Nikotīna tvaicēšana jeb veipošana ir ievērojami mazāk kaitīga nekā smēķēšana
Pietiek lasītājs10.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kas vēlas būt svētāki par pašu Romas pāvestu un aizliegt absolūti visu, pret ko vien iebilst kaut niecīgākā aktīvistu grupa, vajadzētu ņemt vērā, ka veipošana jeb nikotīna produktu tvaicēšana ir ievērojami mazāk kaitīga nekā smēķēšana, - to skaidri apliecina Londonas King's koledžas Psihiatrijas, psiholoģijas un neiroloģijas institūta jaunākais pētījums. Pēc pētījuma datiem, tvaicēšanas produktu lietošana salīdzinājumā ar smēķēšanu ievērojami samazina tādu toksisko vielu iedarbību, kas veicina vēzi, plaušu, sirds un asinsvadu slimības.
Neatkarīgais ziņojums, ko pasūtījis Veselības un sociālās aprūpes departamenta Veselības uzlabošanas un atkarību birojs, ir līdz šim visplašākais pārskats par tvaicēšanas riskiem. Kā konstatēts pētījumā, lai gan tvaicēšana nav nekaitīga, īpaši cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši, tā rada tikai nelielu daļu no smēķēšanas radītā veselības apdraudējuma īstermiņā un vidējā termiņā.
Ziņojumā tika apskatīti daudzi tvaicēšanas aspekti, tostarp tas, kādus produktus lieto tvaicēšanai, to ietekme uz veselību (gan absolūtā, gan salīdzinājumā ar smēķēšanu) un sabiedrības priekšstati par kaitējumu. Autori pārbaudīja iedarbības biomarķieru (potenciāli kaitīgu vielu līmeņa mērījumi organismā), kā arī potenciālā kaitējuma biomarķieru (ķermeņa bioloģisko izmaiņu mērījumi) veiktās izmaiņas tvaicēšanas vai smēķēšanas dēļ.
Spēcīgākie pierādījumi, kur bija lielāks pētījumu apjoms, tika iegūti no iedarbības biomarķieriem. Izpētot pētījuma datus, atklājās, ka tabakai raksturīgo nitrozamīnu, gaistošo organisko savienojumu un citu toksisko vielu līmeni, kas ir saistīts ar galvenajām smēķēšanas izraisītajām slimībām, tvaicējot var konstatēt ievērojami zemākā līmenī.
“Vēzi izraisošo un citu toksisko vielu iedarbības līmenis cilvēkiem, kuri veipo, ir ievērojami zemāks nekā tiem, kas smēķē. Palīdzība cilvēkiem pāriet no smēķēšanas uz tvaicēšanu ir jāuzskata par prioritāti, ja valdība vēlas panākt, lai Anglijā 2030. gadā nebūtu dūmu,” norāda viena no ziņojuma autorēm dr.Debija Robsone.
Salīdzinot biomarķierus starp cilvēkiem, kuri tvaicē, un cilvēkiem, kuri nesmēķē vai neveipo, atklājās, ka tie bieži bija līdzīgi, taču dažos gadījumos tvaicējot tika novērota toksisko vielu iedarbība. Tāpēc izmeklētāji secināja, - lai arī tvaicēšana ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana, tā var radīt zināmu risku, jo īpaši cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
Tikmēr sabiedrības izpratne par smēķēšanas un tvaicēšanas kaitīgumu ir nepilnīga, konstatēts pētījumā. 2021. gadā tikai 34% pieaugušo smēķētāju zināja, ka veipošana ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana, savukārt tikai 11% pieaugušo smēķētāju zināja, ka nikotīns nav galvenais ar smēķēšanu saistīto veselības problēmu cēlonis.
Pētījums liecina, ka tvaicēšana jeb veipošana kļūst arvien populārāka. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2022. gadā veipoja jeb tvaicēja 8,3% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 7,1% 2021. gadā un 6,3 % 2020. gadā.
Tvaicēšanas popularitāte arī palielinājusies jauniešu vidū. Aptauja, kurā piedalījās 11 līdz 18 gadus veci jaunieši Anglijā, liecina, ka pašreizējā tvaicēšanas izplatība 2022. gadā ir 8,6 %, salīdzinot ar 4,0 % 2021. gadā un 4,8 % 2020. gadā. Turklāt pieaug to skaits, kuri tikai vienu reizi pamēģina veipošanu. Toties veipošana jauniešu vidū, kuri nekad nav smēķējuši, joprojām ir ļoti zema – to dara tikai 1,7%.
“Smēķēšana ir nāvējoša, un tā nogalinās katru otro pastāvīgo smēķētāju, tomēr aptuveni divas trešdaļas pieaugušo smēķētāju, kuri patiešām gūtu labumu no pārejas uz tvaicēšanu, nezina, ka tvaicēšana ir mazāk kaitīga. Tomēr mūsu pētījumi liecina, ka arī tvaicēšana nav bez riska. Tāpēc mēs stingri atturam ikvienu, kurš nekad nav smēķējis, sākt smēķēt vai tvaicēt,” saka pētījuma vadošā autore, profesore Anna Makneila.
Anglijas galvenā ārsta vietniece dr. Dženeila Degruhi atgādina, ka katru minūti kāds tiek ievietots Anglijas slimnīcā smēķēšanas dēļ. “Ik pēc astoņām minūtēm kāds mirst no smēķēšanas izraisītas nāves. Šis svarīgais pētījums ir jaunākais sērijā, kurā rūpīgi apkopota zinātne par tvaicēšanu, lai palīdzētu samazināt smēķēšanas radīto kaitējumu,” sacīja galvenā ārsta vietniece.
Pētījuma autori norāda, - ja ir izvēle starp smēķēšanu un tvaicēšanu, tad labāk izvēlēties tvaicēšanu, bet vēl labāk izvēlēties elpot svaigu gaisu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
