Iesaki rakstu: 
Divi amerikāņi, Deivids Randels (David H. Rundell) un Maikls Gfelers (Michael Gfoeller), nedēļrakstā Newsweek publicēja rakstu “ASV pilsoņu kara mācības rāda, kāpēc Ukraina nevar uzvarēt” (Lessons From the U. S. Civil War Show Why Ukraine Can’t Win).
Deivids Randels ir bijušais ASV vēstnieks Saūda Arābijā, grāmatas “Redzējums vai mirāža: Saūda Arābija krustcelēs” (Vision Or Mirage: Saudi Arabia at the Crossroads) autors. Maikls Gfelers ir bijušais ASV Centrālās pavēlniecības (USCENTCOM) bijušais politiskais padomnieks. 15 gadus dienējis Austrumeiropā un bijušās PSRS valstīs.
Rakstu var izlasīt angļu valodā: https://www.newsweek.com/lessons-us-civil-war-show-why-ukraine-cant-win-opinion-1764992?fbclid=IwAR2_vWVMD_s6-l-vMiqf8NvMfJNT3Z6r1-uGB0RXT_F3LCiwLQJky8PdxGA vai krievu tulkojumā: https://inosmi.ru/20221208/ukraina-258629620.html
Es sev uzdodu jautājumu: ja autori būtu Latvijas iedzīvotāji, cik gadus viņi pavadītu cietumā? Vai tomēr tiktu cauri ar nosacītu sodu, naudas sodu vai sabiedriskajiem darbiem?
Sākšu ar virsrakstu. Pilnīgi acīmredzami, ka tas ir ieturēts Krievijas propagandas stilā: it kā Ukraina nevarētu uzvarēt. Kā viņi uzdrīkstas šādi domāt!... Un piedevām vēl rakstīt. Tā ir tieša Krievijas agresijas atbalstīšana.
Autori salīdzina Krievijas un Ukrainas karu ar 19. gadsimtā notikušo ASV pilsoņu karu starp Ziemeļiem un Dienvidiem.
“Armijai ir vajadzīgi dzelzceļi, un, tāpat kā Šērmans sistemātiski postīja ceļus uz Atlantu, tā arī Surovikins posta Ukrainas elektrotīklus, kas ir Ukrainas dzelzceļu enerģijas avots. Rezultātā Ukrainas pilsētas ir iegrimušas aukstumā un tumsā, bet izskatās, ka Surovikins piekrīt ģenerālim Šērmanam tādā ziņā, ka karš ir nežēlība, ko nav iespējams padarīt cildenāku.”
Aplūkosim šo citātu ar Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklētāja acīm.
Pirmkārt, salīdzinādami iebrukumu suverēnajā valstī ar iekšējo pilsonisko konfliktu, autori līdz ar to attaisno vai pat noliedz Krievijas agresiju (jo pilsoņu karš nevar būt “agresija”).
Otrkārt, atsaucoties uz ASV vēsturi, autori attaisno vai pat slavina Krievijas armijas praktizētās nežēlīgās karošanas metodes.
Secinājums: Deivids Randels un Maikls Gfelers jāsauc pie kriminālatbildības pēc 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana”.
Vēl viena iespaidīga rindkopa:
“Daži ir izteikušies par šo konfliktu kā par ētiski didaktisku drāmu starp labo un ļauno, bet īstenība ir daudz komplicētāka. Ukraina nav plaukstoša demokrātija. Tā ir nabadzīga, korumpēta vienpartijas valsts ar bargu cenzūru, kurā ir slēgtas opozīcijas avīzes un politiskās partijas. Pirms kara ASV Kongress kategoriski nosodīja ultralabējos Ukrainas nacionālistu grupējumus, piemēram, bataljonu “Azov”. Apņēmīgā pret krievu valodu vērstā Kijevas kampaņa ir analoģiska Kanādas valdības mēģinājumiem aizliegt franču valodu Kvebekā. Ukrainas šāviņi ir nogalinājuši simtiem Donbasa civiliedzīvotāju, un parādās ziņojumi par Ukrainas kara noziegumiem. Patiesi morāla rīcība būtu pabeigt šo karu ar pārrunām, nevis paildzināt Ukrainas tautas ciešanas...”
Šeit autori ir pavisam sevi atmaskojuši. Faktiski viņi apgalvo, ka katrai no konflikta pusēm ir sava taisnība. Viņi dēvē Mariupoles aizstāvjus par “ultralabēju grupējumu”, šādi attaisnojot Kremļa izteicienus par nepieciešamību “denacificēt Ukrainu”.
Autori piedēvē Ukrainas armijai kara noziegumus. Un ierosina uzsākt pārrunas, droši vien ar Krievijas nosacījumiem...
74.1 pants iegūst vēl vienu nozīmīgu pastiprinājumu. Pie viena, ņemot vērā to, ka Ukrainas vārds vairākkārt tiek lietots negatīvā kontekstā (“Ukrainas šāviņi ir nogalinājuši”, “nosodīja Ukrainas grupējumus”), nāk prātā arī 78. pants – “nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana”.
Es nemaz nepārspīlēju. Par izteicieniem, kas ir līdzīgi manis citētajiem, Latvijā pēc šiem pantiem ir uzsākti vairāk nekā 20 kriminālprocesi.
Savienotās Valstis savu aktīvo piedalīšanos Krievijas un Ukrainas konfrontācijā neuzskata par pietiekamu iemeslu, lai iznīcinātu savā valstī vārda brīvību.
Neviens nav apcietinājis Īlonu Masku par viņa miera regulējuma plānu, kas iekļauj Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.
Brīvībā ir arī Donalds Tramps jaunākais, kas savos ierakstos tviterī regulāri dzēlīgi kritizē Zelenski un Baidena administrācijas sniegto militāro palīdzību Ukrainai.
Youtube var noskatīties video, kur bijušie ASV specdienestu virsnieki saplosa lupatu lēveros ASV administrācijas proukrainisko politiku. Turpina uzstāties Takers Karlsons Fox News TV kanālā.
Latvijā vārda brīvība ir tikusi upurēta. Jebkāds viedoklis par Krievijas un Ukrainas konfliktu, kas atšķiras no oficiālā, var kļūt par pamatu, lai sauktu pie kriminālatbildības.
“Vārda brīvība attiecas ne tikai uz informāciju un idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par neaizskarošām, bet arī uz tām, kas aizskar, šokē vai traucē.” Šī frāze ir no Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1976. gada 7. decembra lēmuma lietā Observer and Guardian v. the United Kingdom. Tā ir aktuāla arī mūsdienu Latvijā.
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
