Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevēloties sniegt pieprasītu informāciju par pašvaldības iestāžu remonta izdevumiem, kas pērn sasnieguši 27 miljonus eiro, Rīgas dome ir nolēmusi izmēģināt novatorisku metodi, - paskaidrojumos administratīvajai tiesai tā cenšas pierādīt, ka informācijas pieprasītājai ir pienākums „sadarboties” ar pašvaldību, un mēģina novērst uzmanību uz... informācijas pieprasītājas dēla gaitām pirmsskolas mācību iestādēs. Pietiek šodien publicē gan Ineses A. pieteikumu administratīvajai rajona tiesai, gan paskaidrojumus, ko tiesai ir sniedzis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Pieteikums par pienākuma uzlikšanu sniegt pieteicējas pieprasīto informāciju

Lietas faktiskie apstākļi:

[1] 2017.gada 22.maijā Pieteicēja nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (vēstules kopija pievienota pielikumā) ar lūgumu sniegt skaidrojumu par 2016.gadā pilsētas pašvaldības iestāžu remontdarbiem izlietoto finansējumu 27 miljonu eiro apmērā. Lai saņemtu precīzu un saprotamu informāciju, Pieteicēja formulēja astoņus jautājumus, iekavās norādot precīzu vēlamās atbildes formu (pārsvarā – konkrētu finansējuma summu, izteiktu eiro). Papildus minētajam Pieteicēja norādīja, ka ir iepazinusies ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes vēstuli par līdzīga satura jautājumiem, tāpēc lūdza tajā ietverto informāciju neatkārtot; skaidrības un nepārprotamības dēļ atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem Pieteicēja lūdza numurēt.

[2] 2017.gada 21.jūnijā Pieteicēja saņēma Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieka I.Balamovska elektroniski parakstītu vēstuli Nr.DIKS-17-372-ap (kopoja pievienota pielikumā), kurā netika minēta neviena konkrēta pilsētas pašvaldības iestāžu remontdarbiem izlietotā summa, kā arī nebija atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Vienīgais no astoņiem uzdotajiem jautājumiem, uz kuru Pieteicēja saņēma precīzu atbildi, bija par bērnu skaitu, kas reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā pirmsskolas izglītības programmas apgūšanai 2016.gada 1.septembrī.

[3] 2017.gada 22.jūnijā (vēstulē kļūdaini minēts 22.maijs) Pieteicēja Rīgas domes priekšsēdētājam N.Ušakovam nosūtīju atkārtotu vēstuli (kopija pievienota pielikumā), norādot un argumentējot, ka un kāpēc Rīgas domes sniegtā informācija nav atbilde pēc būtības. Papildus minētajam Pieteicēja norādīja, ka pieprasītā informācija saistīts ar viņas bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas izglītību, ko Rīgas pilsētas pašvaldība viņam un vēl vairākiem tūkstošiem bērnu nespēj nodrošināt, tāpēc katru mēnesi Pieteicēja un citi vecāki ir spiesti maksāt ap 150 eiro, lai pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūtu privātajā pirmsskolā. Pieteicēja uzskata par lietderīgu, samērīgu un pamatotu izmantot savas tiesības uzzināt, kur un kā (precīzi un ciparos) tiek tērēti līdzekļi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tas tiešā veidā ietekmē apstākli, ka daļa vecāku ir spiesta maksāt par pirmsskolas izglītības pakalpojumu pretstatā citu pirmsskolas bērnu vecākiem, kuri apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes.

 [4] 2017.gada 21.jūlijā Pieteicēja saņēma Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora G.Helmaņa elektroniskā pasta vēstuli Nr.DIKS-17-411-ap (kopija pievienota pielikumā; turpmāk - Vēstule), kurā joprojām nav sniegta skaidra informācija par  precīzu finansējuma izlietojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontiem, tostarp sadalījumu un kritērijiem līdzekļu attiecināšanai uz kārtējo (ikgadējo) remontu veikšanu un uz ilgtermiņa ieguldījumiem; tāpat nav atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Papildus minētajam Vēstules autors norādījis, ka viņa atbildes uz Pieteicējas uzdotajiem jautājumiem nav iespējams sanumurēt. Vēstules nobeigumā norādīts, ka Izglītības, kultūras un sporta departaments piedāvā Pieteicējai organizēt tikšanos klātienē augusta beigās, lai pārrunātu papildu jautājumus, ja Pieteicējai tādi radīsies.

[5] 2017.gada 25.jūlijā Pieteicēja elektroniski informēja Izglītības, kultūras un sporta departamentu par interesi un gatavību tikties klātienē; tajā pašā dienā no departamenta tika saņemta atbilde (kopija pievienota pielikumā), ka tikšanās varētu notikt augusta mēneša otrajā pusē un par tās laiku departaments sazināsies. Līdz šim nekāda informācija no departamenta nav saņemta.

