Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mazāka celtniecības uzraudzība un brīvas rokas būvniekiem, iebildumu tiesību atņemšana iedzīvotājiem un pašvaldībām, lai varētu pelnīt tieši nāvējošās Maximas objekta būvnieki, — ar šādu lobismu savulaik sekmīgi nodarbojās tagadējais Rīgas mēra kandidāts Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība).

Kā atceramies, tad lielveikala būvniecību Zolitūdē, kas noveda līdz 54 cilvēku nāvei 2013. gada 21. novembrī, pasūtīja un finansēja Nīderlandē dzimušā, tagad Šveicē slapstošamies Kanādas nekustamā īpašuma oligarha Ričarda Homburga holdingā ietilpstošā meitasfirma Homburg Zolitude, kas pēc objekta pabeigšanas to pārdeva Maximas grupā ietilpstošai SIA Tineo. Tam pašam R. Homburgam piederošās citas firmas, neuzklausot iedzīvotāju iebildumus, būvēja vēl citus objektus vairākos Rīgas mikrorajonos.

Gadu pirms Zolitūdes Maximas sagrūšanas iedzīvotāju grupa Mežciemā centās panākt sabiedriskās apspriešanas nozīmēšanu par vēl viena Homburg objekta būvēšanu Maximas uzdevumā, jo iedzīvotāji būvlaukumā bija nobildējuši slejamies rūsainus stabus. Rīgas dome ļāva Homburga menedžerim Džeimsam Torpejam apsaukāt iedzīvotājus, draudēt viņiem ar tiesām, ar naudas piedzīšanu un pat krimināllietām policijā, ja rīdzinieki iedrošināsies sūdzēties, “jo mums ir vara un nauda to izdarīt”!

Turpretī uzņēmuma pārstāvis slavēja Rīgas domi un būvvaldi “par sadarbību”, kā ikvienam dzirdams Pietiek publicētajā draudu audioierakstā:

https://www.pietiek.com/raksti/ka_domes_institucijas_nirgajas_par_protestiem_pret_homburg_eku_mezciema

Ne šajā gadījumā, ne citos lielapjoma būvniecības gadījumos Mežciemā nav tikusi izsludināta sabiedriskā apspriešana.

Zolitūdes Maximas attīstājam palīgā metās Vilnis Ķirsis, tolaik Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, tagadējais Rīgas mēra amata kandidāts no Jaunās Vienotības, bet tobrīd vēl “zatlerists”. 2012. gada 21. decembrī, tieši 11 mēnešus pirms 54 cilvēku nonāvēšanas Homburga attīstītajā projektā Zolitūdē, izplatīja preses paziņojumu ar virsrakstu “Homburg konfliktā būtu jāuzklausa abas puses”, kurā pēc tikšanās ar Dž. Torpeju atklāti lobēja R. Homburga intereses un kaunināja iedzīvotājus, ka tie iedrošinājušies cerēt uz sabiedrisko apspriešanu. "Ir pilnībā skaidrs, ka Būvniecības likums ir jāmaina [...],” pakalpīgi skaidroja Vilnis Ķirsis.

To izdzirdot, Saeimas Juridiskās komisijas toreizējā priekšsēdētāja Ilma Čepāne pilnībā noraidīja V. Ķirša un Dž. Torpeja izteikumus un sacīja, ka uzņēmēji nereti spriež tikai no savu interešu viedokļa: “Diemžēl pārāk bieži būvuzņēmēji īsteno projektus, absolūti ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses. Reizēm var vienīgi apbrīnot vietējo pašvaldību amatpersonu dedzību un labvēlību, ar kādu tiek dalītas būvatļaujas apšaubāmiem projektiem. Jānoraida izteikumi, ka tiesāties varot buldozera krāsas dēļ vai ar kādu citu sadomātu ieganstu: tiesa var skatīt tikai tādas personas iesniegumu, kuras intereses ir aizskartas. Bet nav patiess apgalvojums, ka iesūdzēt tiesā būvuzņēmēju var jebkurš,” toreiz atgādināja Ilma Čepāne.

Taču Vilnis Ķirsis un Džeimss Torpejs nelikās mierā: 2013. gada janvārī, kad nepareizi uzbūvētais jumts Zolitūdes objektā jau klusībā stiepās, liecās un lēnām deformējās, viņi sarīkoja “apaļā galda diskusiju”, kurā (protams) atkal neuzaicināja nevienu mikrorajonu iedzīvotāju biedrību pārstāvi. Tur abi atkal atkārtoja, cik svarīgi esot izmainīt likumu, lai R. Homburgs un citi ārzemnieki varētu būvēt visu un jebko, neprasot viedokli vietējiem “aborigēniem” un neļaujot viņiem pārsūdzēt būvatļaujas.

