Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik
Latvijai un Ventspilij valde11.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 09.12.2019. lēmumu par sankciju piemērošanu Aivaram Lembergam, Ventspils brīvostas pārvaldei un trīs biedrībām, politiskā organizācija “Latvijai un Ventspilij” vēlas paust savu nostāju par iespējamo turpmāko sadarbību.
Lai gan OFAC paziņojumā par sankciju piemērošanu ir izteiktas ļoti nopietnas apsūdzības korupcijā, tekstā nav minēts neviens konkrēts fakts, kas apstiprinātu šīs apsūdzības.
Kā zināms, pret A. Lembergu ir ierosināts kriminālprocess par iespējamām nelikumīgām darbībām, kuras pēc apsūdzības domām notikušas 1993. – 1994. gados. Lembergs šīs apsūdzības noraida, un tiesvedībā vēl nav paziņots pat 1. instances spriedums.
Tiesnese Irīna Jansone, kura ir konkrētā procesa tiesas sastāva priekšsēdētāja, ir paziņojusi (13. dec., LETA), ka A. Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā tiesas procesu ietekmēt nevar. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja (18.dec.,TVNET/LETA), ka Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā nav informācijas un dokumentu, lai pēc ASV paziņojuma par sankcijām pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu sāktu jaunu izmeklēšanu pret šo politiķi.
Kopš sankciju piemērošanas dienas neviena no Latvijas Republikas tiesību sargājošajām institūcijām nav publiskojusi nekādus jaunus faktus, kas apliecinātu sankciju tekstā paustās apsūdzības.
Mums nav zināmi nekādi krimināltiesiski vai cita veida pārkāpumi, kuras būtu konstatējušas tiesību sargājušās institūcijas Ventspils brīvostas pārvaldes un trīs sankciju sarakstā iekļauto biedrību darbībā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja (23.dec.,LETA), ka visā pastāvēšanas laikā biroja lietvedībā nav bijis neviens kriminālprocess par iespējamiem koruptīviem nodarījumiem kādā no Latvijas ostām.
Kā zināms, pēc tam, kad valdošā koalīcija ir realizējusi jau savās pirmsvēlēšanu programmās deklarēto plānu pārņemt pilnā valsts kontrolē Latvijas ostas, sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi jau ir atceltas.
Sankcijām pakļautās trīs biedrības, ņemot vērā reālo situāciju, kad bankas ir pārtraukušas jebkādu sadarbību, jau de facto ir pārtraukušas darbību. Mums tā arī nav izdevies uzzināt, kādus pārkāpumus šīs biedrības ir izdarījušas.
Aivars Lembergs ir vadījis politisko partiju “Latvijai un Ventspilij” kopš tās izveidošanas dienas 1994. gadā un bijis tās saraksta līderis visās pašvaldību vēlēšanās līdz pat 2017. gadam. Septiņās vēlēšanās pēc kārtas “Latvijai un Ventspilij” ir saņēmusi vēlētāju atbalstu vairāk nekā 50% apmērā, un visās vēlētāji nemainīgi lielāko atbalstu ir pauduši tieši Aivaram Lembergam.
Mums nav jākaunas par paveikto, un jebkurš Latvijas iedzīvotājs var pārliecināties par tām pozitīvajām izmaiņām, kādas notikušas mūsu pilsētā. Tādēļ neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik.
Domājams, neviens nevar apšaubīt to pozitīvo ieguldījumu, kuru A. Lembergs ir devis politiskajai apvienībai ZZS, būdams tās premjera amata kandidāts pirms vairākām Saeimas vēlēšanām. Tieši viņš ar savu spēju pārliecināt vēlētājus publisko diskusiju “kaujās”, ir būtiski uzlabojis vēlēšanu rezultātu attiecībā pret to, kādu apvienībai ZZS prognozēja pirmsvēlēšanu aptaujas.
Tā 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās ZZS saņēma 17% vēlētāju atbalstu, 2010.gadā 10.Saeimas vēlēšanās – 20% atbalstu un 2014.gadā 12. Saeimas vēlēšanās arī 20% atbalstu. Pat 2011. gada ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās ar A. Lembergu kā premjera amata kandidātu ZZS ieguva 12% vēlētāju atbalstu. Savukārt 2002. gadā 8. Saeimas vēlēšanās un 2018. gadā 13.Saeimas vēlēšanās, kad ZZS vēlēšanās startēja ar citiem premjera amata kandidātiem, atbalsts bija attiecīgi tikai 9% un 10%.
Atzīstami un stabili panākumi, startējot kopējā ZZS sarakstā Saeimas vēlēšanās laika posmā no 2006. gada līdz 2018. gadam, ir bijuši politiskās partijas “Latvijai un Ventspilij” biedriem. Divās vēlēšanās 2006. gadā 9.Saeimas vēlēšanās un 2011. gada ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās mūsu partijas kandidāti ieguva divas vietas Saeimā, bet trīs vēlēšanās, 2010. gada 10.Saeimas vēlēšanās, 2014. gada 12. Saeimas vēlēšanās un 2018. gada 13. Saeimas vēlēšanās – trīs vietas Saeimā.
Pieļaujam, ka pašlaik ZZS politiskie konkurenti priecājas par to, ka ZZS politiķu vidū parādās radikāli atšķirīgi vērtējumi par to, kādai ir vai nav jābūt sadarbībai ar partiju “Latvijai un Ventspilij” un Aivaru Lembergu.
Latvijas jaunāko laiku politiskā pieredze rāda, ka gadījumos, kad kādas politiskās partijas iekšienē, pateicoties šķeltnieku darbībai, rodas nesaskaņas un dalīšanās, tas neizbēgami noved pie vēlētāju novēršanās un šī politiskā spēka pazušanas no politiskās skatuves.
Jācer, ka ZZS biedri skaidri apzinās šo risku un nepieļaus šādas kļūdas. Mēs varam apliecināt, ka arī turpmāk pildīsim mūsu savstarpējo vienošanos un paliksim konstruktīvi un uzticami partneri visām ZZS apvienību veidojošām politiskajām partijām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
