Iesaki rakstu: 
Politico vakardienas rakstā citē ASV viceprezidentu Dž. D. Vensu, kurš Minhenes drošības konferencē pārmet ES par to, ka Eiropas Konstitucionālās tiesas sāk rupji iejaukties demokrātijas pamatu pamatos – vārda brīvībā – un pēc sava prāta sāk korektēt tautas gribu, šo gribu aizvietojot.
Minhenes drošības konferencē Venss apsūdzēja Rumānijas Konstitucionālo tiesu par tās pērn novembrī pieņemto lēmumu atcelt šīs valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu. Atgādināšu, ka rumāņu CVK un Konstitucionālā tiesa, balstoties uz Rumānijas specdienestu ziņojumu, anulēja vēlēšanas, kurās bija uzvarējis prezidenta kandidāts Kelins Džordžesku.
Tautas atbalstīts un iemīļots kandidāts jāsaka arī mūsu medijos arī pie mums tika/tiek dēvēts par “galēji labējo”, “populistu” un visādi citādi demonizēts. Nu, lūk, šobrīd, balstoties uz slepenpolicijas ziņām par to, ka vēlētāju atbalstu Džiedžesku ir guvis no nelikumīgas Krievijas stila sociālo mediju kampaņas, vēlēšanas ir anulētas un tagad rīkotas no jauna.
Šo Rumānijas varas iestāžu iejaukšanos vēlēšanu procesā pats Džordžesku, kurš, starp citu, izrādījās, nav bijis saistīts ar mediju finansēšanu, nosauca par “valsts apvērsumu” un ka “taisnīgums ir zaudējis savu jēgu”. Interesanti, ka Krievijas pēdas netika konstatētas, taču atrasti pierādījumi, ka TikToka influencerus ir apmaksājusi viena no šā brīža Rumānijas valdošajām partijām.
Jāsaka, ka jau agrāk Politico ir publicējis rakstu "Romanian election: What the hell is going on?", kurā norādīja, ka daudzi Rumānijas vēlētāji tagad var zaudēt ticību valsts politiskajai sistēmai. Šai sakarā tūkstošiem cilvēku ir pulcējušies demonstrācijās, kurās pauda atbalstu Džordžesku. Rumānijā šī Konstitucionālās tiesas sprieduma dēļ izveidojusies pamatīga konstitucionāla krīze, kas mazina cilvēku ticību demokrātijai vispār. Nesen atkāpies Rumānijas prezidents Klauss Johanniss. Viņš paziņojis, ka aiziet, "lai pasargātu Rumāniju un Rumānijas pilsoņus no krīzes”, kas gan pilnā apjomā tur ir iestājusies.
ASV viceprezidentu Dž. D. Vensa paziņojums pirms šobrīd atkārtoti rīkotām Rumānijas prezidenta vēlēšanām ir nepārprotams atbalsts Kelinam Džordžesku. Venss saka: "Kad mēs redzam, ka Eiropas tiesas atceļ vēlēšanas (!?!) mums vajadzētu jautāt, vai mēs pieturamies pie augstajiem demokrātijas standartiem.”
"Ja jūs baidāties no saviem vēlētājiem, Amerika neko nevar jums palīdzēt," sacīja viceprezidents piebilzdams, ka "demokrātija balstās uz svēto principu, ka tautas balsij ir nozīme un "ugunsmūriem nav vietas!". Tas, par ko es uztraucos, ir draudi, kas nāk no iekšienes. Eiropas atkāpšanās no dažām tās pamatvērtībām.”
Vensa paziņojums ir ne tikai brīdinājums Rumānijas elitei atļaut noritēt prezidenta demokrātiskām vēlēšanām, bet vienlaikus arī brīdinājums Vācijai nekrist kārdinājumā un atturēties no “Rumānijas scenārija” atkārtošanās attiecībā uz drīzumā notiekošajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Un šis brīdinājums jau nav no gaisa pagrābts. Vairākkārt ir bijuši dažādi centieni diskreditēt "Alternatīva Vācijai" (AfD), kura uzņem arvien lielāku jaudu un vēlētāju atbalstu Vācijā.
Visu šo skatoties, nevilšus nāk prātā arī mūsu Latvija, kur pirms pāris gadiem Levitam ar Kariņu bija liela vēlmi “pabāzt” Centrālo vēlēšanu komisiju zem Ministru kabineta. Un, ja kas, līdzīgi kā Rumānijā arī Latvijas Satversmes tiesa atrodas uz politikas un tiesību smalkās robežas, ko liberāļi ietekmē.
Levits, starp citu, būdams prezidents, ir krietni centies ietekmēt tiesu varu. Egils Levits tiesnešu konferencē 2022.gadā (Jurista vārds 31.05.2022.) visai skaidri pateica, kā tiesai būtu jārīkojas, kad notiks sadursme ar demokrātiski ievēlētu “populistisku valdību”, kas gribētu panākt “citu līdzsvaru”.
Citēšu Levitu: “Populisms cenšas pārbīdīt līdzsvaru. Šo līdzsvaru sargāt ir Satversmes tiesas uzdevums”. Vai nav acīmredzami, ka Levits, brīdinādams, ka “citu līdzsvaru” var censties panākt vēlēšanās ievēlēti populisti, ir domājis Donaldu Trampu.
Tieši šobrīd ASV prezidents cenšas apturēt vīriešu dalību sieviešu sporta disciplīnās, aizliegt viendzimuma attiecību propogandu bērnu dārzos un skolās, kā arī apturēt valsts finansētas dzimuma maiņas operācijas. Jā, tieši par to runāja Levits. Un tieši to arī tiesas šobrīd dara ASV – aptur prezidenta rīkojumus un neļauj atgriezt normālību ASV.
Hmmm. Nez kā vēl būs pie mums?
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