Vilnis Ķirsis atkārtoti solīja izmainīt likumu, kas nāktu par labu ne tikai Maximai un R. Homburgam, bet arī citiem ārzemniekiem: "Ir jāpanāk, lai tiesas šos jautājumus izvērtētu pēc iespējas ātrāk un panāktu kādu pagaidu noregulējumu. Vēl viens problēmas risinājums tiem objektiem, kurus apstrīdētas būvatļaujas dēļ nevar nodot ekspluatācijā, būtu būvvaldes izsniegta lietošanas atļauja, kas tikmēr, kamēr būvatļaujas lieta tiek iztiesāta, ļautu ekspluatēt objektu un gūt no tā peļņu. Šī lietošanas atļauja varētu kalpot arī par pamatu izsniegt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, ja objekts ir būvēts ar ES līdzfinansējumu,” shēmu zīmēja V. Ķirsis.

Tieši tā arī notika: R. Homburgs un Dž. Torpejs ar Viļņa Ķirša veiktās lobēšanas palīdzību dabūja, ko gribēja — izmaiņas likumdošanā, kas vietējiem iedzīvotājiem padara būvatļauju apstrīdēšanu vēl neiespējamāku, kāda tā bija līdz šim. Jau dažus mēnešus vēlāk V. Ķirsim bija izdevies panākt savu: 18. aprīlī LETA ziņoja — “Būvnieki apmierināti ar grozījumiem Būvniecības likumā”. Bet Dž. Torpejs joprojām nebija apmierināts! “Pieņemtie grozījumi no biznesa viedokļa nav ideāli, jo, lai arī būvatļaujas apturēšanas jautājums ir atrisināts, vēl joprojām pastāv iespējamība tikt ierautam tiesu procesos. Tā kā tiesu informācija ir publiska, tas vēl arvien var radīt problēmas ar finansējuma piesaisti no bankām vai citiem avotiem un tā izmantošanu projekta īstenošanai. Tomēr biznesa vārdā varu teikt, ka esam pateicīgi par šo risinājumu,” runāja Zolitūdes objekta attīstītāju priekšnieks.

Septiņus mēnešus vēlāk sagruva Maxima, aiznesot 54 cilvēku dzīvības.

Viļņa Ķirša vēsturiskais paziņojums no 2012.gada 21.decembra:

Informāciju sagatavoja Vilnis Ķirsis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Kaut arī Ekonomikas ministrija (EM) gatavo steidzamas izmaiņas būvniecības likumā, kas turpmāk vairs neļaus apturēt vērienīgus būvprojektus uz atsevišķu iesniegumu pamata. Tomēr starptautiskās kompānijas "Homburg" konflikta gadījumā vajadzētu vismaz uzklausīt otru pusi, uzskata Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).

Ķirsis, kurš jau ticies ar uzņēmuma pārstāvjiem, atzīst, ka šobrīd SIA "Homburg Bikernieku Properties" (HBP), kas aptuveni par sešiem miljoniem eiro plāno būvēt tirdzniecības centru Biķernieku ielā 121, patiešām atrodas neapskaužamā situācijā. Uzņēmums ir izstrādājis tehnisko projektu, saskaņojis to ar visām institūcijām (tostarp Rīgas domi), izpildījis visas plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasības, tomēr tam uz dažu neapmierinātu iedzīvotāju iesniegumu pamata Rīgas domes Attīstības departamentā būvatļauja automātiski ir apturēta.

Saskaņā ar esošo likumdošanu HBP gaida gadiem ilga tiesvedība, mēģinot būvatļauju atjaunot. Likumos eksistē līdzekļi, kā atjaunot būvatļauju ātrāk (piemēram, prasīt tiesai pagaidu noregulējumu), tomēr pie esošā normatīvā regulējuma un prakses tas nedod garantiju, ka pabeidzot būvdarbus, ēka tiks pieņemta ekspluatācijā un juridiski droša būs tās tālāka izmantošana. Rezultātā HBP cieš reālus zaudējumus, jo nevar pabeigt projektu un izpildīt solījumus, ko devusi plānotā tirdzniecības centra potenciālajiem nomniekiem.

"Ir pilnībā skaidrs, ka Būvniecības likums ir jāmaina un par to šaubu nav. Taču, kamēr nav pieņemti grozījumi, spēkā ir esošais likums un saskaņā ar to arī otrai pusei ir savas tiesības. Šajā situācijā būtu pareizi uzklausīt arī viņus, jo, iespējams, ka ir vēl kādi aspekti, kuri gatavojot grozījumus minētajā likumā, nav ņemti vērā," Ekonomikas ministrijas pozīciju skaidro Vilnis Ķirsis (RP). Tiesa, viņš piebilst, ka tam gan nekādā gadījumā nevajadzētu kavēt grozījumu iesniegšanu, bet drīzāk gan palīdzēt izprast konflikta un ar to saistītās likumdošanas problēmas dziļāk. "Ja tā ir primitīva šantāža ar mērķi kavēt būvniecību, tad sarunas laikā tas būs skaidrs, bet, ja tur ir kādi nopietnāki argumenti, tas var palīdzēt uzlabot likumu," saka Ķirsis.

Papildu informācija:

Vilnis Ķirsis,

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs

Tālrunis: +371 29189629

Novērtē šo rakstu:

76
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...