Iesaki rakstu: 
Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no sabiedrības puses. Un, ja kas nedaudz neatbilst, visi konkursi bloķēti, vainīgie sodīti utt.
Bez šāda likuma vispār nav jēgas uz vēlēšanām iet! 220 miljonu konkurss, kurā uzvar SIA ar 3 sarūsējušiem busiņiem, Rail Baltica no 2,5 miljardiem sadārdzina 4x uz 10 miljardiem. Tai pat laikā visā Eiropā īpašumu, būvmateriālu, celtniecības cenas nav sadārdzinājušās vairāk par 50%. Ilgi cietīsim? Tieši katra klusēšanas dēļ neko nevar mainīt. Tāpat kā, ja mēs nepārstāvam miera pusi, būs karš tad, ja par mieru nerunāsim un nebūsim miera pusē.
Tālāk visa tauta sastāda perspektīvākos valsts peļņas gūšanas plānus, kā valsts var nopelnīt vairāk (tauta dalās ar idejām) + kā samazināt valstī izdevumus. Un viss! Šie plāni tiek iebalsoti pildīšanai, ja viņus nepilda, visi tiek atlaisti, kamēr tiek pildīti tautas plāni. Un dzīvotu mēs labāk nekā Šveicē, pareizi apsaimniekojot valsti, nevis atļaujot viņu izsaimniekot.
Es Jūs visus brīdinu, mums ir 100. pants, vārda brīvība, kur šobrīd 50% visu komentāru filtrē, dzēš, citreiz pat 90% komentāru noslēpti utt. Tā ir riktīga vistu fermas politika! Ja saprotat par ko runāju. Viedokli par taisnību var izteikt tikai, ja ir visu pušu viedoklis un pats vari izlemt, kam gribi ticēt, kam ticēt būtu loģiskāk utml., nevis TV spaiņa zombēšana ar viedokļiem tikai no vienas puses un visi pārējie viedokļi tiek uzdoti par "ienaidnieka" viedokļiem utt.
Nekas nevar pretendēt uz patiesību, ja tas pasniegts tikai no vienas puses, nedodot vārdu vai nepieaicinot visas puses izskaidrot konflikta iemeslus! Lai panāktu valstī labklājību, veselību, sakārtotu sistēmu, ir nepieciešams ļoti maz - nepalikt vienaldzīgiem, būt par saprotamām, pareizām lietām, izteikt savu viedokli vai būt pret visādu sviestu. Vienaldzība ir tā, kas mūs grauj, mūsu valsti.
Īdēšana, ņaudēšana = bet neko nevar izmainīt = ja nedara neko = tad tiešām neko nevar izdarīt. Ja tauta/katrs pieprasīs mieru utt., nevis karu, tad miers būs! Miers bez jūsu vārda nebūs! Vēl - bet mēs taču vienreiz jau darījām, un visi zinām rezultātu - nesanāca! Ja kuģis grimst, jādara 10 000x, lai kuģis nenogrimst!
Cik var ņaudēt! Kas Jūs sataisījis par ņaudēšanas meistariem! Ieslēdziet jebkuru video - latvieši nevis meklē problēmām risinājumu/s, bet vienīgi sāk ņaudēt par to, ka nekad nekas nav maināms.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
