Nevēloties maksāt par domēnu, "Ir" izdevējiem nākas no tā šķirties un radīt "klonu"
PIETIEK08.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nevēloties maksāt par līdzšinējo interneta domēnu, kas, kā izrādās, ir piederējis kādai citai personai, žurnāla Ir izdevējiem - AS Cits medijs šā marta beigās nāksies no tā šķirties. Žurnāla izdevēji izvēlējušies citu variantu - izveidot līdzšinējā domēna klonu un žurnāla interneta vietni pārcelt uz to.
"Ir nosaukums ir liela vērtība. Nesen šai patiesībai guvām jaunu apliecinājumu: interneta domēna ir.lv īpašnieks mums ir paziņojis, ka kaut kādi vārdā nenosaukti pircēji esot gatavi par šo domēnu maksāt 50 000 eiro," - šādi radušos situāciju oficiālā paziņojumā ir aprakstījuši Ir izdevēji.
Tā kā viņi netaisoties "iesaistīties vairāksolīšanā ar acīmredzami naudīgiem, bet mums, visticamāk, nelabvēlīgiem ir.lv tīkotājiem", izdevuma mājaslapa esot pārcelta "uz domēnu ar divkāršu spēku un dubultotu mūsu esības apliecinājumu - irir.lv". Savukārt domēnā ir.lv izdevums no 31. marta vairs nebūšot atrodams.
Taču, kā izrādās, žurnāla izdevēju paziņojums nav pilna patiesība. "Man šis domēns bija jau pirms žurnāla Ir izveidošanas. Mums bija vienošanās, ka viņi īrē šo domēnu par simbolisku samaksu dažiem desmitiem mēnesī. Martā šis līgums beidzas un es darīju zināmu, ka vēlētos saņemt dažus simtus mēnesī. Uzskatu, ka tas būtu tikai adekvāti, jo divi simti mēnesī būtu tikai pusslodzes alga žurnālistam. Žurnāla redakcija nepiekrita, tādēļ pēc 31.marta domēns atkal nonāks manā īpašumā," Pietiek ceturtdien apliecināja domēna īpašnieks Edmunds Zālīte.
Viņam patiešām esot bijis piedāvājums pārdot šo domēnu par 50 tūkstošiem eiro, taču Zālīte, "būdams solīds un saprotot, ka Ir ir ieguldījis šī domēna attīstībā", piedāvājis šo summu sadalīt uz pusēm, taču Ir, kas, kā zināms, cīnās ar zaudējumiem un parādiem, neesot nepiekritis.
"Tā nu es paliku arī bez 25 tūkstošiem. Tas bija ātrais piedāvājums - vai nu darījums notiek uzriez vai arī vispār ne. Tā kā es atteicos, tad tas vairs nav spēkā. Taču tagad ir aktuāls jautājums par jaunu līgumu ar Ir, jo iepriekšējais beidzas. Cik saprotu, pēc 31.marta atkal varēšu to izmantot savām vajadzībām. Man ir idejas par šī domēna izmantošanu personu mājas lapu portāla izveidei," skaidro Zālīte.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
