Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā
Nils Sakss-Konstantinovs01.04.2025.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam. Būtu lētāk, videi draudzīgāk, ātrāk. Rezultāti šādi:
– Vivi. Vilciens okej, vietas tikai nedaudz šaurākas nekā Ryanairā. Atšķirībā no vecajiem vilcieniem tagad gaismas pietiekami, var palasīt grāmatu – tas liels bonuss. Taču – pusotras nedēļas laikā vilciens neatnāca divas reizes. Saskaitot nokavētās konsultācijas stundas likmi un maksu par CityBee īres mašīnu no Jūrmalas, man katrs šis Vivi piegājiens izmaksāja ap 100 eiro. Diemžēl nevaru to atļauties, bet varbūt brīvdienās, kad nav nekur jāsteidzas vai jānokļūst laikā, vilciens var būt variants.
– Rīgas Satiksme. Divas problēmas. Viena – braucot pāri pilsētai, ar to ir lēnāk nekā ar mašīnu. Turklāt jāstāv lietū, vējā bez nojumes. Otra – pēc brauciena spiežoties pārpildīgajā salonā, ir sajūta, it kā būtu pārdzīvota seksuāla varmācība. Liela daļa braucēju arī nav apguvuši elementāras sociālās prasmes – piemēram, spēju palūgt ceļu, lai izkāptu no transporta. Tādēļ viņi grūžas virsū ar savu ķermeni vai klapē pa muguru.
Jāpiezīmē, ka lielai daļai transporta klientu pieklibo ne tikai sociālie, bet arī higiēnas standarti – smaržas un smakas pavada vēl ilgi pēc brauciena noslēguma. Kādā dvēseles stāvoklī šāds brauciens varētu šķist patīkams, es tiešām nezinu.
Bet, ja vien cilvēks nav nepilngadīgs vai ļoti trūcīgs, neredzu, ka labprātīgi kāds izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā. Pat, ja tas izmaksātu reizes trīs vai piecas dārgāk.
Noslēdzot – daudz runā par autocentrisko Rīgu un to, kā pārvilināt cilvēkus no mašīnām uz sabiedrisko. Arī man šķiet, ka Rīgā mašīnu ir daudz par daudz, un gribētos zaļāku, gājējiem draudzīgāku pilsētu. Taču tagad to ļoti labu saprotu. Šis ir “low hanging fruit” piemērs – biju pozitīvi noskaņots, gatavs pāriet kaut uzreiz, ja vien alternatīva būtu kaut attāli līdzvērtīga. Šobrīd to vairs neizskatu kā ideju.
Pat, ja par iebraukšanu Rīgā prasītu 5 eiro, tas vienalga būtu finansiāli izdevīgāk, nemaz nerunājot par jebkādu ērtību. Jebkuras sarunas par auto mazināšanu pilsētā būs bezjēdzīgas, kamēr transports nebūs tīrāks, ātrāks un uzticamāks. Tikmēr – vairāk patīkamu braucienu nozīmē vairāk braucienu ar mašīnu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
