Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Priekšvēlēšanu cīņa ir diskusija līmenī „Muļķis - pats muļķis” vai bezjēdzīgi tukši solījumi. Kam vairāk naudas, tam vairāk iespējas savus solījumus tiražēt. Pateicoties JKP (Konservatīvo) zagšanas kārei, pašreizējās varas partijas ar likuma spēku paredzējušas maksāt sev (partijām) no budžeta (Latvijas iedzīvotāju nodokļu) naudas. Lielai daļai ļaužu ir aizvainojoši, ka viņu sūri sastrādātie eiro sakrājas miljonā un sabirst KonservatīvoJaunās Vienotības vai Attīstībai/Par maciņā, lai par šo naudu ekonomiskais politpulciņš ar saviem portretiem nolīmētu mājas vai trolejbusu pieturas, rezonētu radio vai televizorā no agra rīta līdz vēlam vakaram.

Vislabāk uz saviem padarītiem vai nepadarītiem darbiem ir paraudzīties no malas. Vislabāk, ja vērtējumu sniedz draugi un ja viņi to sniedz īsi un konkrēti. Manuprāt, labs dokuments, kurā ieskatīties, ir „OECD Economic Surveys: Latvia 2022”, vienkāršotā tulkojumā „ESAO ekonomikas apsekojumi: Latvija 2022”.

Autors raksta turpinājumā lietos abreviatūru OECD, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development). Tā, apvienojot 36 dalībvalstis, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus. Organizācija izveidota atbilstoši Māršala plānam 1948. gadā, tās sastāvā sākotnēji bija 16 Eiropas valstis. OECD dibināšanas konvencija kā prioritāros darbības virzienus noteica dalībvalstu ekonomisko attīstību, finansiālo stabilitāti, dzīves līmeņa paaugstināšanu, nediskriminējošas daudzpusējas starptautiskās tirdzniecības attīstību, kas veicinātu arī pasaules ekonomikas attīstību. Organizācijas galvenā mītne atrodas Parīzē.

Gadu no gada pakāpeniski organizācijā iestājās arī citas Eiropas valstis. 1961. gadā Eiropas organizācija tika reformēta, tajā uzņēma arī ārpus Eiropas esošās ASV un Kanādu, 1964. gadā Japānu, bet pēc tam arī Austrāliju, Jaunzēlandi, Meksiku, Čīli, Dienvidkoreju. Igaunija OECD pievienojās 2010. gadā, Latvija - 2016., bet Lietuva - 2018. gadā. Patlaban sarunās vai pievienošanās procesā OECD ir Kolumbija, Kostarika, Brazīlija, Argentīna, Bulgārija, Horvātija, Peru un Rumānija. Tad, kad Latvija kādu ekonomisku vai sociālu jautājumu pēta Eiropas kontekstā, tad vienmēr ir iespējas norādīt uz Bulgāriju un Rumāniju - sak, pie viņiem iet vēl sliktāk. OECD šīs iespējas nav, jo bulgāri un rumāņi klubiņā nav uzņemti, un vismaz veselības aprūpē OECD skatījumā mēs esam pārliecinoši pēdējie.

Manam lasītājam nepatīk gari teksti, tādēļ es publicēšu tikai rindkopu no OECD ekonomikas apsekojuma un tās tulkojumu: „Latvia has enjoyed continuing catch-up in per capita incomes with the more affluent OECD countries through the pandemic, despite slow progress in vaccination. Fiscal policy has handled the health-system challenges while protecting jobs and firms but could do more to ease inequality and poverty, especially among the elderly. Latvia’s population has been shrinking for decades and will continue to do so. This means it must focus on increasing employment among those of working age. That implies a need to tackle the large gender wage gap that is discouraging women’s labour force participation, delay retirement and keep everyone in good health. Nevertheless, public health-care spending is low, causing heavy out-of-pocket expenses, many unmet needs and, along with widespread poor lifestyle choices, short life expectancy. Looking ahead, further economic progress will depend on easing the supply of credit; overcoming remaining labour-market informality and official bribery and corruption; and encouraging greater exploitation of export-market opportunities. Enhancing export performance calls for redoubled efforts to boost skills of youth and adults so that digitalisation can proceed quickly, reforming the innovation system to intensify business and university R&D activities, improving transport infrastructure and the governance of state-owned enterprises, and smoothing the business environment for all firms”.

