Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Neveiklais riņķa dancis ap “ofšoriem”

Rihards Kols, Saeimas deputāts
25.04.2018.
Komentāri (21)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš februāra sākuma, kad “daudziem” par lielu izbrīnu Saeima nobalsoja par priekšlikumu aizliegt publiskajos iepirkumos piedalīties ārzonu kompānijām, ofšoru tēma ir bijusi kā lakmusa papīrs politiskās pārliecības un gribas izgaismošanai. Nodokļu maksātāju naudas izlietojuma – tātad arī publisko iepirkumu – jautājumi ir būtiski un pieprasa principiālu pieeju, bet tās vietā varējām vērot iespaidīgu politisko akrobātiku, partijām “stingri iestājoties par ofšoru ierobežošanu” un vienlaikus neatbalstot to dalības ierobežošanu publiskajos iepirkumos.

Protams, var tikai pabrīnīties par tiem domas lidojumiem, kādas gatavi veidot ofšoru ierobežošanas pretinieki. Pēc skaļām iebildēm no Finanšu ministrijas un konkrētām partijām un likumsakarīgā Valsts prezidenta lēmuma neizsludināt februārī pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz ierobežot ārzonās reģistrētu uzņēmumu dalību valsts un pašvaldību iepirkumos, šķiet, bija tādi, kas cerēja, ka jautājums tā arī nogrims nebūtībā. Tā vietā Nacionālā apvienība piedāvāja jaunus grozījumus – tādus, kas novērš visas Valsts prezidenta paustās bažas par ofšoru ierobežošanu publiskajos iepirkumos.

Nonākot līdz jautājuma atkārtotai skatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, argumentācija pret ārzonu kompāniju dalības ierobežošanu publiskajos iepirkumos bija diezgan paredzama – gan ierēdniecība, gan atsevišķi komisijas deputāti, principiāli iecirtušies, ka otra puse neko vispār nesaprot, turpināja malt vienu un to pašu. Būšot Eiropas Komisijas (EK) sankcijas, būšot tiesu darbi, tas vispār esot neizdarāms, to vispār nevajag, kuru vispār tas interesē un tā tālāk. Tas viss par spīti tam, ka Valsts prezidenta kancelejas juridiskie pārstāvji tikšanās laikā apstiprināja, ka, patiesi, Valsts prezidenta paustās bažas ar Nacionālās apvienības iesniegtajiem koriģētajiem grozījumiem ir novērstas.

Finanšu ministrija ir vērsusies Eiropas Komisijā, lūdzot atzinumu par grozījumu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem – uz to balstījās Finanšu ministrijas pretestība likuma grozījumiem. Norāde, ka atbilde uz tendenciozo iesniegumu, kurā lūgts nevis izvērtēt grozījumus, bet gan apstiprināt neatbilstību, tāpat pēc būtības neko nedos, jo skata iepriekšējo grozījumu versiju, raisīja neveiklu klusumu.

Uz atgādinājumu, ka Bulgārijā, Eiropas Savienības dalībvalstī, šādi un vēl stingrāki ierobežojumi jau ir spēkā un ka Eiropas Komisijai iebildumi nav bijuši, sadzirdējām atbildi, ka Eiropas Komisija droši vien to bulgāru likumu vienkārši nav pamanījusi.

Īpaši ģeniāls šķita ierosinājums ārzonu kompāniju dalības ierobežošanu publiskajos iepirkumos iestrādāt šajā pašā likumā, bet citādāk – lai it kā būtu laiks tos apspriest (par spīti tam, ka mums ir bijuši divi mēneši visai iespējamai spriedelēšanai – tikai neviens negribēja diskutēt).

Tādas loģikas piruetes, protams, var tikai apbrīnot, bet tomēr: runa tomēr ir nevis par kādiem abstraktiem verbāliem dueļiem, bet gan par reālu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un principu. Balsojuma rezultāts tomēr apbēdināja – četriem deputātiem balsojot “Par” un sešiem atturoties, komisija nolēma grozījumus neatbalstīt.

Politiskās izšķiršanās brīdis būs balsojums Saeimas sēdē 26.aprīlī. Likuma grozījumu gars ir ļoti vienkāršs – uzņēmumi, kuri slēpjas ārzonās un nevēlas piedalīties mūsu ekonomikas un valsts būvēšanā, nevar piedalīties valsts iepirkumos un pelnīt uz nodokļu maksātāju rēķina.

Liegums ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem nav pretrunā ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu – dalībvalstīm ir iespēja no publiskajiem iepirkumiem izslēgt dalībniekus, kas reģistrēti tādās jurisdikcijās, kas nemaksā nodokļus. Vēl jo vairāk, Latvijai kā valstij ir tiesības un, vēlētos teikt, pienākums aizsargāt savu nodokļu bāzi. Atgādināšu, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā veido aptuveni 3/4 daļas no visiem budžeta ieņēmumiem, tāpēc mums mūsu nodokļu bāzes pasargāšana ir ārkārtīgi būtiska. Esam pieņēmuši lēmumu iegrožot čaulas kompāniju darbību, bet vienlaikus atļausim ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos?

Pieņemot piedāvātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, mēs gan atrisinām praktiskus jautājumus, ieviešot termina “ārzona” definīciju mūsu likumdošanā (par kā nepieciešamību diskutēts jau kopš 2008.gada), gan arī iedibinām principu – principu, kas nodod skaidru vēstījumu, ka ārzonu kompānijas un to paveidi Latvijas publiskajos iepirkumos un nodokļu maksātāju naudas izlietojumā nav ne vēlami, ne gaidīti.

Līdz šim esam redzējuši, ka tā vietā, lai pievienotos cīņai pret ārzonu kompānijām, pret negodprātīgumu un ēnu ekonomiku, daudzi vēlas saglabāt tos pašus, negodīgos spēles noteikumus. Līdz šim esam redzējuši un dzirdējuši, ka iepriekš skaļi paustais atbalsts ārzonu kompāniju ierobežošanai atsevišķiem politiskajiem spēkiem ir tikai “publiski korekta” un draudzīga retorika. Lai arī negribas, tomēr jāuzdod klasiskais jautājums – kā interesēs? Vai tas ir tikai slinkums un priekššķietamas bailes no kādiem mistiskiem, nereāliem sodiem? Vai arī kas cits?

Ceru, ka Saeimas vairākums arī šoreiz saglabās vēsu prātu, nepakļausies nepamatotai biedēšanai, un apzināsies, ka ārzonu kompānijām nedrīkst ļaut baroties no mūsu kopējā katla. Cerams, ka tad politiskā dancošana ap “ofšoriem” būs apturēta un tā vietā Latvija, rādot paraugu citiem, būs uzsākusi cīņu pret negodprātīgiem, konkurenci kropļojošiem uzņēmumiem, bet cilpa ap tiem, kuri izvēlas vieglu un slēptu peļņas gūšanu, savilksies arvien ciešāk.

Novērtē šo rakstu:

39
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

FotoNeiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Lasīt visu...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...