No 20 vislielākajiem īpašumu darījumiem Jūrmalā vismaz 15 pircēji bijuši ārvalstnieki
PIETIEK28.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No divdesmit lielākajiem pagājušā gada nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā vismaz trīs ceturtdaļās pircēji bijuši ārvalstnieki - lielākoties Krievijas iedzīvotāji vai ārzonas uzņēmumi, kuri, pēc visa spriežot, pieder Krievijas pilsoņiem. Šādi dati apkopoti biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētajā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu TOP 70.
Kapitāla aizvadītā gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 radīts, izmantojot vairāku nekustamā īpašuma kompāniju datu bāzes un tajās gūto informāciju salīdzinot ar Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas reizi nedēļā publicējamajiem anonimizētajiem datiem par kopumā vairāk nekā 450 lielākajiem pagājušā gada īpašumu darījumiem.
„Uz šī unikālā datu apkopojuma un tā analīzes pamata izveidotais gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 sastāv no trim dažādiem sarakstiem – tie ir pagājušā gada 30 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Rīgā, 20 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Jūrmalā, kā arī 30 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām Rīgā un Jūrmalā kopā,” informē TOP 70 veidotāji.
Katram no šiem darījumiem, kuri zemesgrāmatā fiksēti pagājušā gada laikā (kaut daži darījumi noslēgti jau agrāk), jaunajā Kapitāla TOP 70 minēta gan tā vērtība, gan konkrētā īpašuma adrese un tā pamatinformācija. Tāpat nosaukts gan katra īpašuma pārdevējs, gan pircējs; par īpašuma pircēju – ja tas ir juridiska persona – no Lursoft datu bāzes minot arī tā īpašnieku, lai dotu skaidrāku priekšstatu par to, kas pašlaik Latvijā ir reālie lielāko un dārgāko īpašumu pircēji.
"Ja nebūtu pircēju no NVS valstīm un vispirms Krievijas, tad Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pilnībā neiznīktu, taču atsevišķi tā segmenti - dārgo dzīvokļu un dārgo Jūrmalas īpašumu pārdošana - gan sagrūtu, jo faktiski pilnībā turas tieši uz šiem pircējiem," - šāds ir viens no Kapitāla jaunā TOP 70 veidotāju secinājumiem. To atspoguļo arī detaļas par trim lielākajiem pagājušā gada Jūrmalas īpašumu darījumiem.
Rekords ir bijis 8,7 miljoni eiro - par šādu summu 1975.gadā dzimušais ārvalstnieks Aleksandrs Mečetins pērn novembrī nopircis 5041 kvadrātmetru zemes ar 2010.gadā ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju Pūpolu ielā 1. Īpašumu pārdevusi 1967.gadā dzimusī Irina Suhova, kas to 2008.gadā bija ieguvusi dāvinājuma ceļā. Jau pirms pārdošanas – pagājušā gada jūlijā no īpašuma tika noņemtas divas hipotēkas, bet pēc pārdošanas arī trešā, līdz ar to tas vairs ar ķīlām nav apgrūtināts.
Otrs lielākais darījums bijis 8 miljonu eiro apmērā - par šādu summu SIA Jūrmalas priedes pagājušā gada februārī pārdevusi 4904 kvadrātmetrus zemes ar ēku Ērgļu ielā 2, - to iegādājies nezināmiem īpašniekiem piederošās Kiprā reģistrētās Viviga Limited meitasuzņēmums SIA Seagull Investments. Ne pircējs, ne pārdevējs īpašumu nav ieķīlājuši.
Savukārt trešajā lielākajā darījumā summa bijusi 3,92 miljoni eiro - 1938.gadā dzimušais parfimērijas ražotāja Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs diviem ārvalstniekiem pārdevis 7323 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju, atpūtas māju, saimniecības ēku, sarga māju un dārza māju Kāpu ielā 51, ko 2011.gadā bez hipotekāriem apgrūtinājumiem bija ieguvis dāvinājuma ceļā no 1973.gadā dzimušā Mihaila Gerčikova. Jaunie saimnieki ir 1971.gadā dzimušais Natans Viners un 1948.gadā dzimusī Irina Viner–Usmanova.
Savukārt citi lielāko darījumu veicēji - pircēji bijuši 1963.gadā dzimušais Aleksejs Urvancevs, ārzonas uzņēmums Easton Development Limited, 1970.gadā dzimušais Krievijas iedzīvotājs Sergejs Šiškins, 1957.gadā dzimusī ārvalstniece Larisa Markus, SIA GES Construction, kuras īpašnieki slēpjas aiz kādas Seišelu salās reģistrētas kompānijas (un uzņēmuma valdes loceklis ir Krievijas iedzīvotājs Vadims Raikins), 1939.gadā dzimušais Vladimirs Krohins, 1963.gadā dzimusī Aleksandra Kamišova, 1991.gadā dzimusī Marija Rubcova, 1958.gadā dzimušais Alekandrs Rubcovs, Kiprā reģistrētā Waxflower holdings limited u.c.
TOP70 veidotāju un ekspertu videostāstījums par jauno sarakstu apskatāms šeit https://www.facebook.com/Kapitals/videos/828984860481915/ un lejuplādējams šeit http://failiem.lv/u/ujdkkmc
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
