Nevar ielikt atzīmi iedzīvotāju labklājības un veselības aprūpes jomā Kariņam un Pavļutam, jo tik zemas atzīmes vienkārši nav

Vislabāk uz saviem padarītiem vai nepadarītiem darbiem ir paraudzīties no malas. Vislabāk, ja vērtējumu sniedz draugi un ja viņi to sniedz īsi un konkrēti. Manuprāt, labs dokuments, kurā ieskatīties, ir „OECD Economic Surveys: Latvia 2022”, vienkāršotā tulkojumā „ESAO ekonomikas apsekojumi: Latvija 2022”.

Autors raksta turpinājumā lietos abreviatūru OECD, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development). Tā, apvienojot 36 dalībvalstis, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus. Organizācija izveidota atbilstoši Māršala plānam 1948. gadā, tās sastāvā sākotnēji bija 16 Eiropas valstis. OECD dibināšanas konvencija kā prioritāros darbības virzienus noteica dalībvalstu ekonomisko attīstību, finansiālo stabilitāti, dzīves līmeņa paaugstināšanu, nediskriminējošas daudzpusējas starptautiskās tirdzniecības attīstību, kas veicinātu arī pasaules ekonomikas attīstību. Organizācijas galvenā mītne atrodas Parīzē.

Gadu no gada pakāpeniski organizācijā iestājās arī citas Eiropas valstis. 1961. gadā Eiropas organizācija tika reformēta, tajā uzņēma arī ārpus Eiropas esošās ASV un Kanādu, 1964. gadā Japānu, bet pēc tam arī Austrāliju, Jaunzēlandi, Meksiku, Čīli, Dienvidkoreju. Igaunija OECD pievienojās 2010. gadā, Latvija - 2016., bet Lietuva - 2018. gadā. Patlaban sarunās vai pievienošanās procesā OECD ir Kolumbija, Kostarika, Brazīlija, Argentīna, Bulgārija, Horvātija, Peru un Rumānija. Tad, kad Latvija kādu ekonomisku vai sociālu jautājumu pēta Eiropas kontekstā, tad vienmēr ir iespējas norādīt uz Bulgāriju un Rumāniju - sak, pie viņiem iet vēl sliktāk. OECD šīs iespējas nav, jo bulgāri un rumāņi klubiņā nav uzņemti, un vismaz veselības aprūpē OECD skatījumā mēs esam pārliecinoši pēdējie.

Manam lasītājam nepatīk gari teksti, tādēļ es publicēšu tikai rindkopu no OECD ekonomikas apsekojuma un tās tulkojumu: „Latvia has enjoyed continuing catch-up in per capita incomes with the more affluent OECD countries through the pandemic, despite slow progress in vaccination. Fiscal policy has handled the health-system challenges while protecting jobs and firms but could do more to ease inequality and poverty, especially among the elderly. Latvia’s population has been shrinking for decades and will continue to do so. This means it must focus on increasing employment among those of working age. That implies a need to tackle the large gender wage gap that is discouraging women’s labour force participation, delay retirement and keep everyone in good health. Nevertheless, public health-care spending is low, causing heavy out-of-pocket expenses, many unmet needs and, along with widespread poor lifestyle choices, short life expectancy. Looking ahead, further economic progress will depend on easing the supply of credit; overcoming remaining labour-market informality and official bribery and corruption; and encouraging greater exploitation of export-market opportunities. Enhancing export performance calls for redoubled efforts to boost skills of youth and adults so that digitalisation can proceed quickly, reforming the innovation system to intensify business and university R&D activities, improving transport infrastructure and the governance of state-owned enterprises, and smoothing the business environment for all firms”.

Latviskais tulkojums (autors nepretendē uz sertificēta tulka zināšanām, tādēļ katram ir tiesības un pienākums piemeklēt tulkojumam arī citus vārdus): „ Latvija pandēmijas laikā ir turpinājusi ķert pārtikušo OECD valstu ienākumus uz vienu iedzīvotāju. Vakcinācijas jomā progress ir lēns. Ar fiskālo politiku ir mēģināts risināt veselības aprūpes sistēmas problēmas, vienlaikus aizsargājot darbavietas un uzņēmumus. Tajā pašā laikā būtu bijis iespējams darīt vairāk, lai mazinātu nevienlīdzību un nabadzību, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Latvijas iedzīvotāju skaits gadu desmitiem ir samazinājies un arī nākotnē turpinās samazināties. Tas nozīmē, ka jākoncentrējas uz darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanu. Jānovērš lielā dzimumu atšķirība darba samaksā, kas kavē sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, jāpārceļ pensionēšanās vecums uz vēlāku, un jāsaglabā laba veselība visiem. Tomēr valsts izdevumi veselības aprūpei ir zemi, un tas rada lielus izdevumus pašiem iedzīvotājiem (pašu maksājumi par veselības aprūpi „no kabatas”), daudzas neapmierinātas vajadzības un līdz ar plaši izplatīto nelāgo, neveselīgo dzīvesveidu arī īsu paredzamā mūža ilgumu. Nākotnē turpmāko ekonomisko attīstību noteiks kreditēšanas piedāvājumu atvieglošana, darba tirgus šķēršļu pārvarēšana, ierēdņu kukuļņemšanas un korupcijas izskaušana, kā arī plašāka eksporta tirgus veicināšana. Lai uzlabotu eksporta rādītājus, ir jādivkāršo centieni uzlabot jauniešu un pieaugušo prasmes digitalizācijā, jāreformē inovācijas sistēma, lai intensificētu uzņēmumu un universitāšu pētniecības un zinātnes jomu darbību, jāuzlabo transporta infrastruktūra un valsts uzņēmumu pārvaldība, kā arī jāizlīdzina uzņēmējdarbības vide visiem uzņēmumiem.”

Patiesībā jau katrai partijai vajadzētu pārlasīt šo rindkopu, kur galvenie akcenti uzlikti un darbības virzieni pateikti priekšā. Un tomēr šajā rindkopā mani visvairāk uzrunā atziņa „Latvia’s population has been shrinking for decades and will continue to do so”. Izklausās taču pēc nelielas ņirgāšanās? OECD vienkāršoti un pieklājīgi pasaka, ka ar pašreizējo valdības attieksmi pret demogrāfiju un veselību Latvija izmirst un te būs teritorija, kurā izvietot citus ļaužus (teiksim, imigrantus).

Un otrs teikums, kurā precīzi raksturota Latvijas veselības aprūpe: „Nevertheless, public health-care spending is low, causing heavy out-of-pocket expenses, many unmet needs and, along with widespread poor lifestyle choices, short life expectancy.” Es šoreiz akcentēšu sliktu veselības pratību un dzīvesveida problēmas, kas rada īsu paredzamā mūža ilgumu. Pēdējos divos gados ar mājsēdi, fizisko aktivitāšu ierobežojumiem un medicīnas pakalpojumu ierobežošanu Latvijas valdība ievērojami pasliktināja Latvijas iedzīvotāju veselību.

Visiem tiem, kas šobrīd par nodokļu maksātāju naudu kā partijas kandidāti (patiesībā, kāda ekonomiska politpulciņa aktīvi vai pasīvi biedri) slavē savus darbus pēdējos četros gados, vēlos norādīt, ka šīs valdības darba brāķi ir pamanījuši arī mūsu draugi OECD un Eiropas Savienībā. Nevar ielikt atzīmi iedzīvotāju labklājības un veselības aprūpes jomā Krišjānim Kariņam un Danielam Pavļutam, jo vienkārši - tik zemas atzīmes nav (skaitļos no 1 līdz 10).

Novērtē šo rakstu: