Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divi amerikāņi, Deivids Randels (David H. Rundell) un Maikls Gfelers (Michael Gfoeller), nedēļrakstā Newsweek publicēja rakstu “ASV pilsoņu kara mācības rāda, kāpēc Ukraina nevar uzvarēt” (Lessons From the U. S. Civil War Show Why Ukraine Can’t Win).

Deivids Randels ir bijušais ASV vēstnieks Saūda Arābijā, grāmatas “Redzējums vai mirāža: Saūda Arābija krustcelēs” (Vision Or Mirage: Saudi Arabia at the Crossroads) autors. Maikls Gfelers ir bijušais ASV Centrālās pavēlniecības (USCENTCOM) bijušais politiskais padomnieks. 15 gadus dienējis Austrumeiropā un bijušās PSRS valstīs.

Rakstu var izlasīt angļu valodā: https://www.newsweek.com/lessons-us-civil-war-show-why-ukraine-cant-win-opinion-1764992?fbclid=IwAR2_vWVMD_s6-l-vMiqf8NvMfJNT3Z6r1-uGB0RXT_F3LCiwLQJky8PdxGA vai krievu tulkojumā: https://inosmi.ru/20221208/ukraina-258629620.html

Es sev uzdodu jautājumu: ja autori būtu Latvijas iedzīvotāji, cik gadus viņi pavadītu cietumā? Vai tomēr tiktu cauri ar nosacītu sodu, naudas sodu vai sabiedriskajiem darbiem?

Sākšu ar virsrakstu. Pilnīgi acīmredzami, ka tas ir ieturēts Krievijas propagandas stilā: it kā Ukraina nevarētu uzvarēt. Kā viņi uzdrīkstas šādi domāt!... Un piedevām vēl rakstīt. Tā ir tieša Krievijas agresijas atbalstīšana.

Autori salīdzina Krievijas un Ukrainas karu ar 19. gadsimtā notikušo ASV pilsoņu karu starp Ziemeļiem un Dienvidiem.

“Armijai ir vajadzīgi dzelzceļi, un, tāpat kā Šērmans sistemātiski postīja ceļus uz Atlantu, tā arī Surovikins posta Ukrainas elektrotīklus, kas ir Ukrainas dzelzceļu enerģijas avots. Rezultātā Ukrainas pilsētas ir iegrimušas aukstumā un tumsā, bet izskatās, ka Surovikins piekrīt ģenerālim Šērmanam tādā ziņā, ka karš ir nežēlība, ko nav iespējams padarīt cildenāku.”

Aplūkosim šo citātu ar Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklētāja acīm.

Pirmkārt, salīdzinādami iebrukumu suverēnajā valstī ar iekšējo pilsonisko konfliktu, autori līdz ar to attaisno vai pat noliedz Krievijas agresiju (jo pilsoņu karš nevar būt “agresija”).

Otrkārt, atsaucoties uz ASV vēsturi, autori attaisno vai pat slavina Krievijas armijas praktizētās nežēlīgās karošanas metodes.

Secinājums: Deivids Randels un Maikls Gfelers jāsauc pie kriminālatbildības pēc 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana”.

Vēl viena iespaidīga rindkopa:

“Daži ir izteikušies par šo konfliktu kā par ētiski didaktisku drāmu starp labo un ļauno, bet īstenība ir daudz komplicētāka. Ukraina nav plaukstoša demokrātija. Tā ir nabadzīga, korumpēta vienpartijas valsts ar bargu cenzūru, kurā ir slēgtas opozīcijas avīzes un politiskās partijas. Pirms kara ASV Kongress kategoriski nosodīja ultralabējos Ukrainas nacionālistu grupējumus, piemēram, bataljonu “Azov”. Apņēmīgā pret krievu valodu vērstā Kijevas kampaņa ir analoģiska Kanādas valdības mēģinājumiem aizliegt franču valodu Kvebekā. Ukrainas šāviņi ir nogalinājuši simtiem Donbasa civiliedzīvotāju, un parādās ziņojumi par Ukrainas kara noziegumiem. Patiesi morāla rīcība būtu pabeigt šo karu ar pārrunām, nevis paildzināt Ukrainas tautas ciešanas...”

Šeit autori ir pavisam sevi atmaskojuši. Faktiski viņi apgalvo, ka katrai no konflikta pusēm ir sava taisnība. Viņi dēvē Mariupoles aizstāvjus par “ultralabēju grupējumu”, šādi attaisnojot Kremļa izteicienus par nepieciešamību “denacificēt Ukrainu”.

Autori piedēvē Ukrainas armijai kara noziegumus. Un ierosina uzsākt pārrunas, droši vien ar Krievijas nosacījumiem...

74.1 pants iegūst vēl vienu nozīmīgu pastiprinājumu. Pie viena, ņemot vērā to, ka Ukrainas vārds vairākkārt tiek lietots negatīvā kontekstā (“Ukrainas šāviņi ir nogalinājuši”, “nosodīja Ukrainas grupējumus”), nāk prātā arī 78. pants – “nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana”.

Es nemaz nepārspīlēju. Par izteicieniem, kas ir līdzīgi manis citētajiem, Latvijā pēc šiem pantiem ir uzsākti vairāk nekā 20 kriminālprocesi.

Savienotās Valstis savu aktīvo piedalīšanos Krievijas un Ukrainas konfrontācijā neuzskata par pietiekamu iemeslu, lai iznīcinātu savā valstī vārda brīvību.

Neviens nav apcietinājis Īlonu Masku par viņa miera regulējuma plānu, kas iekļauj Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.

Brīvībā ir arī Donalds Tramps jaunākais, kas savos ierakstos tviterī regulāri dzēlīgi kritizē Zelenski un Baidena administrācijas sniegto militāro palīdzību Ukrainai.  

Youtube var noskatīties video, kur bijušie ASV specdienestu virsnieki saplosa lupatu lēveros ASV administrācijas proukrainisko politiku. Turpina uzstāties Takers Karlsons Fox News TV kanālā.

Latvijā vārda brīvība ir tikusi upurēta. Jebkāds viedoklis par Krievijas un Ukrainas konfliktu, kas atšķiras no oficiālā, var kļūt par pamatu, lai sauktu pie kriminālatbildības.

“Vārda brīvība attiecas ne tikai uz informāciju un idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par neaizskarošām, bet arī uz tām, kas aizskar, šokē vai traucē.” Šī frāze ir no Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1976. gada 7. decembra lēmuma lietā Observer and Guardian v. the United Kingdom. Tā ir aktuāla arī mūsdienu Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

100
43

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...