Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevēloties sniegt pieprasītu informāciju par pašvaldības iestāžu remonta izdevumiem, kas pērn sasnieguši 27 miljonus eiro, Rīgas dome ir nolēmusi izmēģināt novatorisku metodi, - paskaidrojumos administratīvajai tiesai tā cenšas pierādīt, ka informācijas pieprasītājai ir pienākums „sadarboties” ar pašvaldību, un mēģina novērst uzmanību uz... informācijas pieprasītājas dēla gaitām pirmsskolas mācību iestādēs. Pietiek šodien publicē gan Ineses A. pieteikumu administratīvajai rajona tiesai, gan paskaidrojumus, ko tiesai ir sniedzis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Pieteikums par pienākuma uzlikšanu sniegt pieteicējas pieprasīto informāciju

Lietas faktiskie apstākļi:

[1] 2017.gada 22.maijā Pieteicēja nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (vēstules kopija pievienota pielikumā) ar lūgumu sniegt skaidrojumu par 2016.gadā pilsētas pašvaldības iestāžu remontdarbiem izlietoto finansējumu 27 miljonu eiro apmērā. Lai saņemtu precīzu un saprotamu informāciju, Pieteicēja formulēja astoņus jautājumus, iekavās norādot precīzu vēlamās atbildes formu (pārsvarā – konkrētu finansējuma summu, izteiktu eiro). Papildus minētajam Pieteicēja norādīja, ka ir iepazinusies ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes vēstuli par līdzīga satura jautājumiem, tāpēc lūdza tajā ietverto informāciju neatkārtot; skaidrības un nepārprotamības dēļ atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem Pieteicēja lūdza numurēt.

[2] 2017.gada 21.jūnijā Pieteicēja saņēma Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieka I.Balamovska elektroniski parakstītu vēstuli Nr.DIKS-17-372-ap (kopoja pievienota pielikumā), kurā netika minēta neviena konkrēta pilsētas pašvaldības iestāžu remontdarbiem izlietotā summa, kā arī nebija atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Vienīgais no astoņiem uzdotajiem jautājumiem, uz kuru Pieteicēja saņēma precīzu atbildi, bija par bērnu skaitu, kas reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā pirmsskolas izglītības programmas apgūšanai 2016.gada 1.septembrī.

[3] 2017.gada 22.jūnijā (vēstulē kļūdaini minēts 22.maijs) Pieteicēja Rīgas domes priekšsēdētājam N.Ušakovam nosūtīju atkārtotu vēstuli (kopija pievienota pielikumā), norādot un argumentējot, ka un kāpēc Rīgas domes sniegtā informācija nav atbilde pēc būtības. Papildus minētajam Pieteicēja norādīja, ka pieprasītā informācija saistīts ar viņas bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas izglītību, ko Rīgas pilsētas pašvaldība viņam un vēl vairākiem tūkstošiem bērnu nespēj nodrošināt, tāpēc katru mēnesi Pieteicēja un citi vecāki ir spiesti maksāt ap 150 eiro, lai pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūtu privātajā pirmsskolā. Pieteicēja uzskata par lietderīgu, samērīgu un pamatotu izmantot savas tiesības uzzināt, kur un kā (precīzi un ciparos) tiek tērēti līdzekļi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tas tiešā veidā ietekmē apstākli, ka daļa vecāku ir spiesta maksāt par pirmsskolas izglītības pakalpojumu pretstatā citu pirmsskolas bērnu vecākiem, kuri apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes.

 [4] 2017.gada 21.jūlijā Pieteicēja saņēma Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora G.Helmaņa elektroniskā pasta vēstuli Nr.DIKS-17-411-ap (kopija pievienota pielikumā; turpmāk - Vēstule), kurā joprojām nav sniegta skaidra informācija par  precīzu finansējuma izlietojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontiem, tostarp sadalījumu un kritērijiem līdzekļu attiecināšanai uz kārtējo (ikgadējo) remontu veikšanu un uz ilgtermiņa ieguldījumiem; tāpat nav atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Papildus minētajam Vēstules autors norādījis, ka viņa atbildes uz Pieteicējas uzdotajiem jautājumiem nav iespējams sanumurēt. Vēstules nobeigumā norādīts, ka Izglītības, kultūras un sporta departaments piedāvā Pieteicējai organizēt tikšanos klātienē augusta beigās, lai pārrunātu papildu jautājumus, ja Pieteicējai tādi radīsies.

[5] 2017.gada 25.jūlijā Pieteicēja elektroniski informēja Izglītības, kultūras un sporta departamentu par interesi un gatavību tikties klātienē; tajā pašā dienā no departamenta tika saņemta atbilde (kopija pievienota pielikumā), ka tikšanās varētu notikt augusta mēneša otrajā pusē un par tās laiku departaments sazināsies. Līdz šim nekāda informācija no departamenta nav saņemta.

