Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder „nerezidentiem”, un arī no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder „nerezidentiem”, - šādu ainu rāda Lursoftveiktā analīze par „nerezidentu” reālo lomu Latvijas tautsaimniecībā.

„Nerezidenti ir visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā,” – tā terminu „nerezidents” skaidro Centrālā statistikas pārvalde.

Ņemot par pamatu šo definīciju, Lursoft analizēja datus par Latvijas 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem un par 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem no „Latvijas mīlētāko zīmolu topa”, fiksējot gan šo uzņēmumu īpašnieku mītnes zemi, gan arī to tautsaimniecisko nozīmi – valsts kopbudžetā pērn nomaksātos nodokļus un ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Šīs analīzes rezultāts ir divas iespaidīgas tabulas, kas uzskatāmi apliecina „nerezidentu” patieso lomu Latvijas tautsaimniecībā: no 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem 58% ir „nerezidentu” īpašumā, turklāt no pirmā lielāko uzņēmumu desmitnieka vietējam (valsts) kapitālam pieder tikai divi – AS Latvenergo un AS Sadales tīkls.

Vēl nomācošāks ir „rezidentu” pārsvars mīlētāko patēriņa produktu zīmolu saimnieku vidū: no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 62% kontrolē „nerezidenti”, un pirmajā desmitniekā jau atkal ir tikai divi vietējā kapitāla uzņēmumiem piederoši zīmoli – Lido un Rūjienas saldējums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa šo situāciju komentē šādi: „Publiskotie saraksti vēlreiz apliecina, ka vietējā kapitāla pārstāvība Latvijas lielajos uzņēmumos ir neliela. Kaut arī sākotnēji šķiet, ka daļai dalībnieku kā pārstāvības valsts norādīta Latvija, tomēr, vērtējot šo uzņēmumu dalībnieku sastāvu redzams, ka TOPu galvgalī nonākušie uzņēmumi galvenokārt ir valsts kapitālsabiedrības – Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Latvijas Dzelzceļš. Tikai neliela daļa TOPu uzņēmumu, kuru dalībnieku sastāvā nav 100% nerezidentu – ārvalstu kapitāla, faktiski pārstāv Latvijas privāto kapitālu.

Vērtējot TOPu uzņēmumu dalībnieku pārstāvēto nerezidentu valstis, jāteic, ka pašlaik, kad īpaša uzmanība finanšu sektorā tiek pievērsta klienta riska izvērtēšanai, “zini savu klientu” principa ievērošanai u.c. kontrolei, klienta dalībnieku struktūras noskaidrošana ir īpaši aktuāla. Klientu šķirošana ES dalībvalstu un trešo valstu naudas/ kapitāla izcelsme nu jau kļuvusi par visai ierastu praksi. Tomēr, padziļināti šo jautājumu nevērtējot, var nonākt galējībās, kas Latvijas ekonomikai kopumā nebūtu vēlamas. Tā, piemēram, praksē var redzēt virkni gadījumu, kad nerezidents no Eiropas investējis Latvijā, tomēr nākamajā „solī” faktiskais investors ir no, piemēram, Krievijas vai Uzbekistānas.

Šī parādība savukārt liek apskatīt šo jautājumu vēl no cita aspekta. Kā būtisks trūkums informācijas pieejamībai un caurskatāmībai vairākkārt uzsvērts tas, ka tiesiskā forma “akciju sabiedrība” pašlaik nedod iespēju precīzi noskaidrot akcionāru pārstāvības valsti. Šeit gan jāatzīmē, ka jau teju pusgadu ir spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, kas paredz, ka ikvienai juridiskai personai (tai skaitā arī akciju sabiedrībām) jāsniedz informācija par tās patiesā labuma guvējiem, tas ir, tiem, kam pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kas to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Tomēr jau pašlaik mēs praksē redzam, ka ne visas juridiskās personas šo normu izpilda vai arī dažkārt paziņošanu veic formāli, piemēram, ja akcionāra – juridiskas personas valsts reģistrēta ārvalstīs, norāda, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot.

Raugoties uz nerezidentu ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā un vienlaikus vērojot politikas veidotāju “uzņemto kursu”, gribētos, lai lēmumi ir konstruktīvi, pragmatiski un izsvērti. Par šo domājot, jāatgādina ekonomista J. Ošleja savulaik izteiktā atziņa: "Ārvalstu investīcijas ir tikai starpmērķis, bet galamērķis – bagāti cilvēki bagātā Latvijā. Lai vietējie uzņēmēji vairāk pelnītu un arī investētu naudu atkal mūsu valstī, valstij kopumā vajadzētu vairāk rūpēties par savējiem!"”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

48
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi