Nesaņemta dokumenta dēļ uzņēmumam tiek apgrūtināta saimnieciskā darbība
Lursoft09.11.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ha ha ha !
12.11.2019. 11:02»
Kurmis
No plaukta - kritis direktors
No irsas izkritis kurmis ! :)))))))))
ļoti atgādina jevreiskuju hītrosķ
12.11.2019. 11:00"valsts" pelna naudu uz pieprasītajām izziņām(vai tik pret uzņēmumu nav kādas sankcijas ?),
kas jādara regulāri, citādi sākas sarežģījumi...
Par konkrēto gadījumu - ir tieši tā !
Ka kaut kur ir kaut kādi apkārtceļi vēl nenozīmē korektu valsts pārvaldi !!!
interesanti
10.11.2019. 20:35»
Jurists
Uzņēmuma vainas gan te nav. No 2018.gada 1.augusta Uzņēmumu reģistrs vairs nepublisko dokumentus, kas attiecas uz uzņēmumu darbību. Dažas Tieslietu ministrijas amatpersonas izdomājušas, ka Bordāna ieceltā UR vadītāja Paidere tika netaisnīgi sodīta par Valsts policijas izziņas pievienošanu kāda uzņēmuma...
Uzņēmums nebija informēts, bet tā klientiem nebija nekādu problēmu iegūt informāciju?
Jurists
10.11.2019. 19:38»
tpk
Par ko ir stāsts? Ka kāds nav spējis sekot līdzi tiešām bieži ziņotajām likuma izmaiņām? Jebkurš normāls uzņēmējs seko tādām līdzi vai tā juristi. Es domāju, ka te var teikt paldies juristiem. Turpiniet ar tādiem sadarboties
Uzņēmuma vainas gan te nav. No 2018.gada 1.augusta Uzņēmumu reģistrs vairs nepublisko dokumentus, kas attiecas uz uzņēmumu darbību. Dažas Tieslietu ministrijas amatpersonas izdomājušas, ka Bordāna ieceltā UR vadītāja Paidere tika netaisnīgi sodīta par Valsts policijas izziņas pievienošanu kāda uzņēmuma reģistrācijai lietai. Izziņā bija pedofila un cietušās personas dati. Jebkurš notārs zina, ka Valsts policijas un Uzņēmumu reģistra sarakste ir ierobežotas pieejamības sarakste un šādi dokumenti netiek pievienoti publiski pieejamām uzņēmumu reģistrācijas lietām. Paidere uzskatīja savādāk, dabūja pamatotu sodu no Datu valsts inspekcijas, un zaudēja arī tiesā šo sodu pārsūdzot. Tāpēc Paidere ar Medinas atbalstu (ir tāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos), taisa grozījumus UR likumā un tiesību aktos, kā izskatās, lai turpmāk viņas varētu pedofilu krimināllietu materiālus nesodīti pievienot uzņēmumu reģistrācijas lietām. Bet lai sabiedrība par to vairs neuzzinātu, visi UR dokumenti jānoslepeno, vienalga, vai tur ir kāds sakars ar pedofiliem, vai nav. Tāda lūk šo ierēdņu loģika. Protams, cieš uzņēmumi, kas netiek vairs informēti par UR darbībām attiecībā uz tiem. UR jau vairāk nekā gadu nav pieejami ne notāru lēmumi, ne statūti, viss ir noslepenots.
tpk
10.11.2019. 19:08Par ko ir stāsts? Ka kāds nav spējis sekot līdzi tiešām bieži ziņotajām likuma izmaiņām? Jebkurš normāls uzņēmējs seko tādām līdzi vai tā juristi. Es domāju, ka te var teikt paldies juristiem. Turpiniet ar tādiem sadarboties.
kādus apgrūtinājumus?
10.11.2019. 18:58»
Tētētē
Droši vien esi pūčveidīgs ierēdnis, kurš barojas uz uzņēmēju rēķina. Pat nejēdz, par ko ir runa. Ka tik uzlikt lielākus nodokļus un apgrūtinājumus uzņēmējiem. Un dēļ tādiem andriem un tādas aprobežotas domāšanas, nav jābrīnās, ka no valsts aizbrauc tās aktīvākie loģiski domājošie cilvēki...
Atklāt savus patiesos īpašniekus? Noskaidrot informāciju, kuru bez problēmām uzzin klienti?
Tētētē
10.11.2019. 18:29»
Andris
Nesaņemta vēstule? "Netradicionāla atkritumu izvadīšana". Tēloja muļķi nepildot likumu - tagad kauc kā mazas kuces
Droši vien esi pūčveidīgs ierēdnis, kurš barojas uz uzņēmēju rēķina. Pat nejēdz, par ko ir runa. Ka tik uzlikt lielākus nodokļus un apgrūtinājumus uzņēmējiem. Un dēļ tādiem andriem un tādas aprobežotas domāšanas, nav jābrīnās, ka no valsts aizbrauc tās aktīvākie loģiski domājošie cilvēki.
Andris
10.11.2019. 17:25Nesaņemta vēstule? "Netradicionāla atkritumu izvadīšana". Tēloja muļķi nepildot likumu - tagad kauc kā mazas kuces.
.
10.11.2019. 17:08Liec muļķim lūgties... Mūsu muļķiem lika cīnīties ar atmazgāšanu, visiem spēkiem šobrīd apdauza galvas.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
