Neveiksmīgā „Rail Baltica” organizētāja Rubesa pērn saņēmusi arī dividendes pašas firmā un gandrīz 27 tūkstošus eiro no „Latvenergo”
PIETIEK12.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neveiksmīgā Rail Baltica projekta ieviesēja Baiba Rubesa, kas par šo darbu pagājušajā gadā saņēmusi vairāk nekā 96 tūkstošus eiro, pērn ne tikai atradusi laiku īpašumu pārdošanai, bet arī saņēmusi dividendes no pašas uzņēmuma un vēl gandrīz 27 tūkstošus eiro – no valsts akciju sabiedrības Latvenergo.
Ieņēmumu secībā pagājušais gads Rubesai izskatījies šādi: no Andra Šķēles znota Jura Pētersona viņa par pārdoto lauku īpašumu saņēmusi 335 000 eiro, no būvuzņēmēja Aleksandra Milova par pārdotu Rīgas dzīvokli – 270 000 eiro, atalgojumā AS RB Rail – 96 437 eiro jeb nedaudz vairāk nekā 8000 eiro mēnesī un tad vēl 26 914 eiro jeb 2242 eiro mēnesī kā Latvenergo padomes locekle.
Papildus tam Rubesa savā pašas SIA RFactor sev izmaksājusi 1500 eiro dividendes, no Milova „u.c. ienākumos” saņēmusi vēl 956 eiro, no kādas Kristas Baumanes „u.c. ienākumos” – 250 eiro, bet apdrošināšanas atlīdzībā – 182 eiro. Līdz ar to kopējie Rubesas ienākumi pērn ir bijuši vairāk nekā 731 000 eiro.
Interesanti, ka liela daļa no saņemtās naudas, ja ticēt Rubesas deklarācijām, ir izgaisusi nezināmā virzienā. Viņa gan ir nomaksājusi savus gadu iepriekš deklarētos 280 200 eiro lielos parādus un tāpat bankās uzkrājusi kopumā 300 225 eiro (gadu iepriekš viņas uzkrājumi bija tikai 11 370 eiro).
Taču saskaņā ar deklarācijas datiem tas nozīmē, ka vairāk nekā 110 tūkstoši eiro (ņemot vērā nomaksātos nodokļus) ir vienkārši iztērēti.
No Rubesas pagājušā gada ieņēmumiem lielāko interesi rada tas, cik pamatota ir viņas ikmēneša 2242 eiro alga kā Latvenergo padomes loceklei un kāda ir viņas atdeve šajā amatā.
Kā skaidro uzņēmums, šo atalgojumu „nosaka Latvijas Republikas tiesību akti: Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata 2015.gada 22.decembrī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”. Tiesību aktos ir noteikts vienots regulējums publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļu atlīdzībai.”
Latvenergo skaidro, ka „gan Baibas Rubesas, gan citu padomes locekļu darbību nosaka Padomes darbības regulējums saskaņā ar Publiskas personas kapitālu daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, atbilstoši kuram:
107.pants. Padomes uzdevumi
(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.
(2) Padomes uzdevumi ir šādi:
1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus;
2) noteikt valdes locekļu atlīdzību;
3) apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju;
4) pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām;
5) izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;
6) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;
7) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;
8) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt atzinumu par tiem;
9) sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu”.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