Tiesiskais pamatojums:

Informācijas atklātības likuma 10.panta trešajā daļā noteikts, ka vispārpieejamu informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Savukārt Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Informācijas atklātības likuma 15.pantā paredzēts, ka iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nepienācīga sniegšana, var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 121. un 122.pantu, lūdzu tiesu:

1.Atzīt par prettiesisku Rīgas domes rīcību attiecībā uz Pieteicējas iesniegumā pieprasītās informācijas nepienācīgu sniegšanu.

2.Uzlikt par pienākumu Rīgas domei sniegt visu Pieteicējas iesniegumā norādīto informāciju pēc būtības.

3.Uzlikt par pienākumu Rīgas domei atvainoties par tās prettiesisko rīcību.

Administratīvajai rajona tiesai: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta paskaidrojumi par pieteikumu un atbildētāja pieaicināšana

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (turpmāk - Departaments) ir saņēmis Ineses A. 2017.gada 19.septembra pieteikumu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam, kurā tiek lūgts atzīt par prettiesisku Rīgas domes rīcību attiecībā uz pieteicējas iesniegumā pieprasītās informācijas nepienācīgu sniegšanu, uzlikt par pienākumu Rīgas domei sniegt visu pieteicējas iesniegumā norādīto informāciju pēc būtības un uzlikt par pienākumu Rīgas domei atvainoties par tās prettiesisko rīcību.

Departaments paskaidro, ka savās atbildes vēstulēs sniedza šādu informāciju.

Departaments norādīja, ka 2016.gadā Rīgas dome veikusi remontdarbus pirmsskolas izglītības iestādēs 6 077 716 euro apmērā, un to, ka šie izdevumi atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumiem Nr.1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” ir klasificēti kā kapitālais remonts un rekonstrukcija. Vienlaicīgi tika norādīts, ka minētie kapitālieguldījumi tiek uzskaitīti atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” noteiktajai kārtībai. Pamatojoties uz minēto Ministru kabineta noteikumu 48.punktu, kas nosaka, ka izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē), Rīgas domes īpašuma departaments, būdams atbildīgā struktūrvienība par Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldību, pēc būvniecības darbu pabeigšanas sastāda aktu par kapitalizētajiem izdevumiem un jaunu pamatlīdzekļu izveidošanu. Aktu nodod Rīgas domes Finanšu departamentam nepieciešamo

Nolietojuma apjoms ir atkarīgs no pamatlīdzekļa lietderīgā lietošanas laika. Departaments savā atbildē pieteicējai norādīja, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā aprēķinātais ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums pirmsskolas infrastruktūrā 2016.gadā bija 253 564,11 euro mēnesī. Minētā summa norādīta Rīgas domes 2016.gada 16.februāra saistošo noteikumu Nr.191 “Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju” (turpmāk - Saistošie noteikumi) 4.pielikuma 7.punktā un publicēta tīmekļa vietnē www.e-skola.lv. Departamenta atbildē, norādīts, ka šī summa iekļauta izmaksās kā pirmsskolas izglītības iestāžu kopējais pamatlīdzekļu nolietojums saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 8.decembra noteikumu Nr.709 “Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei” (turpmāk - Noteikumi Nr.709) 7.punktu.

Saistošo noteikumu 4.pielikuma 5.4.punktā ir norādīti pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiālu izdevumi 290 743 euro apmērā, kas atbilst Noteikumu Nr.709 6.4.4.punkta prasībām. Departaments atbildes vēstulē norādīja, ka pašvaldības līdzfinansējuma izmaksās atbilstoši Noteikumu Nr.709 6.4.4.punkta prasībām ietilpst arī pirmsskolas izglītības iestāžu ēku, būvju un telpu kārtējais remonts, kas 2016.gadā bija 1200 euro. Noteikumu Nr.709 6.4.5.punktā norādītā informācija par informācijas tehnoloģiju pakalpojumu iekļaušanu pašvaldības līdzfinansējuma izmaksās ir iekļauta Saistošo noteikumu 4.pielikuma 4.5punktā, kas tika norādīts Departamenta atbildes vēstulē.

Departaments uzskata, ka neatbilst patiesībai pieteicējas apgalvojums, ka nav sniegta informācija par finansējuma izlietojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontiem, kā arī nav atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Visu iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu piemērošanai nepieciešamas speciālas zināšanas grāmatvedībā. Saskaņā ar Rīgas domes 2009.gada 17.marta lēmumu Nr.4825 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības administrācijas grāmatvedības uzskaites funkcijas izpildes reorganizāciju un centralizāciju” līdz 2010.gada 1.maijam tika veikta Rīgas domes departamentu grāmatvedības uzskaites funkcijas īstenošanas centralizācija un Rīgas domes departamentu grāmatvedības uzskaites funkcijas īstenošanai paredzētais materiāltehniskais nodrošinājums un dokumentācija tika nodota Rīgas domes Finanšu departamentam. Tādējādi Departaments atbilžu sniegšanai lūdza sniegt Rīgas domes Finanšu departamenta speciālistu skaidrojumu.