Tiesiskais pamatojums:

Informācijas atklātības likuma 10.panta trešajā daļā noteikts, ka vispārpieejamu informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Savukārt Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Informācijas atklātības likuma 15.pantā paredzēts, ka iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nepienācīga sniegšana, var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 121. un 122.pantu, lūdzu tiesu:

1.Atzīt par prettiesisku Rīgas domes rīcību attiecībā uz Pieteicējas iesniegumā pieprasītās informācijas nepienācīgu sniegšanu.

2.Uzlikt par pienākumu Rīgas domei sniegt visu Pieteicējas iesniegumā norādīto informāciju pēc būtības.

3.Uzlikt par pienākumu Rīgas domei atvainoties par tās prettiesisko rīcību.

Administratīvajai rajona tiesai: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta paskaidrojumi par pieteikumu un atbildētāja pieaicināšana

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (turpmāk - Departaments) ir saņēmis Ineses A. 2017.gada 19.septembra pieteikumu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam, kurā tiek lūgts atzīt par prettiesisku Rīgas domes rīcību attiecībā uz pieteicējas iesniegumā pieprasītās informācijas nepienācīgu sniegšanu, uzlikt par pienākumu Rīgas domei sniegt visu pieteicējas iesniegumā norādīto informāciju pēc būtības un uzlikt par pienākumu Rīgas domei atvainoties par tās prettiesisko rīcību.

Departaments paskaidro, ka savās atbildes vēstulēs sniedza šādu informāciju.

Departaments norādīja, ka 2016.gadā Rīgas dome veikusi remontdarbus pirmsskolas izglītības iestādēs 6 077 716 euro apmērā, un to, ka šie izdevumi atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumiem Nr.1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” ir klasificēti kā kapitālais remonts un rekonstrukcija. Vienlaicīgi tika norādīts, ka minētie kapitālieguldījumi tiek uzskaitīti atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” noteiktajai kārtībai. Pamatojoties uz minēto Ministru kabineta noteikumu 48.punktu, kas nosaka, ka izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē), Rīgas domes īpašuma departaments, būdams atbildīgā struktūrvienība par Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldību, pēc būvniecības darbu pabeigšanas sastāda aktu par kapitalizētajiem izdevumiem un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanu. Aktu nodod Rīgas domes Finanšu departamentam nepieciešamo

Nolietojuma apjoms ir atkarīgs no pamatlīdzekļa lietderīgā lietošanas laika. Departaments savā atbildē pieteicējai norādīja, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā aprēķinātais ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums pirmsskolas infrastruktūrā 2016.gadā bija 253 564,11 euro mēnesī. Minētā summa norādīta Rīgas domes 2016.gada 16.februāra saistošo noteikumu Nr.191 “Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju” (turpmāk - Saistošie noteikumi) 4.pielikuma 7.punktā un publicēta tīmekļa vietnē www.e-skola.lv. Departamenta atbildē, norādīts, ka šī summa iekļauta izmaksās kā pirmsskolas izglītības iestāžu kopējais pamatlīdzekļu nolietojums saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 8.decembra noteikumu Nr.709 “Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei” (turpmāk - Noteikumi Nr.709) 7.punktu.

Saistošo noteikumu 4.pielikuma 5.4.punktā ir norādīti pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiālu izdevumi 290 743 euro apmērā, kas atbilst Noteikumu Nr.709 6.4.4.punkta prasībām. Departaments atbildes vēstulē norādīja, ka pašvaldības līdzfinansējuma izmaksās atbilstoši Noteikumu Nr.709 6.4.4.punkta prasībām ietilpst arī pirmsskolas izglītības iestāžu ēku, būvju un telpu kārtējais remonts, kas 2016.gadā bija 1200 euro. Noteikumu Nr.709 6.4.5.punktā norādītā informācija par informācijas tehnoloģiju pakalpojumu iekļaušanu pašvaldības līdzfinansējuma izmaksās ir iekļauta Saistošo noteikumu 4.pielikuma 4.5punktā, kas tika norādīts Departamenta atbildes vēstulē.

Departaments uzskata, ka neatbilst patiesībai pieteicējas apgalvojums, ka nav sniegta informācija par finansējuma izlietojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontiem, kā arī nav atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Visu iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu piemērošanai nepieciešamas speciālas zināšanas grāmatvedībā. Saskaņā ar Rīgas domes 2009.gada 17.marta lēmumu Nr.4825 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības administrācijas grāmatvedības uzskaites funkcijas izpildes reorganizāciju un centralizāciju” līdz 2010.gada 1.maijam tika veikta Rīgas domes departamentu grāmatvedības uzskaites funkcijas īstenošanas centralizācija un Rīgas domes departamentu grāmatvedības uzskaites funkcijas īstenošanai paredzētais materiāltehniskais nodrošinājums un dokumentācija tika nodota Rīgas domes Finanšu departamentam. Tādējādi Departaments atbilžu sniegšanai lūdza sniegt Rīgas domes Finanšu departamenta speciālistu skaidrojumu.

