NMPD Cipule mēģina noklusēt ziņas par Ķīnā iegādāto masku un respiratoru kvalitātes pārbaudēm
PIETIEK14.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule jau kopš aizvadītās nedēļas mēģina noklusēt ziņas par Ķīnā iegādāto medicīnisko masku un respiratoru kvalitātes pārbaudēm un arī informāciju par piegādātāja atbildību saistībā ar neatbilstību kvalitātes prasībām.
„Līgumā ir noteiktas kvalitātes prasības un izpildītāja atbildība par atbilstību prasībām. Līgumā arī paredzēta kārtība un rīcības, ja tiek konstatēts, ka prece nav atbilstošas kvalitātes vai ir, piemēram, bojāta,” – tas ir viss ko NMPD ar Cipuli saskaņotā atbildē pagaidām ir vēlējies atklāt saistībā ar piegādājamo masku un respiratoru kvalitātes pārbaudēm.
No atbildes uz jautājumu par to, kas tieši un kādā tieši veidā pirms piegādēm ir pārliecinājies par piegādājamo preču atbilstību kvalitātes prasībām, NMPD vadītāja izvairījās.
Tāpat Cipule nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, kāda tieši ir apšaubāmā, necaurspīdīgā veidā izvēlētā masku un respiratoru piegādātāja – SIA GP Nord līgumā noteiktā atbildība par piegādāto preču atbilstību kvalitātes prasībām.
NMPD vadītāja izvairījās arī no skaidras atbildes uz jautājumu par to, cik liela priekšapmaksa un cik liela apmaksa ir veikta uzņēmumam GP Nord, - tā vietā NMPD atklāja tikai to, ka, izņemot 4000 ķirurģisko masku, „pārējais viss ir piegādāts, un preču apmaksa veikta”.
Tikmēr ir kļuvis skaidrs tas, kādas tieši summas ir samaksātas par pirmo bēdīgi slaveno GP Nord sagādāto kravu: viens miljons ķirurģisko sejas masku iegādātas par fantastiski augstu cenu – 54,8 centiem gabalā (bez PVN), savukārt 100 000 vidējas klases – FFP-2 respiratori – par 3,01 eiro gabalā (bez PVN).
NMPD vadītāja gan izvairījās no skaidras atbildes arī par to, kā izvērtēts tas, lai, kā minēts piegāžu nosacījumos, „preces cena iegādes brīdī nedrīkst pārsniegt vidējo tirgus cenu”.
Saskaņā ar Cipules skaidrojumu „konkrētajā brīdī konkrētās preces iegādei tiek veikta tirgus izpēte, apzinot iespējamos pretendentus, kam ir šāda prece, kādi ir to piegādes termiņi, transportēšanas izmaksas u.c., noskaidrojot un salīdzinot cenas. Var būt arī tā, ka vienai precei ir vairāki piegādātāji, piemēram, kombinezoniem nepieciešami dažādi izmēri, bet viens piegādātājs var nodrošināt tikai vienu izmēru, savukārt otrs – citu. Tas viss tiek vērtēts”.
Šie ir jautājumi, uz kuriem Cipule joprojām nav vēlējusies atbildēt:
- cik liela priekšapmaksa, un cik liela apmaksa pašlaik ir veikta uzņēmumam GP Nord?
- kas un kādā veidā pirms piegādēm pārliecinājās par piegādājamo preču atbilstību kvalitātes prasībām?
- kāda ir līgumslēdzēja GP Nord līgumā noteiktā atbildība par piegādāto preču atbilstību kvalitātes prasībām?
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
