Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neizprotamu un sabiedrībai neizskaidrotu iemeslu dēļ sarakstā ar potenciāli pārdēvējamām Rīgas ielām, kuru starpā tiek minētas Puškina, Ļermontova, Turgeņeva un Maskavas ielas, tiek pieminēta arī Gogoļa iela, kaut gan Gogolis ir viens no pasaulē lasītākajiem Ukrainas izcelsmes autoriem, kurš aprakstījis ukraiņus un izsmējis Krievijas impēriju.

Nikolajs Gogolis (pilnajā vārdā Миколa Гоголь-Яновський, Mikola Hohoļs-Janovsjkijs) dzimis 1809. gadā Poltavas apgabalā Ukrainas vidienē un bija cēlies no ukraiņu brīvo kazaku virsnieku un intelektuāļu dzimtām Lizohubiem, Kosjarovskiem, Janovskiem, kas pēc Aizkrāces stepju aneksijas spiestā kārtā nokļuva Krievijas cara pakļautībā. Tāpat kā daudzi citi Dņipro kreisā krasta apgabalu iedzīvotāji tolaik un tagad uzauga bilingvālā vidē (tēvs Vasilijs Panasovičs rakstīja satīriskas lugas gan ukrainiski, gan krieviski), vēlāk mācību laikā dzīvoja izteikti ukrainiskajā Čerņihivas apgabalā, kur sāka pirmos nopietnos literāros mēģinājumus, kā arī piedzīvoja pirmās pratināšanas un izsekošanas no cara amatpersonu puses.

Jau kopš pirmajiem stāstiem, kas apkopoti ar nosaukumu “Vakari lauku sētā Dikaņkas tuvumā”, jaunais autors, kura vārdu Krievijā izrunāja kā “Nikolaju Gogoli”, attēloja ainas no Ukrainas dzīves, nevairoties krievus bieži atainot kā komiskus vai negatīvus tēlus, atklāti lietojot lamuvārdus “moskaļi” un “kacapi” (līdz mūsdienu apzīmējumam “vatņiki” bija vēl jāgaida gandrīz 200 gadi). Ukrainas motīvus viņš turpināja nākamajā grāmatā “Mirgoroda”, kuras darbība iziet ārpus tāda paša nosaukuma pilsētas Poltavščinā un kurā Gogolis pievēršas Ukrainas kazaku vēsturei slavenajā stāstā “Tarass Buļba”, kas plaši pieejams arī latviskajā tulkojumā.

Lai iegūtu lielāku auditoriju, Gogolis devās uz Pēterburgu un rakstīja krieviski, tāpat kā to darīja daudzi citi XIX gs. intelektuāļi, kas bija spiesti rēķināties ar atrašanos cara impērijas sastāvā — sākot no Krišjāņa Valdemāra, kas savu publisko ekonomista darbību veica galvenokārt krieviski, un beidzot ar Tarasu Ševčenko, kurš dzeju rakstīja ukrainiski, bet dramaturģiju — krieviski. Gogoli pozitīvi novērtējušie Krievijas kritiķi un redaktori kopš paša sākuma uzskatīja viņu par ukraiņu autoru, kurš savos darbos izmanto tēmas, kādas raksturīgas arī citiem ukraiņu autoriem.

Sekmju iedrošināts, Gogolis ķērās pie tolaik inovatīviem literāriem paņēmieniem (groteskas un sirreāliem pārspīlējumiem), jo tie bija īstie, ar ko aprakstīt Krievijas impērijas realitāti un tās birokrātiju. “Revidents”, “Deguns”, “Šinelis” ir populāri darbi vēl mūsdienās, un tieši pēc Krievijas sabiedrību izsmejošu darbu parādīšanās Gogoli pamazām sāka saukt ne vairs par ukraiņu, bet krievu rakstnieku, jo viņam bija izdevies parādīt Krieviju trāpīgāk un satīriskāk nekā pašiem krieviem.

“Netālu no govslopa gulēja gados jauns plencis ar sarkanu kā svilpim degunu, nostāk sēdus krāca uzpircējs ar dažādiem krāmiem un grabuļiem; zem ratiem gulēja čigāns, uz zivju vezuma — čumaks (zivju tirgonis — tulk.); uz paša ceļa izplestām kājām bārdains moskalis ar jostām un aprocēm… nu, visādu klaidoņu bars, kā jau gadatirgos ierasts.” (1831.)

