Nesaņemot procesuālo aizsardzību, Gulami šoferis liecībās piesaucis pat Straujumas dēlu
PIETIEK26.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami vārdu saistītajā deviņus miljonus eiro vērtas kokvilnas kravas "pazušanas" lietā viņa bijušais šoferis Normunds Žīgurs-Eļmurzajevs sākotnēji pieprasījis sev procesuālo aizsardzību, bet, to nesaņemot, negaidot kļuvis vēl "runīgāks" nekā iepriekš un cita starpā savās liecībās piesaucis pat Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dēlu, kurš, kā zināms, strādā Norvik bankā.
Ja ticēt Gulami šoferim, viņš attiecībās ar premjeres dēlu nonācis tiktāl, ka uzsācis ar viņu atklātas sarunas par biznesa jautājumiem. "Vairākas reizes es vadāju Guļamu Mohammadu Gulami ar mūsu premjerministres Laimdotas Straujumes dēlu Ģirtu, kurš kārtoja Gulamam Mohammadam Gulami kredītlīniju. Man pat bija privāta saruna ar minēto Ģirtu, kad es viņam jautāju, kāpēc viņš sadarbojas ar Gulamu Mohammadu Gulami, uz ko viņš man atbildēja, ka viņš netic, ka Gulams Mohammads Gulami varēja nolaupīt kokvilnas kravu," - šādu oficiālu liecību (ko šodien publiskojam) Žīgurs-Eļmurzajevs sniedzis izmeklētājiem.
Tāpat Gulami šoferis izmeklēšanā oficiāli sniegtās un parakstītās liecībās apgalvojis, ka viņam esot radušās atklātas attiecības arī ar Latvijas vēstnieku Uzbekistānā un Pakistānā Igoru Apokinu, kas tāpat ļāvušas izdarīt dažādus secinājumus: "Kad es strādāju pie Gulama Mohammada Gulami, pēc viņa rīkojuma, vairākas reizes vadāju Latvijas Republikas vēstnieku vārdā Igors Apokinu. kurš dzīvo Jelgavā. Cik man ir zināms, Gulams Mohammads Gulami maksāja viņam atlīdzību. Es to zinu, jo vienu reizi, kad es vedu I.Apokinu, viņš man jautāja, vai gadījumā Gulams Mohammads Gulami nebija atstājis viņam aploksni."
Kopumā Pietiek rīcībā esošās un daļēji jau publiskotās Gulami bijušā šofera liecības ir vairākus desmitus lappušu garas un rada iespaidu, ka vai nu šoferis bijis ar izcilām novērotāja spējām, jurista izglītību un talantu panākt mazpazīstamu cilvēku dziļu atklātību biznesa lietās, vai arī šīs liecības ir sniegtas pēc iepriekš sagatavotas informācijas.
No Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka iespaidīgais "runīgums" Žīguram-Eļmurzajevam dīvainā kārtā sācies, kad viņš saņēmis galīgo atteikumu uz savu sākotnējo lūgumu piemērot viņam procesuālās aizsardzības pasākumus un slēpt viņa kā liecinieka personas datus. Kad prokuratūra atbildējusi ar atteikumu (tā argumentāciju tāpat šodien publicējam", bijušais Gulami šoferis nevis apklusis, bet tieši pretēji - nācis klajā ar apjomīgu informācijas daudzumu, tostarp arī par Ministru prezidentes dēla biznesa lietām.
Šī grūti izskaidrojamā aktivitāte sakrīt ar Pietiek jau aprakstīto versiju par šo lietu, kas saistīta ar Igaunijā reģistrētas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vērtībā.
Pietiek jau iepriekš informējis par dažādām dīvainībām šajā lietā, kurā, sākotnēji ciešot zaudējumu lietas izskatīšanā civiltiesiskā kārtībā, Igaunijā reģistrētais uzņēmums vai tā pārstāvji pagājušā gada pavasarī pēkšņi vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbībām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu".
Saistībā ar šo versiju Žīgurs ticis iesaistīts šajā lietā, lai sarakstītu "vajadzīgos" iesniegumus civillietas pārvēršanai kriminālprocesā. Šajā lietā iesaistīta arī bijusī prokurore, pašlaik jau citā lietā cietumsodu saņēmusī Irina Bogdanova, iespējams, arī augsti Ekonomikas policijas darbinieki un uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kuram Gulami savulaik pēc savu tuvu paziņu lūguma pieprasījis atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