Pēc pieteikuma saņemšanas no Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama Departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks I.Balamovskis telefoniski sazinājās ar Inesei A., uzaicinot viņu tikties klātienē Departamentā, lai, pieaicinot Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvi, precizētu neskaidros jautājumus un sniegtu skaidrojumu par tiem, taču Inese A. no tikšanās atteicās.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteikto iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās piemērojama gadījumā, ja iestāde ar savu rīcību aizskārusi privātpersonas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, nodarot tai personisko vai morālo kaitējumu. Departaments nesaskata savā rīcībā privātpersonai nodarītā personiskā vai morālā kaitējuma pazīmes Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē.

Beidzoties ikgadējo atvaļinājumu periodam augusta mēneša otrajā pusē, sakarā ar Departamenta lielo noslogotību, sākoties jaunajam mācību gadam, solītā tikšanās ar Inesi A. netika noorganizēta. Vienlaicīgi uzskatām, ka arī pieteicējai ir pienākums sadarboties ar Rīgas pilsētas pašvaldību viņai interesējošo jautājumu detalizētai noskaidrošanai, risinot to ārpus tiesas.

Neiztur kritiku pieteicējas apgalvojums, ka viņas pieprasītā informācija ir saistīta ar viņas bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas izglītību, ko Rīgas pilsētas pašvaldība nespēj nodrošināt. Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības elektronisko datubāzi, kurā reģistrē vecāku pieteikumus pašvaldības finansētas pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņemšanai, pieteicējas dēls 2014.gada 31.jūlijā tika reģistrēts Rīgas 262.pirmsskolas izglītības iestādē, norādot vēlamo pirmsskolas izglītības programmas uzsākšanas laiku - 2014.gada l. septembri, kuru 2015.gada 18.maijā portāla lietotājs Inese A. labo uz 2016.gada 1.janvāri. Pēc uzaicinājuma no pirmsskolas izglītības iestādes par iespēju uzņemt bērnu izglītības iestādē saņemšanas 2016.gada 4.janvārī portāla lietotājs Inese A. 2016.gada 6.janvārī pieteikumu elektroniskajā datubāzē anulēja.

2012.gada 15.maijā bērns reģistrēts Rīgas 126.pirmsskolas izglītības iestādē, norādot vēlamo pirmsskolas izglītības programmas uzsākšanas laiku - 2015.gada 5.janvāri, 2015.gada 18.maijā portāla lietotājs Inese A. minēto laiku labo uz 2016.gada 1.janvāri. 2016.gada 6.janvārī portāla lietotājs Inese A. labo šo laiku uz 2017.gada 1.janvāri, bet pēc uzaicinājuma no pirmsskolas izglītības iestādes par iespēju uzņemt bērnu izglītības iestādē saņemšanas 2017.gada 9.maijā portāla lietotājs Inese A.  2017.gada 10.maijā pieteikumu elektroniskajā datubāzē anulēja.

2012.gada 15.maijā bērns reģistrēts Rīgas 106.pirmsskolas izglītības iestādē, norādot vēlamo pirmsskolas izglītības programmas uzsākšanas laiku - 2013.ģada 4.novembri, pēc uzaicinājuma no pirmsskolas izglītības iestādes par iespēju uzņemt bērnu izglītības iestādē saņemšanas 2015.gada 6.maijā portāla lietotājs Inese A. 2015.gada 18.maijā pieteikumu elektroniskajā datubāzē anulēja.

Iepriekš minētais liecina par to, ka pieteicējai nebija aktuāla pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņemšana Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādē. 2017.gada 29.aprīlī pieteicējas dēls sasniedza obligāto izglītības vecumu, kuram iestājoties, saskaņā ar Rīgas domes 2016.gada 16.febraāra saistošajos noteikumos Nr.191 “Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju” noteikto kārtību Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē prioritārā kārtībā, taču pieteicēja nav lūgusi nodrošināt dēlu ar pirmsskolas izglītības pakalpojumu Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādē. Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības elektroniskās datubāzes datiem bērns no 2014.gada 10.februāra līdz 2014.gada 15.augustam apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi, bet no 2014.gada 18.augusta līdz šim brīdim privāto pirmsskolu.

Gadījumā, ja pieteicēja vēlēsies administratīvās lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, detalizētai paskaidrojumu sniegšanai Departaments lūdz pieaicināt atbildētāja pusē arī Rīgas domes Finanšu departamentu.

Foto no la.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...