Nespējot panākt savu un atņemt Lembergam goda nosaukumu, atlūgumu uzrakstījis Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs
PIETIEK29.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nespējot panākt savu un atņemt Aivaram Lembergam Latvijas Universitātes goda biedra nosaukumu, atlūgumu uzrakstījis Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems.
„Lūdzu atbrīvot mani no Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāja amata pienākumiem. Uzskatu, ka, neatbalstot manis iesniegto priekšlikumu par LU goda biedra nosaukuma anulēšanu Aivaram Lembergam, Senāta vairākums ir paudis manām vērtībām pretēju nostāju. Šādā situācijā es nesaredzu iespēju turpināt pildīt Senāta priekšsēdētāja amata pienākumus,” – tik asi uz Senāta vairākuma viedokli, kas atšķīrās no viņējā, reaģējis tikai pagājušā gada rudenī par LU Senāta priekšsēdētāju ievēlētais Organiskās sintēzes institūta pētnieks K. Jaudzems.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ideja atņemt A. Lembergam viņa sen saņemto goda biedra nosaukumu K. Jaudzemam radusies, redzot, cik viegli un bez sarežģījumiem 7. martā LU goda doktora nosaukums tika atņemts filantropam un krievu oligarham vienā personā Pjotram Avenam. Taču atšķirībā no šī gadījuma 28. martā notikušajā Senāta sēdē K. Jaudzema ierosinājums vairākuma atbalstu neguva.
Pietiek šodien publicē A. Lemberga vēstuli, kas tikusi nosūtīta LU Senātam un ņemta vērā, pieņemot K. Jaudzema sašutumu izraisījušo lēmumu:
„A.god. Latvijas Universitātes Senatori!
Pēc Latvijas Universitātes vadības iniciatīvas un lēmuma man bija dāvāts liels gods tikt novērtētam un ieceltam par manas Alma mater Goda biedru.
Kā man kļuvis zināms, Senātā (iespējams) tiks skatīts jautājums par šī goda nosaukuma atņemšanu. Motivācija - es tieku tiesāts par smagiem kriminālnoziegumiem - kukuļu izspiešanu 1993.-1995.gadā un izspiesto kukuļu atmazgāšanu no 1995.gada.
Ir vispārzināms fakts, ka kriminālprocess pret mani sākts 1999.gadā, apsūdzības uzrādītas 2007.-2008.gados. Tiesvedība pirmajā instancē risinājās no 2008.gada līdz 2021.gada 22.februārim. Šobrīd lieta tiek skatīta apelācijas instancē.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvekcijas 6.pantam ikviens, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2016/343 3.pantu dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētie un apsūdzētie tiek uzskatīti par nevainīgiem, kamēr nav pierādīta viņu vaina saskaņā ar tiesību aktiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Kā zināms, ne pēc viena no šiem starptautiskajiem cilvēktiesību un Latvijas Republikas pamattiesību kritērijiem es neesmu vainīgs, t.i., tiesiski esmu nevainīgs. Bet, ja lemj politiski, tad politiskie lēmumi ne vienmēr pakļaujas pat visstingrākajai tiesību normai.
Lai kāds arī būtu Senāta lēmums, es arī turpmāk ar visaugstāko cieņu un mīlestību attiekšos pret manu Alma Mater - Latvijas Universitāti.
Par karu Ukrainā. Cik esmu dzirdējis, dažiem politiskiem personāžiem mans viedoklis par nekavējošu kara pārtraukšanu un sarunu norisi ar V.Zeļenska, V.Putina, NATO, Eiropas Savienības dalību tiek uzskatīts par noziedzīgu, jo paužu, ka slikts miers ir labāks par jebkuru karu, sliktas sarunas bez kara ir daudz labākas nekā ar karu. Ja kādas personas dod priekšroku karam, tad mūsu viedokļi atšķiras. Es esmu gatavs nest atbildību par savu viedokli.
Patiesā cieņā pret Jums, godātie Senatori, pret manu Alma Mater, iespējams, citādi domājošais.”
Savukārt šādu informāciju šovakar izplatījusi Latvijas Universitāte:
"LU Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems senatoriem adresētā iesniegumā lūdz atcelt viņu no priekšsēdētāja amata, pamatojot to ar nesaņemto senatoru atbalstu LU Senāta balsojumā par LU goda biedra nosaukuma anulēšanu Aivaram Lembergam. LU rektors profesors Indriķis Muižnieks uzskata, ka pēc juridiski precīza lēmumprojekta pamatojuma sagatavošanas Senāts jautājumu var skatīt atkārtoti.
“Jebkurš Senāta lēmums ir jāpieņem ar juridiski korekti sagatavotu argumentāciju, lielākā daļa senatoru balsojumā atturējās, kas nozīmē, ka viņi nav balsojuši ne “par”, ne “pret” šādu priekšlikumu, citiem vārdiem – kad būs sagatavots juridiski precīzs lēmumprojekta pamatojums, tad arī Senāts var atgriezties pie šī jautājuma vēlreiz,” viedokli pauž LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.
''Goda doktora grāda un goda biedra nosaukuma piešķiršanu regulē speciāls nolikums, kas paredz nosaukuma pretendenta veikuma vai ieguldījuma skrupulozu analīzi un vērtēšanu. Tieši tāpat arī šo piešķirto goda nosaukuma anulēšanai kādu iemeslu dēļ ir jānotiek, sagatavojot korekti argumentētu lēmumprojektu. Diskusijā pirms minētā balsojuma vairāki senatori pauda bažas tieši par lēmumprojekta pamatojuma juridisko formulējumu, taču kopumā pozitīvi vērtēja Senāta priekšsēdētāja priekšlikumu. Arī situācija, ka 21 senators “atturas” no balsojuma ir rets precedents, kas parāda, ka lēmumprojekta pamatojums ir jāpilnveido,'' stāsta I. Muižnieks.
Līdz ar profesora K. Jaudzema atkāpšanos no amata Senāta priekšsēdētāja pienākumus pildīs līdzšinējā priekšsēdētāja vietniece profesore Dace Balode. Nākamā plānotā LU Senāta sēde plānota 25. aprīlī."
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
