Neviena no pašvaldību slimnīcām nav saņēmusi valsts solītās kompensācijas
Latvijas Slimnīcu biedrība02.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka patlaban piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcas. Gan slimnīcas, gan mediķi turpina cerēt uz valsts solījumu izpildi. Nav saņemtas arī kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi.
Jau ziņots, ka martā valdība atbalstīja 20% piemaksas mediķiem, kuri tieši iesaistīti darbā ar Covid-19 izplatības seku novēršanu un strādājuši ārkārtas apstākļos. Veselības ministrija prognozēja, ka piemaksas slimnīcas saviem darbiniekiem varēs izmaksāt pa mēnešiem kopā ar darba samaksu. Līdz ar to pirmajām piemaksām par martu vajadzēja būt jau aprīļa sākumā. Taču pēc trīs mēnešu solījumiem valsts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nav ticis piešķirts nevienai no neatliekamās medicīniskās palīdzības pašvaldību slimnīcām, liecina Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija.
Neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju
Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā - vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka 53% slimnīcu ir uzņēmušās risku un no valdības nesaņemto finansējumu izmaksājušas no saviem līdzekļiem. Taču 47% slimnīcu darbinieki piemaksas par padarīto darbu vēl turpina gaidīt. Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar COVID-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu.
Akcentējot gatavošanos arī iespējamajam COVID-19 saslimšanas otrajam vilnim jāuzsver, ka neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju. Valsts no mediķiem sagaida pašaizliedzīgu darbošanos bīstamas infekcijas izplatīšanās apstākļos, taču nepilda solīto un pat likumā ietverto algu reformu, kā arī neizmaksā mediķiem paredzētās piemaksas. Tā vietā patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) veic pārbaudes par slimnīcu iesniegto atskaišu darba apjoma pamatotību.
Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem. Slimnīcas NVD par pirkumiem iesniedza detalizētas atskaites, norādot individuālo aizsardzības līdzekļu faktisko patēriņu un izdevumus, kurus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem."
Nav skaidrs, cik liela daļa no slimnīcu ieguldītajiem līdzekļiem tiks kompensēta
Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs saka: "Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē. Vēl joprojām nav zināms, kāda daļa no tiem tiks faktiski atgūta un kāda daļa no tiem paliks piemaksu izmaksāšanai."
G. Semjonovs arī atzīst, ka "piemaksu aprēķināšanas metodika neietver sevī to "neredzamo" darbu, ko paveica gan slimnīcas ārstniecības personāls, gan citi darbinieki, kas ar milzīgu pašatdevi iesaistījās visa veida iekšējās reorganizācijās, vienību un nodaļu pārvietošanās, pacientu plūsmu pārvirzīšanā un sadalē. Tas palīdzēja nodrošināt, piemēram, ārstēšanas, diferenciācijas, izolācijas un šķirošanas procesus, un visu to, kas paliek neredzams un neatspoguļojams atsevišķās darba laika uzskaites tabulās, līdz ar to nav klasificējams saskaņā ar metodikas kritērijiem."
"Slimnīcu darbinieku sajūta par esošo situāciju ir negatīva, jo cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos. Novērots, ka daļa no personāla izrāda neuzticību slimnīcas valdei, uzskatot, ka papildu finansējums slimnīcām jau ir saņemts un sadalīts, taču nav nonācis pie darbiniekiem. To kultivē arī fakts, ka masu medijos izskanējušie solījumi atšķiras no reālās situācijas. Diemžēl esošajā situācijā Daugavpils reģionālā slimnīca nevar atļauties izmaksāt piemaksas mediķiem, gaidot solītus līdzekļus, kuru apmērs ir tikpat neskaidrs kā kompensāciju piešķiršanas brīdis," komentē G. Semjonovs.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