Latviskais tulkojums (autors nepretendē uz sertificēta tulka zināšanām, tādēļ katram ir tiesības un pienākums piemeklēt tulkojumam arī citus vārdus): „ Latvija pandēmijas laikā ir turpinājusi ķert pārtikušo OECD valstu ienākumus uz vienu iedzīvotāju. Vakcinācijas jomā progress ir lēns. Ar fiskālo politiku ir mēģināts risināt veselības aprūpes sistēmas problēmas, vienlaikus aizsargājot darbavietas un uzņēmumus. Tajā pašā laikā būtu bijis iespējams darīt vairāk, lai mazinātu nevienlīdzību un nabadzību, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Latvijas iedzīvotāju skaits gadu desmitiem ir samazinājies un arī nākotnē turpinās samazināties. Tas nozīmē, ka jākoncentrējas uz darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanu. Jānovērš lielā dzimumu atšķirība darba samaksā, kas kavē sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, jāpārceļ pensionēšanās vecums uz vēlāku, un jāsaglabā laba veselība visiem. Tomēr valsts izdevumi veselības aprūpei ir zemi, un tas rada lielus izdevumus pašiem iedzīvotājiem (pašu maksājumi par veselības aprūpi „no kabatas”), daudzas neapmierinātas vajadzības un līdz ar plaši izplatīto nelāgo, neveselīgo dzīvesveidu arī īsu paredzamā mūža ilgumu. Nākotnē turpmāko ekonomisko attīstību noteiks kreditēšanas piedāvājumu atvieglošana, darba tirgus šķēršļu pārvarēšana, ierēdņu kukuļņemšanas un korupcijas izskaušana, kā arī plašāka eksporta tirgus veicināšana. Lai uzlabotu eksporta rādītājus, ir jādivkāršo centieni uzlabot jauniešu un pieaugušo prasmes digitalizācijā, jāreformē inovācijas sistēma, lai intensificētu uzņēmumu un universitāšu pētniecības un zinātnes jomu darbību, jāuzlabo transporta infrastruktūra un valsts uzņēmumu pārvaldība, kā arī jāizlīdzina uzņēmējdarbības vide visiem uzņēmumiem.”

Patiesībā jau katrai partijai vajadzētu pārlasīt šo rindkopu, kur galvenie akcenti uzlikti un darbības virzieni pateikti priekšā. Un tomēr šajā rindkopā mani visvairāk uzrunā atziņa „Latvia’s population has been shrinking for decades and will continue to do so”. Izklausās taču pēc nelielas ņirgāšanās? OECD vienkāršoti un pieklājīgi pasaka, ka ar pašreizējo valdības attieksmi pret demogrāfiju un veselību Latvija izmirst un te būs teritorija, kurā izvietot citus ļaužus (teiksim, imigrantus).

Un otrs teikums, kurā precīzi raksturota Latvijas veselības aprūpe: „Nevertheless, public health-care spending is low, causing heavy out-of-pocket expenses, many unmet needs and, along with widespread poor lifestyle choices, short life expectancy.” Es šoreiz akcentēšu sliktu veselības pratību un dzīvesveida problēmas, kas rada īsu paredzamā mūža ilgumu. Pēdējos divos gados ar mājsēdi, fizisko aktivitāšu ierobežojumiem un medicīnas pakalpojumu ierobežošanu Latvijas valdība ievērojami pasliktināja Latvijas iedzīvotāju veselību.

Visiem tiem, kas šobrīd par nodokļu maksātāju naudu kā partijas kandidāti (patiesībā, kāda ekonomiska politpulciņa aktīvi vai pasīvi biedri) slavē savus darbus pēdējos četros gados, vēlos norādīt, ka šīs valdības darba brāķi ir pamanījuši arī mūsu draugi OECD un Eiropas Savienībā. Nevar ielikt atzīmi iedzīvotāju labklājības un veselības aprūpes jomā Krišjānim Kariņam un Danielam Pavļutam, jo vienkārši - tik zemas atzīmes nav (skaitļos no 1 līdz 10).

Novērtē šo rakstu:

119
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nosodām nevēlamu uzvedību akadēmiskā vidē, jo īpaši attiecībās starp pasniedzēju un studentu

FotoMedijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Lasīt visu...

21

Dažas pārdomas par Ex-seržanta rakstu “Karš Ukrainā. Vai tiešām strupceļš - un kam?”

FotoRietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Lasīt visu...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...