Nikotīna tvaicēšana jeb veipošana ir ievērojami mazāk kaitīga nekā smēķēšana
Pietiek lasītājs10.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kas vēlas būt svētāki par pašu Romas pāvestu un aizliegt absolūti visu, pret ko vien iebilst kaut niecīgākā aktīvistu grupa, vajadzētu ņemt vērā, ka veipošana jeb nikotīna produktu tvaicēšana ir ievērojami mazāk kaitīga nekā smēķēšana, - to skaidri apliecina Londonas King's koledžas Psihiatrijas, psiholoģijas un neiroloģijas institūta jaunākais pētījums. Pēc pētījuma datiem, tvaicēšanas produktu lietošana salīdzinājumā ar smēķēšanu ievērojami samazina tādu toksisko vielu iedarbību, kas veicina vēzi, plaušu, sirds un asinsvadu slimības.
Neatkarīgais ziņojums, ko pasūtījis Veselības un sociālās aprūpes departamenta Veselības uzlabošanas un atkarību birojs, ir līdz šim visplašākais pārskats par tvaicēšanas riskiem. Kā konstatēts pētījumā, lai gan tvaicēšana nav nekaitīga, īpaši cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši, tā rada tikai nelielu daļu no smēķēšanas radītā veselības apdraudējuma īstermiņā un vidējā termiņā.
Ziņojumā tika apskatīti daudzi tvaicēšanas aspekti, tostarp tas, kādus produktus lieto tvaicēšanai, to ietekme uz veselību (gan absolūtā, gan salīdzinājumā ar smēķēšanu) un sabiedrības priekšstati par kaitējumu. Autori pārbaudīja iedarbības biomarķieru (potenciāli kaitīgu vielu līmeņa mērījumi organismā), kā arī potenciālā kaitējuma biomarķieru (ķermeņa bioloģisko izmaiņu mērījumi) veiktās izmaiņas tvaicēšanas vai smēķēšanas dēļ.
Spēcīgākie pierādījumi, kur bija lielāks pētījumu apjoms, tika iegūti no iedarbības biomarķieriem. Izpētot pētījuma datus, atklājās, ka tabakai raksturīgo nitrozamīnu, gaistošo organisko savienojumu un citu toksisko vielu līmeni, kas ir saistīts ar galvenajām smēķēšanas izraisītajām slimībām, tvaicējot var konstatēt ievērojami zemākā līmenī.
“Vēzi izraisošo un citu toksisko vielu iedarbības līmenis cilvēkiem, kuri veipo, ir ievērojami zemāks nekā tiem, kas smēķē. Palīdzība cilvēkiem pāriet no smēķēšanas uz tvaicēšanu ir jāuzskata par prioritāti, ja valdība vēlas panākt, lai Anglijā 2030. gadā nebūtu dūmu,” norāda viena no ziņojuma autorēm dr.Debija Robsone.
Salīdzinot biomarķierus starp cilvēkiem, kuri tvaicē, un cilvēkiem, kuri nesmēķē vai neveipo, atklājās, ka tie bieži bija līdzīgi, taču dažos gadījumos tvaicējot tika novērota toksisko vielu iedarbība. Tāpēc izmeklētāji secināja, - lai arī tvaicēšana ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana, tā var radīt zināmu risku, jo īpaši cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
Tikmēr sabiedrības izpratne par smēķēšanas un tvaicēšanas kaitīgumu ir nepilnīga, konstatēts pētījumā. 2021. gadā tikai 34% pieaugušo smēķētāju zināja, ka veipošana ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana, savukārt tikai 11% pieaugušo smēķētāju zināja, ka nikotīns nav galvenais ar smēķēšanu saistīto veselības problēmu cēlonis.
Pētījums liecina, ka tvaicēšana jeb veipošana kļūst arvien populārāka. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2022. gadā veipoja jeb tvaicēja 8,3% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 7,1% 2021. gadā un 6,3 % 2020. gadā.
Tvaicēšanas popularitāte arī palielinājusies jauniešu vidū. Aptauja, kurā piedalījās 11 līdz 18 gadus veci jaunieši Anglijā, liecina, ka pašreizējā tvaicēšanas izplatība 2022. gadā ir 8,6 %, salīdzinot ar 4,0 % 2021. gadā un 4,8 % 2020. gadā. Turklāt pieaug to skaits, kuri tikai vienu reizi pamēģina veipošanu. Toties veipošana jauniešu vidū, kuri nekad nav smēķējuši, joprojām ir ļoti zema – to dara tikai 1,7%.
“Smēķēšana ir nāvējoša, un tā nogalinās katru otro pastāvīgo smēķētāju, tomēr aptuveni divas trešdaļas pieaugušo smēķētāju, kuri patiešām gūtu labumu no pārejas uz tvaicēšanu, nezina, ka tvaicēšana ir mazāk kaitīga. Tomēr mūsu pētījumi liecina, ka arī tvaicēšana nav bez riska. Tāpēc mēs stingri atturam ikvienu, kurš nekad nav smēķējis, sākt smēķēt vai tvaicēt,” saka pētījuma vadošā autore, profesore Anna Makneila.
Anglijas galvenā ārsta vietniece dr. Dženeila Degruhi atgādina, ka katru minūti kāds tiek ievietots Anglijas slimnīcā smēķēšanas dēļ. “Ik pēc astoņām minūtēm kāds mirst no smēķēšanas izraisītas nāves. Šis svarīgais pētījums ir jaunākais sērijā, kurā rūpīgi apkopota zinātne par tvaicēšanu, lai palīdzētu samazināt smēķēšanas radīto kaitējumu,” sacīja galvenā ārsta vietniece.
Pētījuma autori norāda, - ja ir izvēle starp smēķēšanu un tvaicēšanu, tad labāk izvēlēties tvaicēšanu, bet vēl labāk izvēlēties elpot svaigu gaisu.
Seko mums 
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
