Nesmejieties pārāk skaļi: paldies Krišjānim Kariņam par negurstošu darbu Latvijas labā daudzo gadu garumā!
Jaunā Vienotība30.08.2024.
Komentāri (113)
Iesaki rakstu: 
Mūsu kolēģis un komandas biedrs Krišjānis Kariņš ar šodienu noliek 14. Saeimas deputāta mandātu, lai turpmāk pievērstos profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā. Par šo lēmumu K. Kariņš informēja partiju apvienības Jaunā Vienotība Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu.
“Krišjānis Kariņš profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā vairāk nekā divas dekādes. Bijis Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāts, ministrs un gandrīz piecus gadus – Ministru prezidents, vadot valsti tādu nebijušu izaicinājumu laikā kā koronavīrusa pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Viņš ir intensīvi strādājis, lai aizstāvētu Latvijas ekonomiskas intereses Eiropas Savienībā un stiprinātu mūsu valsts drošību, kāpinot gan NATO spēku klātbūtni Latvijā, gan sniedzot palīdzību Ukrainai cīņā pret uzbrucēju. Vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu,” teic E. Jurēvics.
Evika Siliņa, Ministru prezidente un partiju apvienības Jaunā Vienotība priekšsēdētāja: “Krišjānis Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts. Krišjāņa līderības spēks arī nodrošināja jaunu uzrāvienu un panākumus partiju apvienībai Jaunā Vienotība. Paldies par šo darbu valsts labā, un viņa nākamajā dzīves posmā Krišjānim novēlu, lai paveras jaunas iespējas un durvis, kas nes gan panākumus, gan prieku un gandarījumu!”
K. Kariņš savulaik strādājis kā uzņēmējs, bijis arī vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā, bet politiskās gaitas uzsācis 2002. gadā.
Politiskās karjeras gaitā K. Kariņš bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, ekonomikas ministrs, bet 2009. gadā ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu. 2019. gadā K. kariņš atgriezās Latvijā un uzņēmās valdības veidošanu, kļūstot par Ministru prezidentu. Šajā amatā K. Kariņš nostrādāja līdz 2023. gadam, kad kļuva par ārlietu ministru un vēlāk par Saeimas deputātu.
K. Kariņš bijis partiju apvienības Jaunā Vienotība priekšsēdētājs no 2018. līdz 2024. gadam.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
