Neskatieties uz maniem darbiem, bet klausieties manos vārdos!
Ringolds Balodis28.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šādi senos laikos esot atbildējis kāds mācītājs, kad viņam baznīcēni pamatoti aizrādīja, ka viņa pesteļošana no baznīcas kanceles par tikumīgu dzīvi absolūti nesakrīt ar viņa paša rīcību. Vērojot ceturtdienas Saeimas sēdi, man šī vecā anekdote uzausa atmiņā. Kāpēc gan? Tāpēc, ka jau ar pirmo divu likumprojektu[1] un lēmumprojekta[2] izskatīšanu 14.Saeimas vairākums turpina izmantot aizgājušās 13.Saeimā metodes: „steidzamību + īsus priekšlikumu termiņus” un jebkādu parlamentāru debašu „norakšanu” jau saknē. Nu, bet kur šai parlamentārajā šļurā es saskatu divkosīgo mācītāju? Teikšu, ka visur, jo publiskā retorika no Apvienotā saraksta ir diametrāli pretēja tam, kas tiek solīts gan sabiedrībai, gan deputātiem.
Svinīgajā 18. novembra Saeimas sēdē enerģijas pilnais Saeimas priekšsēdētājs teica izcilu runu, kuru, starp citu, noslēdza ar ikvienam latvietim skaistajiem vārdiem „Dievs, svētī Latviju!”. Šai runā Edvards Smiltēns pacilāti no tribīnes sēdes dalībniekiem klāstīja, ka „parlamentārā demokrātija nozīmē ieklausīšanos un diskusijas”, ka „saīsināts diskusiju posms” neesot pieļaujams un, ka „lēmumu pieņemšana šaurā lokā ir apšaubāms ceļš”.[3]
Līdzīgus Smiltēna izteikumus varēja dzirdēt arī pagājušonedēļ, kad sēdes sākumā, izmantojot sēdes vadītāja priekšrocības, viņš aicināja deputātiem ievērot politisko kultūru un tradīcijas. Pozīcijai ir jādod iespēja opozīcijai, nākt un kritizēt: -”[…] Ja iesniedzēji iesnieguši ir, kādu likumprojektu vai lēmumprojektu un ir iespēja runāt tikai „par/pret” tad oponenti dod iesniedzējiem tiesību/iespēju atnākt un argumentēt sabiedrībai.” Tā vajadzēšot strādāt turpmākos četrus gadus…
Hmmm, SOLĪTIE ČETRI GADI IZRĀDĪJĀS TĀDS FILOZOFISKI NENOTEIKTS JĒDZIENS, KAS „BEIDZĀS” JAU PĒC DIVDESMIT PIECĀM MINŪTĒM, kad bija jālemj par ZZS (opozīcijas) iesniegtā lēmumprojekta iekļaušanu sēdē. Dokumenta iesniedzēji, kuru vidū ir gan bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, gan eksministri un pat Saeimas ekspriekšsēdētājs, lūdza Saeimu sēdē iekļaut jautājumu padebatēt (runa ir par pabalstiem apkures sadārdzinājuma sakarā).[4]
Piemirstot par saviem skaistajiem vārdiem, šai pašā sēdē sēdes vadītājs lūgumu par lēmumprojekta iekļaušanu tekošajā sēdē izlēma, liekot Saeimai priekšā nobalsot par lēmumprojekta neiekļaušanu nākamā sēdē. Jaunveidojamā koalīcija ar 53 balsīm atbalstīja E.Smiltēna priekšlikumu, tādējādi opozīcijas lēmumprojekts tika noraidīts, neļaujot par to pat parunāt. Jo, ja nav sēdes darba kārtībā, tad par to nevar arī runāt.
Interesanti, ka pats Smiltēns (koalīcijas 54. deputāts) pat nepieskārās balsošanas iekārtai un vispār nebalsoja. Laikam pašam sametās kauns… Vismaz gribētos tā domāt. Nu, kā te nesaredzēt par līdzību ar mācītāju, kas aicināja neskatīties uz viņa darbiem, bet ieteica klausāties tikai vārdos!
Atsevišķa stāsta vērta ir arī likumprojektu virzība, kad par spīti Saeimas specializētās komisijas – Juridiskās komisijas lēmumam tos neatbalstīt tiek uzspļauts uz komisiju specializāciju, gan uz komisijas atzinumiem. Atcerēsimies, ka iepriekšējā 13.Saeimā bieži par atbildīgo par neviennozīmīgi vērtējamu likumprojektiem (piemēram, ebreju kopienas kompensācijas) noteica Budžeta komisiju, jo to vadīja koalīcijas balsts – „atsaucīgais” Mārtiņš Bondars.
Šāda Saeimas vairākuma rīcība vēl pirms valdības izveidošanas atklāj tās PATIESO SEJU. Var jau pie baltiem galdautiem klārēt par „citādu pieeju”, bet, ja praksē tiek turpināta „vecā stratēģija” ar brutālu Saeimas mazākuma apspiešanu, tad tā ir vien tāda „KĀZU RUNA”. Citādi kā par liekulīgu izrunāšanos to nosaukt nevar. Kā savulaik, šķiet, teica Andris Šķēle, „ja vecai pufaikai piešuj briljanta pogu, tā tik un tā paliek tā pati pufaika”. Ar smukām runām var aizmālēt acis vēstniekiem, kas atnāk izrādīt cieņu mūsu valstij, bet no debašu apspiešanas jau diskusija un sadarbība neveidojas.
LATVIJAS PARLAMENTĀRĀ PRAKSE OTRAJĀ NEATKARĪBAS LAIKĀ NELIECINA KA POZĪCIJA GRIB IEKLAUSĪTIES OPOZĪCIJĀ, KUR NU VĒL DISKUTĒT VAI UZKLAUSĪT ARGUMENTUS. Tieši „saīsināts diskusiju posms” un „lēmumu pieņemšana šaurā lokā” ir mūsu realitāte. Ne „Jaunajai Vienotībai”, ne Nacionālajai apvienībai pārmest nevar – viņi neliekuļo. Viņi bija pagājušās koalīcijas kodols, kas piekopa to, ko Edvards Smiltēns mutiski nosoda. Taču, gods kam gods, abi politiskie spēki tomēr neko nesola uzlabot parlamentārās diskusijas jomā, un tāpēc tie vismaz neliekuļo. Viņi skolmeistariski nepamāca kolēģus parlamentārisma ētikā un tad nepazemina debates līdz grīdas līstes līmenim…
[1] Ir runa par likumprojektiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas attiecīgi saistās ar jaunveidojamās ’’brīnumministrijas’’ un ministra biedra ieviešanu. Skat. https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=6b1c1b63-4232-4a8b-86dc-f1e819384155
[2] https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/754C5459D3DD7149C225890200426FEA?OpenDocument
[3] No Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna svinīgās uzrunas Saeimai (18.11.2022.) Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas ceturtā (svinīgā) sēde https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2419
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