Pēc pieteikuma saņemšanas no Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama Departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks I.Balamovskis telefoniski sazinājās ar Inesei A., uzaicinot viņu tikties klātienē Departamentā, lai, pieaicinot Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvi, precizētu neskaidros jautājumus un sniegtu skaidrojumu par tiem, taču Inese A. no tikšanās atteicās.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteikto iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās piemērojama gadījumā, ja iestāde ar savu rīcību aizskārusi privātpersonas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, nodarot tai personisko vai morālo kaitējumu. Departaments nesaskata savā rīcībā privātpersonai nodarītā personiskā vai morālā kaitējuma pazīmes Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē.

Beidzoties ikgadējo atvaļinājumu periodam augusta mēneša otrajā pusē, sakarā ar Departamenta lielo noslogotību, sākoties jaunajam mācību gadam, solītā tikšanās ar Inesi A. netika noorganizēta. Vienlaicīgi uzskatām, ka arī pieteicējai ir pienākums sadarboties ar Rīgas pilsētas pašvaldību viņai interesējošo jautājumu detalizētai noskaidrošanai, risinot to ārpus tiesas.

Neiztur kritiku pieteicējas apgalvojums, ka viņas pieprasītā informācija ir saistīta ar viņas bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas izglītību, ko Rīgas pilsētas pašvaldība nespēj nodrošināt. Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības elektronisko datubāzi, kurā reģistrē vecāku pieteikumus pašvaldības finansētas pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņemšanai, pieteicējas dēls 2014.gada 31.jūlijā tika reģistrēts Rīgas 262.pirmsskolas izglītības iestādē, norādot vēlamo pirmsskolas izglītības programmas uzsākšanas laiku - 2014.gada l. septembri, kuru 2015.gada 18.maijā portāla lietotājs Inese A. labo uz 2016.gada 1.janvāri. Pēc uzaicinājuma no pirmsskolas izglītības iestādes par iespēju uzņemt bērnu izglītības iestādē saņemšanas 2016.gada 4.janvārī portāla lietotājs Inese A. 2016.gada 6.janvārī pieteikumu elektroniskajā datubāzē anulēja.

2012.gada 15.maijā bērns reģistrēts Rīgas 126.pirmsskolas izglītības iestādē, norādot vēlamo pirmsskolas izglītības programmas uzsākšanas laiku - 2015.gada 5.janvāri, 2015.gada 18.maijā portāla lietotājs Inese A. minēto laiku labo uz 2016.gada 1.janvāri. 2016.gada 6.janvārī portāla lietotājs Inese A. labo šo laiku uz 2017.gada 1.janvāri, bet pēc uzaicinājuma no pirmsskolas izglītības iestādes par iespēju uzņemt bērnu izglītības iestādē saņemšanas 2017.gada 9.maijā portāla lietotājs Inese A.  2017.gada 10.maijā pieteikumu elektroniskajā datubāzē anulēja.

2012.gada 15.maijā bērns reģistrēts Rīgas 106.pirmsskolas izglītības iestādē, norādot vēlamo pirmsskolas izglītības programmas uzsākšanas laiku - 2013.ģada 4.novembri, pēc uzaicinājuma no pirmsskolas izglītības iestādes par iespēju uzņemt bērnu izglītības iestādē saņemšanas 2015.gada 6.maijā portāla lietotājs Inese A. 2015.gada 18.maijā pieteikumu elektroniskajā datubāzē anulēja.

Iepriekš minētais liecina par to, ka pieteicējai nebija aktuāla pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņemšana Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādē. 2017.gada 29.aprīlī pieteicējas dēls sasniedza obligāto izglītības vecumu, kuram iestājoties, saskaņā ar Rīgas domes 2016.gada 16.febraāra saistošajos noteikumos Nr.191 “Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju” noteikto kārtību Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē prioritārā kārtībā, taču pieteicēja nav lūgusi nodrošināt dēlu ar pirmsskolas izglītības pakalpojumu Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādē. Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības elektroniskās datubāzes datiem bērns no 2014.gada 10.februāra līdz 2014.gada 15.augustam apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi, bet no 2014.gada 18.augusta līdz šim brīdim privāto pirmsskolu.

Gadījumā, ja pieteicēja vēlēsies administratīvās lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, detalizētai paskaidrojumu sniegšanai Departaments lūdz pieaicināt atbildētāja pusē arī Rīgas domes Finanšu departamentu.

