Nespējot panākt savu un atņemt Lembergam goda nosaukumu, atlūgumu uzrakstījis Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs
PIETIEK29.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nespējot panākt savu un atņemt Aivaram Lembergam Latvijas Universitātes goda biedra nosaukumu, atlūgumu uzrakstījis Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems.
„Lūdzu atbrīvot mani no Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāja amata pienākumiem. Uzskatu, ka, neatbalstot manis iesniegto priekšlikumu par LU goda biedra nosaukuma anulēšanu Aivaram Lembergam, Senāta vairākums ir paudis manām vērtībām pretēju nostāju. Šādā situācijā es nesaredzu iespēju turpināt pildīt Senāta priekšsēdētāja amata pienākumus,” – tik asi uz Senāta vairākuma viedokli, kas atšķīrās no viņējā, reaģējis tikai pagājušā gada rudenī par LU Senāta priekšsēdētāju ievēlētais Organiskās sintēzes institūta pētnieks K. Jaudzems.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ideja atņemt A. Lembergam viņa sen saņemto goda biedra nosaukumu K. Jaudzemam radusies, redzot, cik viegli un bez sarežģījumiem 7. martā LU goda doktora nosaukums tika atņemts filantropam un krievu oligarham vienā personā Pjotram Avenam. Taču atšķirībā no šī gadījuma 28. martā notikušajā Senāta sēdē K. Jaudzema ierosinājums vairākuma atbalstu neguva.
Pietiek šodien publicē A. Lemberga vēstuli, kas tikusi nosūtīta LU Senātam un ņemta vērā, pieņemot K. Jaudzema sašutumu izraisījušo lēmumu:
„A.god. Latvijas Universitātes Senatori!
Pēc Latvijas Universitātes vadības iniciatīvas un lēmuma man bija dāvāts liels gods tikt novērtētam un ieceltam par manas Alma mater Goda biedru.
Kā man kļuvis zināms, Senātā (iespējams) tiks skatīts jautājums par šī goda nosaukuma atņemšanu. Motivācija - es tieku tiesāts par smagiem kriminālnoziegumiem - kukuļu izspiešanu 1993.-1995.gadā un izspiesto kukuļu atmazgāšanu no 1995.gada.
Ir vispārzināms fakts, ka kriminālprocess pret mani sākts 1999.gadā, apsūdzības uzrādītas 2007.-2008.gados. Tiesvedība pirmajā instancē risinājās no 2008.gada līdz 2021.gada 22.februārim. Šobrīd lieta tiek skatīta apelācijas instancē.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvekcijas 6.pantam ikviens, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2016/343 3.pantu dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētie un apsūdzētie tiek uzskatīti par nevainīgiem, kamēr nav pierādīta viņu vaina saskaņā ar tiesību aktiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Kā zināms, ne pēc viena no šiem starptautiskajiem cilvēktiesību un Latvijas Republikas pamattiesību kritērijiem es neesmu vainīgs, t.i., tiesiski esmu nevainīgs. Bet, ja lemj politiski, tad politiskie lēmumi ne vienmēr pakļaujas pat visstingrākajai tiesību normai.
Lai kāds arī būtu Senāta lēmums, es arī turpmāk ar visaugstāko cieņu un mīlestību attiekšos pret manu Alma Mater - Latvijas Universitāti.
Par karu Ukrainā. Cik esmu dzirdējis, dažiem politiskiem personāžiem mans viedoklis par nekavējošu kara pārtraukšanu un sarunu norisi ar V.Zeļenska, V.Putina, NATO, Eiropas Savienības dalību tiek uzskatīts par noziedzīgu, jo paužu, ka slikts miers ir labāks par jebkuru karu, sliktas sarunas bez kara ir daudz labākas nekā ar karu. Ja kādas personas dod priekšroku karam, tad mūsu viedokļi atšķiras. Es esmu gatavs nest atbildību par savu viedokli.
Patiesā cieņā pret Jums, godātie Senatori, pret manu Alma Mater, iespējams, citādi domājošais.”
Savukārt šādu informāciju šovakar izplatījusi Latvijas Universitāte:
"LU Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems senatoriem adresētā iesniegumā lūdz atcelt viņu no priekšsēdētāja amata, pamatojot to ar nesaņemto senatoru atbalstu LU Senāta balsojumā par LU goda biedra nosaukuma anulēšanu Aivaram Lembergam. LU rektors profesors Indriķis Muižnieks uzskata, ka pēc juridiski precīza lēmumprojekta pamatojuma sagatavošanas Senāts jautājumu var skatīt atkārtoti.
“Jebkurš Senāta lēmums ir jāpieņem ar juridiski korekti sagatavotu argumentāciju, lielākā daļa senatoru balsojumā atturējās, kas nozīmē, ka viņi nav balsojuši ne “par”, ne “pret” šādu priekšlikumu, citiem vārdiem – kad būs sagatavots juridiski precīzs lēmumprojekta pamatojums, tad arī Senāts var atgriezties pie šī jautājuma vēlreiz,” viedokli pauž LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.
''Goda doktora grāda un goda biedra nosaukuma piešķiršanu regulē speciāls nolikums, kas paredz nosaukuma pretendenta veikuma vai ieguldījuma skrupulozu analīzi un vērtēšanu. Tieši tāpat arī šo piešķirto goda nosaukuma anulēšanai kādu iemeslu dēļ ir jānotiek, sagatavojot korekti argumentētu lēmumprojektu. Diskusijā pirms minētā balsojuma vairāki senatori pauda bažas tieši par lēmumprojekta pamatojuma juridisko formulējumu, taču kopumā pozitīvi vērtēja Senāta priekšsēdētāja priekšlikumu. Arī situācija, ka 21 senators “atturas” no balsojuma ir rets precedents, kas parāda, ka lēmumprojekta pamatojums ir jāpilnveido,'' stāsta I. Muižnieks.
Līdz ar profesora K. Jaudzema atkāpšanos no amata Senāta priekšsēdētāja pienākumus pildīs līdzšinējā priekšsēdētāja vietniece profesore Dace Balode. Nākamā plānotā LU Senāta sēde plānota 25. aprīlī."
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