Grāmatu un lugu augošā popularitāte ļāva Gogolim apceļot Eiropu, kur viņš cita starpā uzturēja ciešus personiskus un literārus sakarus ar poļu rakstnieku t.s. “ukraiņu skolu”, kas pievērsās ukraiņu kultūras atainojumam pēc tam, kad Polija vispirms zaudēja Ukrainu, bet pēc tam — arī pati savu neatkarību.

Neraugoties uz sava paša uzvārda etimoloģiju, Gogolis neatbalstīja vārda “hoholi” lietošanu, jo tam ir diezgan nejēdzīga izcelsme — ukrainiski šis vārds burtiski nozīmē “cekulu”, taču paši ukraiņi to nelieto attiecībā uz tradicionālo kazaku matu šķipsnu galvvidū, kādu patiesībā sauc par “čub”, un tam savukārt nav atrodams ekvivalents krievu valodā.

Gogolis, padzirdot šo vārdu kā etnisku apzīmējumu, reaģēja asi — lūk, tipisks gadījums: dzejnieks Kapnists, kādā sarīkojumā iepazīstinot Gogoli ar ietekmīgo senatoru un slepenpadomnieku Muravjovu, sacīja: “Iesaku jums manu labo paziņu Gogoli, viņš ir “hohols”, tāpat kā es.” Šis ieteikums Gogolim acīmredzami negāja pie sirds, un viņš uz Muravjova sacīto “Šķiet, man nav nācies iepriekš ar jums saskrieties”, atbildēja ar asu sarkasmu: “Iespējams, ekselence, tā man ir liela laime, jo esmu slimīgs un vājš cilvēks, kuram saskriešanās ar kādu var izrādīties kaitīga.” Muravjovs, noklausījies šo žultaino atbildi, novērsās no Gogoļa, bet tas, ne no viena neatvadījies, nekavējoties aizbrauca prom.

Krievu dzejnieks Osips Mandelštams savos pētnieciskajos darbos argumentēja — Gogolis rakstīja krieviski, domās tulkojot no ukraiņu valodas. Uz to norāda daudzas tekstu konstrukcijas, kas raksturīgas ukraiņu valodai, tāpēc krieviski iegūst svaigu, inovatīvu noskaņu, nodrošinot autoram popularitāti.

Vēlākos gados, turpinoties Krievijas impērijas ekspansijai Balkānu un Kaukāza virzienā, līdz tam neitrālais apzīmējums “lielkrievi” sāka izpausties jau kā “lielkrievu šovinisms”. Redzot, ka arī viņa darbos psiholoģiskā reālisma vietā sācis iezagties Krievijas imperiālisms, bet humānisma vietā — Maskavas patriarhāta demagoģija, Gogolis pirms nāves sadedzināja “Mirušo Dvēseļu” otrā sējuma gandrīz pabeigto manuskriptu.

Pagājušogad latviski iznākušajā “Ukrainas Vēstures” sējumā viens no tās līdzautoriem, ukraiņu rakstnieks, žurnālists un literatūrzinātnieks Olehs Kudrins, kurš ikdienā strādā ziņu aģentūrā UKRINFORM, kā piemēru XIX gs. ukraiņu identitātes maiņai un nostiprināšanai izmantojis tieši Gogoļa biogrāfiju un daiļradi.

“1833. gadā Gogolis apsvēra iespēju par profesūru Kijivā: “Tur es pabeigšu Ukrainas un Krievijas dienvidu vēsturi”. Ievērojiet: ne “Ukrainas un Jaunkrievijas”, ne “Mazkrievijas un Jaunkrievijas”, un ne vienkārši “Krievijas dienvidu”, bet gan “Ukrainas un Krievijas dienvidu vēsturi”. Jo rusifikācijas periodā, kad nevarēja vai nedrīkstēja sacīt “ukraiņu”, bija jāraksta “dienvid-krievu”; tāpēc Ševčenko pēc 1860. gada savu ukraiņu ābeci bija spiests nosaukt par “Dienvid-krievu ābeci”. […] Būtība identitātes izpratnē slēpjas šādu mijiedarbībā esošu lietu pieņemšanā, vai arī nespējā tās uztvert — jā, rakstnieka Gogoļa valoda pārsvarā ir krievu valoda, bet viņa darbu melodija, aranžējums un mentalitāte — pavisam noteikti ir ukraiņu,” cita starpā raksta Kudrins.

Novērtē šo rakstu:

70
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...