Foto no la.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu labvēlis Meroni palūdza uzrakstīt par Lembergu, un nevarējām atteikt

FotoKurš no viņiem? Gremdēs vai atbalstīs, apsolīs un apžēlos?! Tieši tāda pašreiz ir augstāko vērtību nesēja, arī drošības garanta – nākamā Latvijas prezidenta – atlases un ievēlēšanas intriga. Izrādās, ka bez Lemberga nevar. Tāda ir cena, ja valdības koalīcija nespēj vienoties par vienu kopēju Valsts prezidenta kandidātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas psihiatriem – noraidījums!

FotoLaikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Lasīt visu...

8

Vai īstie prezidenta amata kandidāti ir Mūrniece, Zīle un Simanovičs?

FotoTā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Lasīt visu...

21

Tiesības nogalināt: Krievijas gadījums

FotoKas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Lasīt visu...

3

Kaut kāds izlēcējs iedomājas, ka var domāt citādi nekā mēs, izcilie eksperti un speciālisti, kuriem ir pašreizējos datos balstīts pareizais viedoklis

FotoPēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
Lasīt visu...

21

Vai nākamais prezidents arī dalīs ordeņus savējiem un garāmgājējiem?

Foto“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Lasīt visu...

21

Prokremliskā pagale. Levits bija tieši tāds savā vietā, kāds bija nepieciešams prokremliskajiem spēkiem

FotoGrūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Lasīt visu...

21

Kā tad lai māca Latvijas vēsturi?

FotoLatvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Lasīt visu...

21

Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!

FotoPersonīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Naida kurināšanas troļļi Latvijā mēģina iebiedēt un apklusināt mūs, objektīvos, drosmīgos un sabiedrības interesēs strādājošos žurnālistus, neļaujot mums darīt visu, kas mums ienāk prātā

Nesen beidzu...

Foto

Rinkēviča unikālais skapis

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos...

Foto

Baltkrievija Krievijas kabatā

Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies,...

Foto

Pietiek nopietnības: Maksimu Galkinu par valsts prezidentu!

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju pēc Leviatāna k-ga atsacīšanās kandidēt, ierosinu meklēt neordinārus risinājumus. Viens no tiem būtu ārkārtas...

Foto

Cik baisi, ka lieliskais Latvijas nepārtrauktības doktrīnas tēvs Levits ir piekāpies prokremliskā oligarhāta kalpu sazvērestības priekšā

Ja vesels prezidents, vārdā Egils Levits, atsakās atkārtoti pretendēt uz...

Foto

Piesakos konkursā par vistukšāko un visfrāžaināko prezidenta amata kandidāta paziņojumu

Dārgie draugi! Es, tāpat kā daudzi, vēlos redzēt mūsu Latviju modernu un stipru. Moderna Latvija manā...

Foto

Valdība atļauj elpot

Šķiet, Latvijā var uzelpot brīvāk. Pat mediji informē, ka “uzpurņu” ēra beigusies. Ministru kabinets šā gada 9. maija sēdē tiešām mainīja epidemioloģiskās drošības...

Foto

Kremļa rokas nozākātajam Egilam Levitam ir ļoti zems reitings? Viņam vienalga nav alternatīvas, jo Gunāram Astram un Jānim Čakstem „reitings” bija vispār nekāds!

2019. g. jūlijā...

Foto

Gada laikā kampaņa „Runā latviski” panākusi ievērojamas pārmaiņas

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības...

Foto

Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām...

Foto

Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība

Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts...

Foto

Kliedzoši!

Šis ir KLIEDZOŠI! Es pats esmu vecāks, un sirds sažņaudzas, redzot, ka Latvijā notiek šādas drausmas. Man trūkst vārdu... Vai tas ir tas Latvijas izslavētais...

Foto

Bordāna “eža cimdu” mantiniece

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā...

Foto

Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē!

Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki!...

Foto

Krievi ir nosprieduši – ja nav taustāmas jēgas no viņu balsīm parlamentā, tad balsos par klauniem, būs vismaz jautrāk

Ukrainas karš liecina, ka pasaule nevar būt droša...

Foto

Kamēr policijā turpinās strādāt šādi andronkuļi, upuri neziņos

Sieviete, ko bijušais dzīvesbiedrs nodur maza bērna priekšā. Sieviete gaidībās, kuru dzīvesbiedrs nosit līdz nāvei, apzināti spīdzinot pirms...

Foto

Kas vispār var sodīt Levitu un viņa bandas dalībniekus?

Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un...

Foto

Ar e-adresēm valsts aparāts ir modernizējis birokrātiju, taču par tās palielināšanas cenu

Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) ir valsts ieviests rīks, caur kuru tiek nodrošināta korespondence starp...