Nespējot pārdot „Olainfarm” kontrolpaketi, uzņēmuma apsaimniekotāji virza meitaskompāniju pārdošanu
PIETIEK20.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķeroties AS Olainfarm akciju kontrolpaketes pārdošanai, farmācijas uzņēmuma straujā tempā virza uz priekšu tā meitaskompāniju pārdošanas darījumus, - lai gan birža par to vismaz pagaidām nav informēta, gaidāms, ka jau tuvākajā laikā tiks pārdots gan uzņēmums Tonus Elast, gan arī aptieku tīkls Latvijas aptieka.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, visticamākais, elastīgo medicīnas izstrādājumu ražotājs Tonus Elast tiks pārdots kādai vācu kompānijai. Savukārt Latvijas aptiekas pircējs vēl nav droši zināms, taču tam jau ir veikts pirmspārdošanas novērtējums.
Pietiek jau nesen informēja, ka mēģinājumi pārdot paša Olainfarm kontrolpaketi pagaidām nav vainagojušies panākumiem, - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī sākts kriminālprocess par Valērija Maligina šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes (attēlā) rīcību, iespējams, krāpnieciski mēģinot farmācijas uzņēmuma akcijas pārdot diviem pircējiem gandrīz vienlaikus.
Kā zināms, S. Balderei-Sildedzei, kura jau ilgāku laiku ir viena no uzņēmumu kontrolējošās grupas pārstāvjiem, pašai nekādas uzņēmuma akcijas nepieder, - viņa skaitās trešdaļas akciju mantinieces, V. Maligina jaunākās meitas Annas Emīlijas Maliginas aizgādne.
Tieši šajā statusā viņa, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, vispirms par savai meitai piederošo akciju pārdošanu paslepus vienojusies ar Ukrainas koncernu Zdorovje, kura vadītājs Volodimirs Novikovs jau pērn divās akcionāru sapulcēs pārstāvēja Olainfarm lielāko akcionāru – S. Balderes-Sildedzes grupas tāpat kontrolētā SIA Olmafarm.
Pietiek rīcībā ir ziņas, ka par akciju paketes pārdošanu sastādīts apjomīgs līgums, kura ietvaros S. Baldere-Sildedze par meitai piederošajām akcijām saņēmusi, iespējams, līdz pat pieciem miljoniem eiro, taču līgumā noteiktās darbības nav veikusi, tieši pretēji, sākusi rīkoties, lai tās pašas akcijas par 29 miljoniem eiro pārdotu citam interesentam – čehu uzņēmuma Škoda Transportation īpašniekam Tomasam Kršekam.
Šī rīcība beigu beigās likusi apkrāptajiem vērsties ar apjomīgu un detalizētu iesniegumu Valsts policijā pēc S. Balderes-Sildedzes dzīvesvietas. Lai gan tiek uzskatīts, ka V. Maligina šķirtene ir laba policijas pārstāvju „motivētāja”, šis iesniegums „palaists garām”, un Jūrmalas iecirknī ir sākts kriminālprocess.
Pietiek rīcībā ir ziņas, ka šī kriminālprocesa sākšana, kas teorētiski var novest pat pie S. Balderes-Sildedzes aizgādnības tiesību zaudēšanas, ir radījusi lielu apjukumu un grēkāža meklēšanu. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, kuru vada labi pazīstamais Andrejs Sozinovs.
Kā zināms, Olainfarm pašlaik kontrolējošajā „nometnē” redzamākie pārstāvji reizē ar S. Balderi-Sildedzi ir arī bijušais Liepājas metalurga likvidators Haralds Velmers un juriste Milana Beļēviča (agrāk Ludmila Breče).
Pietiek jau iepriekš aprakstījis visām Saeimas frakcijām adresēto iesniegumu, kurā S. Baldere-Sildedze bija nedaudz mīklaini lūgusi tās „iesaistīties un savas kompetences ietvaros nekavējoties reaģēt uz notiekošo”, tostarp noskaidrot, vai ir īstenojušies „draudi iesniegt pret mani safabricētus iesniegumus KNAB u.c. tiesībsargājošās institūcijās (iestādēs)”.
S. Baldere-Sildedze dažādās tiesībsargāšanas iestādes vērsusies ar dažādu virzību guvušiem iesniegumiem par fiktīviem darījumiem uzņēmumā, liekot pretējās puses pārstāvjiem izteikt pieņēmumus par V. Maligina šķirtenes „iespējām ietekmēt izmeklēšanas iestādes, panākot sev vēlamu procesu virzību prettiesiskā veidā”.
S. Baldere-Sildedze vērsusies policijā arī ar iesniegumu, kurā izteikusi iebildumus pret viņas „sensitīvās informācijas” publiskošanu. Šādi, kā zināms Pietiek, V. Maligina šķirtā sieva bija novērtējusi publiskoto V. Maligina meitas Irinas Maliginas Jūrmalas bāriņtiesai adresēto vēstuli, kurā uzskaitīti gadījumi, kad Baldere-Sildedze ir rīkojusies pret savas mazgadīgās meitas – vienas no četrām Maligina mantiniecēm interesēm.
Taču kopumā tikai mantinieku strīdos iesaistītajiem pašlaik ir skaidrība par to, cik dažādas tiesvedības un kriminālprocesi pašlaik ir ierosināti saistībā ar abu pušu savstarpējām pretenzijām.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
