Nesmejieties pārāk skaļi: paldies Krišjānim Kariņam par negurstošu darbu Latvijas labā daudzo gadu garumā!
Jaunā Vienotība30.08.2024.
Komentāri (113)
Iesaki rakstu: 
Mūsu kolēģis un komandas biedrs Krišjānis Kariņš ar šodienu noliek 14. Saeimas deputāta mandātu, lai turpmāk pievērstos profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā. Par šo lēmumu K. Kariņš informēja partiju apvienības Jaunā Vienotība Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu.
“Krišjānis Kariņš profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā vairāk nekā divas dekādes. Bijis Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāts, ministrs un gandrīz piecus gadus – Ministru prezidents, vadot valsti tādu nebijušu izaicinājumu laikā kā koronavīrusa pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Viņš ir intensīvi strādājis, lai aizstāvētu Latvijas ekonomiskas intereses Eiropas Savienībā un stiprinātu mūsu valsts drošību, kāpinot gan NATO spēku klātbūtni Latvijā, gan sniedzot palīdzību Ukrainai cīņā pret uzbrucēju. Vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu,” teic E. Jurēvics.
Evika Siliņa, Ministru prezidente un partiju apvienības Jaunā Vienotība priekšsēdētāja: “Krišjānis Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts. Krišjāņa līderības spēks arī nodrošināja jaunu uzrāvienu un panākumus partiju apvienībai Jaunā Vienotība. Paldies par šo darbu valsts labā, un viņa nākamajā dzīves posmā Krišjānim novēlu, lai paveras jaunas iespējas un durvis, kas nes gan panākumus, gan prieku un gandarījumu!”
K. Kariņš savulaik strādājis kā uzņēmējs, bijis arī vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā, bet politiskās gaitas uzsācis 2002. gadā.
Politiskās karjeras gaitā K. Kariņš bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, ekonomikas ministrs, bet 2009. gadā ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu. 2019. gadā K. kariņš atgriezās Latvijā un uzņēmās valdības veidošanu, kļūstot par Ministru prezidentu. Šajā amatā K. Kariņš nostrādāja līdz 2023. gadam, kad kļuva par ārlietu ministru un vēlāk par Saeimas deputātu.
K. Kariņš bijis partiju apvienības Jaunā Vienotība priekšsēdētājs no 2018. līdz 2024. gadam.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
