Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša (“Jaunā Vienotība”) aicinājumus rīdziniekiem izmantot pirms diviem gadiem slēgto Baltezera staciju un tramvaja līniju, kura pat vēl nav sākta būvēt, neizdodas saprast arī ar otro un trešo piegājienu.
Pirms nedēļas publicētā lielā intervijā ziņu aģentūrai LETA Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis sacījis: “Stāvparkiem, kur novietot automašīnas, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā, nav jāatrodas Rīgā, bet gan pie tās robežām. […] Nav jābrauc Rīgā līdz "Alfai", lai iekāptu tramvajā. Ar mašīnu ir jābrauc līdz Garkalnei, līdz Baltezera stacijai, kur ir stāvparks, kur atstāt mašīnu. Pēc tam iekāpt vilcienā un ar to aizbraukt līdz Rīgas centram vai kaut kur citur.”
Tikmēr realitāte ir tāda, ka faktiski Baltezera stacija no 2019. gada decembra ir slēgta sakarā ar niecīgo pasažieru skaitu, tāpat nekāds nekāds stāvparks, pat ne parasts stāvlaukums pie Baltezera bijušās stacijas nekad nav ticis ierīkots.
Vēl V. Ķirsis “kā piemēru minēja dzelzceļa staciju Šķirotavā, kurai tiek pievilktas tramvaja sliedes. Pasažierim tas dod iespēju no vilciena pārsēsties tramvajā un doties uz savu galamērķi Rīgā”, atreferēja LETA. Patiesībā pie Šķirotavas stacijas Ķengaragā netiek “pievilktas tramvaja sliedes”, savukārt apstiprinātajos tramvaja remonta plānos nav paredzēts pagarināt 7. un 3. tramvaja sliedes no pašreizējā galapunkta pie universālveikala “Dole” līdz Šķirotavas stacijai. Plānotā 2 km sliežu izbūve notiks Pārdaugavā.
Reaģējot uz publikāciju, V. Ķirsis Pietiek atsūtīja taisnošanos, ka intervijā neesot bijis “pausts aicinājums”, bet gan “izklāstītas nākotnes ieceres”, lai “uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu”, “iegādātos jaunus bezizmešu transporta līdzekļus” utt.
Tikmēr vienlaikus arī izdevums “Kas Jauns” savā jaunākajā numurā rakstos “Vicemēra fantāzijas pārsteidz rīdziniekus” un “Padomā apšaubāms tramvaja projekts?” turpina aplūkot V. Ķirša kompetenci. Par V. Ķirša plāniem “Kas Jauns” konstatē: “Līdzīgi kā bija ar Ušakova laika Skanstes “kapu tramvaja” caurkritušo projektu, arī šī ir iespēja izvērsties ar darba grupām un ekspertu pētījumiem — un ne jau par velti.”
Attiecībā uz V. Ķirša izteikumiem par dzelzceļa un Rīgas pilsētas satiksmes savienošanu “Kas Jauns” norāda — pastāv iespējamība, ka elektrovilcieni drīzāk vairs nepieturēs Rumbulā un Dārziņos, nevis tiks plānotas jaunas stacijas.
Jāatgādina, ka kopš 2000. gada Rīgā ierīkota tikai viena jauna pasažieru stacija — “Turība”, savukārt iedzīvotāju regulāri pieprasītās pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošanai uz Bolderāju un Daugavgrīvu, kurai nekas nebūtu jābūvē no jauna, izdarīts nav it nekas.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
