Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder „nerezidentiem”, un arī no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder „nerezidentiem”, - šādu ainu rāda Lursoftveiktā analīze par „nerezidentu” reālo lomu Latvijas tautsaimniecībā.

„Nerezidenti ir visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā,” – tā terminu „nerezidents” skaidro Centrālā statistikas pārvalde.

Ņemot par pamatu šo definīciju, Lursoft analizēja datus par Latvijas 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem un par 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem no „Latvijas mīlētāko zīmolu topa”, fiksējot gan šo uzņēmumu īpašnieku mītnes zemi, gan arī to tautsaimniecisko nozīmi – valsts kopbudžetā pērn nomaksātos nodokļus un ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Šīs analīzes rezultāts ir divas iespaidīgas tabulas, kas uzskatāmi apliecina „nerezidentu” patieso lomu Latvijas tautsaimniecībā: no 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem 58% ir „nerezidentu” īpašumā, turklāt no pirmā lielāko uzņēmumu desmitnieka vietējam (valsts) kapitālam pieder tikai divi – AS Latvenergo un AS Sadales tīkls.

Vēl nomācošāks ir „rezidentu” pārsvars mīlētāko patēriņa produktu zīmolu saimnieku vidū: no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 62% kontrolē „nerezidenti”, un pirmajā desmitniekā jau atkal ir tikai divi vietējā kapitāla uzņēmumiem piederoši zīmoli – Lido un Rūjienas saldējums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa šo situāciju komentē šādi: „Publiskotie saraksti vēlreiz apliecina, ka vietējā kapitāla pārstāvība Latvijas lielajos uzņēmumos ir neliela. Kaut arī sākotnēji šķiet, ka daļai dalībnieku kā pārstāvības valsts norādīta Latvija, tomēr, vērtējot šo uzņēmumu dalībnieku sastāvu redzams, ka TOPu galvgalī nonākušie uzņēmumi galvenokārt ir valsts kapitālsabiedrības – Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Latvijas Dzelzceļš. Tikai neliela daļa TOPu uzņēmumu, kuru dalībnieku sastāvā nav 100% nerezidentu – ārvalstu kapitāla, faktiski pārstāv Latvijas privāto kapitālu.

Vērtējot TOPu uzņēmumu dalībnieku pārstāvēto nerezidentu valstis, jāteic, ka pašlaik, kad īpaša uzmanība finanšu sektorā tiek pievērsta klienta riska izvērtēšanai, “zini savu klientu” principa ievērošanai u.c. kontrolei, klienta dalībnieku struktūras noskaidrošana ir īpaši aktuāla. Klientu šķirošana ES dalībvalstu un trešo valstu naudas/ kapitāla izcelsme nu jau kļuvusi par visai ierastu praksi. Tomēr, padziļināti šo jautājumu nevērtējot, var nonākt galējībās, kas Latvijas ekonomikai kopumā nebūtu vēlamas. Tā, piemēram, praksē var redzēt virkni gadījumu, kad nerezidents no Eiropas investējis Latvijā, tomēr nākamajā „solī” faktiskais investors ir no, piemēram, Krievijas vai Uzbekistānas.

Šī parādība savukārt liek apskatīt šo jautājumu vēl no cita aspekta. Kā būtisks trūkums informācijas pieejamībai un caurskatāmībai vairākkārt uzsvērts tas, ka tiesiskā forma “akciju sabiedrība” pašlaik nedod iespēju precīzi noskaidrot akcionāru pārstāvības valsti. Šeit gan jāatzīmē, ka jau teju pusgadu ir spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, kas paredz, ka ikvienai juridiskai personai (tai skaitā arī akciju sabiedrībām) jāsniedz informācija par tās patiesā labuma guvējiem, tas ir, tiem, kam pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kas to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Tomēr jau pašlaik mēs praksē redzam, ka ne visas juridiskās personas šo normu izpilda vai arī dažkārt paziņošanu veic formāli, piemēram, ja akcionāra – juridiskas personas valsts reģistrēta ārvalstīs, norāda, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot.

Raugoties uz nerezidentu ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā un vienlaikus vērojot politikas veidotāju “uzņemto kursu”, gribētos, lai lēmumi ir konstruktīvi, pragmatiski un izsvērti. Par šo domājot, jāatgādina ekonomista J. Ošleja savulaik izteiktā atziņa: "Ārvalstu investīcijas ir tikai starpmērķis, bet galamērķis – bagāti cilvēki bagātā Latvijā. Lai vietējie uzņēmēji vairāk pelnītu un arī investētu naudu atkal mūsu valstī, valstij kopumā vajadzētu vairāk rūpēties par savējiem!"”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

48
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

FotoŠībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Lasīt visu...

21

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

FotoMēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Lasīt visu...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...

Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...