pārliecināts, ka tam nav pamata, jo varējis pat uzrādīt čeku, kur samaksāts par šokolādīti, viņš devies uz prokuratūru.
Lai fiksētu visu, ko viņam saka prokuratūrā, viņš izvēlējies sarunu ar prokurori nofilmēt. Kamēr viņš gaidījis sarunu ar prokuroru, prokuratūras telpās nestas tortes un citi našķi, un viņš nofilmējis arī šīs „gastronomiskās prokuratūras darbības”. Prokuratūras darbinieki nekavējoties izsaukuši policiju, kas viņu aizturējusi un nogādājuši policijas iecirknī Gogoļa ielā Rīgā.
Arī tur Sergejs Buivids vēlējies iemūžināt administratīvā protokola sastādīšanu, un kā viņa aizstāvis ieradies viņa pensionētais tēvs Nikolajs Buivids, kurš, labi pārzinot likumus, taujājis, kādu likumu tad viņa dēls neievēro, filmējot protokola sastādīšanu. Policists paskaidrojis, ka tiekot pārkāpts Personu datu aizsardzības likums, gan neprecizējot, kurš īsti pants.
Pensionārs tomēr skaidrojis, ka šis likums skaidri un gaiši atļauj veikt video un audio ierakstus, ja tie netiek publicēti. Tomēr tieši viņa iebildumi bijis iemesls tam, lai arī viņš pats tiktu pie administratīvā pārkāpuma protokola par huligānismu pret policistiem.
Tiesa atzina, lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka Buivids bija pārkāpis kādas normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības, lietā nav nekādu ziņu, kādas, policijas amatpersonu ieskatā, normatīvo aktu vai citu noteikumu, kas attiecas uz policijas iestādes apmeklētājiem, prasības Buivids bija pārkāpis, veicot filmēšanu, atrodoties policijas iecirknī.
Taču šis tiesas lēmums nav bijusi nekāda mācība tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem, jo Buivids atkal aizturēts par filmēšanu prokuratūrā. Kā Pietiek informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis, Buivids aizturēts prokuratūrā un ir sākta administratīvā lietvedība.
Buivida tēvs Nikolajs ziņo, ka viņam atņemts viedtālrunis un diktofons. Kopā ar Sergeju esot aizturēts arī viņa aizstāvis Viktors Braginskis, kurš neko neesot filmējis.
Sergejs Buivids prokuratūrā bija ieradies, lai saņemtu prokurora lēmumu par atzīšanu par apsūdzēto kādā krimināllietā, kuras būtību Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
