Nevainīguma prezumpcijas pārkāpšana? Īpašie „klienti”? Padoto ietekmēšana un apsaukāšana? Neko nezinām, Stukāns bija brīnišķīgs!

Juris Stukāns ģenerālprokurora amatā stājās laikā, kad Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu spējas atklāt un izmeklēt ekonomiskos un finanšu noziegumus starptautiskā līmenī bija plaši kritizētas, un Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (Moneyval) 5. novērtēšanas kārtas ziņojumā Latvijai bija noteikusi uzraudzības statusu, izvirzot prasības trūkumu novēršanai.

2021. gada janvārī Valsts kontrole publicēja sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem veiktās revīzijas rezultātus, kas norādīja uz pastāvošajām problēmām, tostarp, arī prokuratūras darbībā un pārvaldībā. Prokuratūrā tika mērķtiecīgi strādāts pie šo ieteikumu ieviešanas, 2024. gada vidū saņemot Valsts kontroles apliecinājumu, ka sniegtie ieteikumi ir pilnībā ieviesti.

Savukārt 2025. gada 12. jūnijā Strasbūrā, Francijā, norisinājās Moneyval/FATF 69. plenārsēde, kurā tika pieņemts Moneyval ziņojums par Latvijas 6. kārtas novērtēšanas procesu. Moneyval novērtēšanā secināts, ka Latvijas sistēma ir piedzīvojusi būtisku progresu kopš 2018. gada, ar ievērojamiem rezultātiem efektivitātes paaugstināšanā un normatīvās atbilstības uzlabošanā.

Ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru laikā prokuratūrā panākta prokuratūras daudz aktīvāka iesaiste pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes uzlabošanā, uzņemoties vadošo lomu gan tiesību normu piemērošanas prakses veidošanā, gan izmeklētāju darba vadībā un uzraudzībā krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē panākšanai.

Izstrādāti un virzīti priekšlikumi izmaiņām normatīvajos aktos, kas ļāva panākt ātrāku un efektīvāku procesa virzību un pabeigšanu, tādējādi samazinot kriminālprocesu uzkrājumu, palielinot prokuroru pilnvaras un panākot tiesu atslogošanu. Vidēji 50% no visām pabeigtajām lietām tiek pabeigtas prokuratūrā, no tām 90% pabeigtas ar prokurora priekšrakstu par sodu, tādējādi būtiski tiek ietaupīti prokuratūras un tiesas finansiālie un cilvēkresursi.

Maznozīmīgākie un vienkāršākie kriminālprocesi pārsvarā visos gadījumos tiek pabeigti prokuratūrā 48 stundu laikā no uzsākšanas brīža. Pateicoties šīm izmaiņām kriminālprocesam pilnvarotās amatpersonas var vairāk laika veltīt tādiem kriminālprocesiem, kas objektīvi prasa laikietilpīgu intelektuālo ieguldījumu pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībai, apsūdzības celšanai un uzturēšanai tiesā, kā arī iztiesāšanai.

Vienlaikus prokuratūrā veikti pasākumi pareizas un konsekventas normu piemērošanas prakses un kvalitātes veicināšanai kriminālprocesa īstenošanā – nodrošināta vadlīniju, metodisko materiālu un skaidrojumu izstrāde un to pieejamība prokuroriem un izmeklētājiem, organizētas pārbaudes tiesību normu piemērošanas prakses novērtēšanai un prokuroru funkciju izpildes kvalitātes kontrolei u.c.

Vadlīnijas izstrādātas gan, lai standartizētu un vienkāršotu procedūras vienkāršākajos kriminālprocesos, kas paredz minimālo darbību apjomu un ļauj atslogot resursus to koncentrēšanai darbam ar smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, gan arī vadlīnijas  sadarbībai ar izmeklēšanas iestādēm šādu prioritāro lietu kategorijās. Noteikts, ka kriminālprocesos par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem uzraugošais prokurors, izmeklēšanas kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanai, iesaistās kriminālprocesa īstenošanā no tā uzsākšanas dienas un aktīvi realizē izmeklēšanas uzraudzību atbilstoši

Kriminālprocesa likumā noteiktajām pilnvarām. Amatā augstākiem prokuroriem aktīvi jārisina kriminālprocesā radušās problēmas, jādod norādījumi par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu u.c. Tā rezultātā uzlabojusies izmeklēšanas kvalitāte un efektivitāte arī tādos sabiedrības intereses sevišķi skarošos kriminālprocesos kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, narkotisko vielu nelikumīgu apriti u.c.

Prokuratūras pārvaldības un darba organizācijas pilnveidošanā kā būtiskāko mērķi ģenerālprokurors izvirzīja maksimālu prokuratūras resursu novirzīšanu kriminālprocesu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, ātrākai kriminālprocesu pabeigšanai, šim nolūkam cita starpā reformējot Ģenerālprokuratūras struktūru. Darba procesu efektivizēšanai pārskatītas un definētas prokuratūras struktūrvienību kompetences, prokuroru pilnvaras un pienākumu apjoms kriminālprocesā paredzēto funkciju izpildei.

Izveidotas specializētas prokuratūras cīņai ar noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, lai novērstu negatīvās sekas valsts ekonomikā. Ieviests koordinējošā prokurora institūts, veicinot darba kvalitāti un prokuroru savstarpējo sadarbību. Veiktās prokuratūras struktūras reorganizācijas rezultātā ne tikai izlīdzināta noslodze, bet izdevies arī ietaupīt valsts budžeta finansējumu vismaz 1,7 miljonu eiro apmērā, ko apstiprinājusi Valsts kontrole.

Vēl viens nozīmīgs ieguvums prokuratūras attīstībai ir ģenerālprokurora vadībā īstenotā prokurora palīga institūta reforma, kas ir ne tikai būtisks atbalsts prokuroram pamatfunkciju izpildē, bet arī priekšnoteikums kvalificētu prokurora amata kandidātu rezervei. Tas ir īpaši svarīgi prokuratūras darbības ilgtspējai, ņemot vērā, ka vairāk nekā trešdaļas prokuroru darba stāžs ir 20 un vairāk gadu.

Ar savu ilggadējo un nozīmīgo pieredzi tiesu sistēmā kopumā Juris Stukāns personīgi aktīvi iesaistījās krimināltiesiskā un kriminālprocesuālā regulējuma pilnveidē un tā pareizas, mērķim atbilstošas piemērošanas prakses sekmēšanā, kā arī aktīvi sadarbojās ar citām institūcijām problēmjautājumu risināšanā un procesu uzlabošanā.

Novērtē šo rakstu: