Iesaki rakstu: 
Ar lielu ticamības pakāpi uzdoto jautājumu loks, kas vērsts uz faktu noskaidrošanu par iekšlietu ministra iespējamo VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Sozinova dzimšanas dienas apmeklējumu, izriet no 2019.gada 16.septembrī medijos publicētā raksta “Valsts policijas iestrēgušās reformas”, kas satur nepārbaudītus un patiesībai neatbilstošus faktus. Tomēr, ievērojot Informācijas atklātības likuma normas sniegšu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
1) kurā datumā un pulksten cikos pašreizējais iekšlietu ministrs S. Ģirģens ieradās uz Valsts policijas darbinieka A. Sozinova dzimšanas dienas svinībām? Ja šīs svinības notika darba laikā, miniet iemeslu, kura dēļ iekšlietu ministrs atbalstīja šādu svinību rīkošanu darba laikā un pats tādās piedalījās?
Atbilde: No VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Sozinova puses neesmu saņēmis ne oficiālu, ne arī neformālu dzimšanas dienas ielūgumu un neesmu piedalījies A.Sozinova dzimšanas dienas svinībās. Vēl jo vairāk, nepraktizēju un nepieļauju personisku un neformālu attiecību veidošanos pildot savus amata pienākumus. Patstāvīgi tiekos ar dažāda ranga iekšlietu sistēmas amatpersonām, tikai un vienīgi saistībā ar darba jautājumiem. Protams, nav izslēdzams fakts, ka pildot amata pienākumus nākas satikt darbiniekus arī dienās, kad, iespējams, viņiem ir dzimšanas diena, kas pati par sevi nav prettiesiska rīcība.
2) miniet vietu, kur notika Valsts policijas darbinieka A. Sozinova dzimšanas dienas svinības, uz kurām ieradās iekšlietu ministrs S. Ģirģens? Ja šīs svinības notika darba telpās, miniet iemeslu, kura dēļ iekšlietu ministrs atbalstīja šādu svinību rīkošanu darba telpās un pats tādās piedalījās?
Atbilde: Manā rīcībā nav informācijas, kad, kur un pie kādiem apstākļiem A.Sozinovs svin vai svinēja savu dzimšanas dienu. Apgalvojumam, ka esmu atbalstījis dzimšanas dienu svinības darba telpās un pats tajās piedalījies, ir Jūsu pieņēmums, kas varēja veidoties no sagrozītiem faktiem 2019.gada 16.septembrī medijos publicētajā “Valsts policijas iestrēgušās reformas”.
3) kādas tieši dāvanas minētais S. Ģirģens pasniedza minētajam A. Sozinovam? Uzskaitiet tās un to vērtību. Ja kāda no šīm dāvanām tika iegādāta par valsts līdzekļiem, miniet iegādes pamatojumu.
Atbilde: A.Sozinovam neesmu sniedzis dāvanas, šāds kļūdains apgalvojums vai pieņēmums Jums varēja rasties kontekstā ar 2019.gada 16.septembra mediju rakstu “Valsts policijas iestrēgušās reformas” un tajā sagrozītajiem un patiesībai neatbilstošiem faktiem.
4) sniedziet informāciju, vai minētajās svinībās tika lietoti alkoholiskie dzērieni. Tāpat sniedziet informāciju, vai alkoholiskos dzērienus minētajās svinībās lietoja pašreizējais iekšlietu ministrs un, ja jā, tad kādā apmērā un kādus.
Atbilde: Neatkārtojoties uz iepriekš sniegtajām atbildēm, par kļūdaini izdarītiem apgalvojumiem, norādu, ka alkoholisko dzērienu lietošana darba laikā un darba vietā nav pieļaujama un par to ir paredzēta likumā paredzēta atbildība. Uz Jūsu interesējošo jautājumu, kas attiecināms uz mani – personīgi, es vispār nelietoju alkoholiskos dzērienus darba laikā, vēl jo vairāk, praktiski arī ārpus darba nelietoju alkoholiskos dzērienus, kategoriski nesmēķēju un nelietoju apreibinošas vielas, atbalstu veselīgu dzīves veidu.
5) sniedziet informāciju, vai uz šīm svinībām pašreizējais iekšlietu ministrs ieradās dienesta automašīnā. Ja jā, sniedziet pamatojumu šādam dienesta autotransporta izmantojumam.
Atbilde: Pirmkārt, attālums starp Rīgas reģiona pārvaldi un Iekšlietu ministriju ir apmēram
6) sniedziet līdzīga apjoma informāciju par katru no Valsts policijas darbinieku svinībām, kurās šā gada laikā piedalījies pašreizējais iekšlietu ministrs.
Atbilde: Kopš valdības izveidošanas neesmu piedalījies nevienā Valsts policijas darbinieka dzimšanas dienas svinībās, neizslēdzot faktu, ka pildot amata pienākumus nākas satikt darbiniekus arī dienās, kad, iespējams, viņiem ir dzimšanas diena, kas pati par sevi nav prettiesiska rīcība.
* Ar nenozīmīgiem īsinājumiem
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
