Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.

Reforma līdz šim palikusi tikai idejas līmenī

Idejai par to, ka sešgadniekiem jāuzsāk skolas gaitas, katru reizi ir cits pamatojums, taču lielākoties šis jautājums atkārtojas cikliski un tiek izmantots, lai dzēstu kādu ugunsgrēku nozarē. Ņemot vērā, ka šis instruments līdz šim palicis tikai reformas līmenī un nav nesis uzlabojumus nozarē, rodas pamats domāt, ka tā tomēr nav pareizā pieeja. Iepriekšējie mēģinājumi pierāda, ka nevajadzētu eksperimentēt ar sešgadniekiem.

Uzskatu, ka sešgadniekiem nav jābūt skolā, īpaši tādā nozīmē, kādā mēs šodien saprotam skolu un tās kārtību. Es nebūt neesmu pret mūsdienu skolām, taču jāapzinās, ka to vide un saturs nav piemēroti sešus gadus vecu bērnu emocionālajam, psiholoģiskajam un fiziskajam stāvoklim. Šajā vecumā ir izšķiroši svarīgi, kādu saturu mēs ieliekam savos bērnos un ar kādām metodēm strādājam.

Šobrīd mūsu skolas nav gatavas sešgadniekiem

Skolas šobrīd nav gatavas sešgadniekiem. Pirmkārt, raugoties no fiziskā aspekta, jo ir sešgadnieki, kuriem vēl nepieciešama diendusa. Ja skola to nespēj nodrošināt, tiek pārkāpta bērna labsajūta. Dienas režīms skolās ir pakārtots mācību stundu sistēmai, un, ja to ir plānots saglabāt, tad gribētos piebilst, ka lielākā daļa sešgadnieku nespēj nosēdēt 40 minūšu mācību stundu. Vēl būtiski, ka bērniem šajā vecumā ir vajadzīgas rotaļas. Skola ir akadēmiski orientēta, un rotaļas tādā daudzumā, kā bērniem būtu nepieciešams, izpaliek.

Pievēršoties emocionālajam aspektam, gribētos uzsvērt, ka ne visi bērni šajā vecumā ir gatavi pieņemt to emocionālo spriedzi, ko rada skola, jo bērni tiek vērtēti. Vērtēti ne tikai ar atzīmēm, bet vērtēti arī savstarpēji salīdzinot. Bērni nāk no dažām vidēm, viņi vērtē viens otru, arī skolotāji vērtē bērnus, nereti bērniem pašiem to dzirdot, un tas viss, protams, ietekmē bērnu emocionālo labsajūtu.

Samazinot rotaļāšanās laiku, mēs samazinām bērniem iespēju būt sekmīgiem

Bērnudārzā viss jaunais tiek apgūts ar rotaļu starpniecību, un tieši šādas mācību metodes agrīnā vecumā nodrošina to, ka bērns būs sekmīgs arī vēlāk. Samazinot rotaļāšanās laiku, mēs samazinām bērniem iespēju būt sekmīgiem skolā. Rotaļājoties bērni īsteno t.s. pētniecisko uzvedību, ne velti viņus dēvē par mazajiem pētniekiem. Tas rosina bērna zinātkāri, kas skolas laikā izpaužas vēlmē mācīties. Skolā tiek īstenota noteikta programma, tāpēc bērni ne vienmēr var pilnībā izpaust savu zinātkāri un pētnieciskās vēlmes.

Jo attīstītāka sabiedrība, jo garāka bērnība

Vairākos psiholoģiskos pētījumos ir pierādīts uzskats – jo attīstītāka sabiedrība, jo garāka bērnība. Ja sabiedrībā rodas kādas problēmas, piemēram, sociālas, tas izpaužas arī tajā, ka mēs sākam atņemt bērniem bērnību. Viens no argumentiem, kāpēc skolas gaitas būtu jāuzsāk agrāk, bija vēlme izvairīties no situācijas, kad skolas solos sēž deviņpadsmitgadīgi jaunieši. Jā, iespējams, daļa šo jauniešu ir pieauguši un nav piemēroti skolas solam, taču varbūt ir vērts padomāt, kā mainīt skolu, lai pēdējie vidusskolas gadi būtu jēgpilni.

Ātrāka nonākšana darba tirgū vēl nenozīmē ieguvumu

Skaidrojot reformas nepieciešamību, tiek minēts, ka, sākot iet skolā no sešu gadu vecuma, jaunieši ātrāk varēs iekļauties darba tirgū, kas attiecīgi radīs pienesumu tautsaimniecībai, taču tā nebūt nav. Ekonomists Džeimss Hekmens, kurš ieguvis Nobela prēmiju, pierādīja, ka kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe ir viens no nedaudzajiem efektīvajiem politiskajiem līdzekļiem, kas spēj līdzsvarot kopienas sociālās atšķirības, tādējādi – nodrošinot visas sabiedrības – sociālās un ekonomiskās iespējas. Viņš uzskata, ka lielāks kvalitatīvais ieguvums un daudz labāks rezultāts ir tad, ja līdzekļus iegulda pirmsskolas izglītības programmās, nevis sniedz kolektīvas investīcijas skolu sistēmā.

Papildus tam pētnieks pierādīja, ka cilvēki, kuri ieguvuši kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, vairāk ir tendēti rūpēties par savu veselību, viņiem ir augstāki nodarbinātības rādītāji un augstāki ienākumi, viņi ir mazāk iesaistīti noziedzīgos nodarījumos, un mazāk ir nepieciešams sociālais atbalsts.

Bērnam jāļauj mācīties analizēt un domāt

Astoņu gadu vecums ir nosacīta robežlīnija, līdz šim vecumam bērnam būtu jāļauj izpaust viņa pētnieka dabu. Līdz astoņiem gadiem bērnam ir būtiski savākt ļoti daudz informācijas, izmantojot visas savas sajūtas. Tas rada pamatu abstraktās domāšanas attīstībai, kas nepieciešama mācību darbībai skolā. Bērns var analizēt, salīdzināt, izprast, jo viņam ir iekrājies “materiāls”, ar ko intelektuāli strādāt. Ja bērnam nav pietiekoši daudz informācijas  un iespaidu, nereti sākas grūtības mācīties. Jo vairāk investēsim pirmsskolā, jo kvalitatīvāks pamats būs turpmākajām mācībām.

* Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne, Dr.paed.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

Foto2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” [1] (likumprojekts), ar kuru ir plānots aizstāt pašreizējo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu [2]. Iepazīstoties ar likumprojektu, nākas secināt, ka tiesnešu atalgojums pēc būtības nav mainīts, jo tas saglabāts līdzšinējā apmērā. Diemžēl izpildvaras ierēdņi ir meklējuši un atraduši iespējas, kā palielināt atalgojumu ierēdņiem, pilnībā ignorējot tiesu varu, proti, gan tiesnešus, gan arī tiesu darbiniekus.
Lasīt visu...

12

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

FotoLatvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību, kas izriet no sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
Lasīt visu...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

Pēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca...

Foto

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

Aicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām...

Foto

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

Katru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni...

Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...