Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No divdesmit lielākajiem pagājušā gada nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā vismaz trīs ceturtdaļās pircēji bijuši ārvalstnieki - lielākoties Krievijas iedzīvotāji vai ārzonas uzņēmumi, kuri, pēc visa spriežot, pieder Krievijas pilsoņiem. Šādi dati apkopoti biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētajā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu TOP 70.

Kapitāla aizvadītā gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 radīts, izmantojot vairāku nekustamā īpašuma kompāniju datu bāzes un tajās gūto informāciju salīdzinot ar Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas reizi nedēļā publicējamajiem anonimizētajiem datiem par kopumā vairāk nekā 450 lielākajiem pagājušā gada īpašumu darījumiem.

„Uz šī unikālā datu apkopojuma un tā analīzes pamata izveidotais gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 sastāv no trim dažādiem sarakstiem – tie ir pagājušā gada 30 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Rīgā, 20 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Jūrmalā, kā arī 30 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām Rīgā un Jūrmalā kopā,” informē TOP 70 veidotāji.

Katram no šiem darījumiem, kuri zemesgrāmatā fiksēti pagājušā gada laikā (kaut daži darījumi noslēgti jau agrāk), jaunajā Kapitāla TOP 70 minēta gan tā vērtība, gan konkrētā īpašuma adrese un tā pamatinformācija. Tāpat nosaukts gan katra īpašuma pārdevējs, gan pircējs; par īpašuma pircēju – ja tas ir juridiska persona – no Lursoft datu bāzes minot arī tā īpašnieku, lai dotu skaidrāku priekšstatu par to, kas pašlaik Latvijā ir reālie lielāko un dārgāko īpašumu pircēji.

"Ja nebūtu pircēju no NVS valstīm un vispirms Krievijas, tad Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pilnībā neiznīktu, taču atsevišķi tā segmenti - dārgo dzīvokļu un dārgo Jūrmalas īpašumu pārdošana - gan sagrūtu, jo faktiski pilnībā turas tieši uz šiem pircējiem," - šāds ir viens no Kapitāla jaunā TOP 70 veidotāju secinājumiem. To atspoguļo arī detaļas par trim lielākajiem pagājušā gada Jūrmalas īpašumu darījumiem.

Rekords ir bijis 8,7 miljoni eiro - par šādu summu 1975.gadā dzimušais ārvalstnieks Aleksandrs Mečetins pērn novembrī nopircis 5041 kvadrātmetru zemes ar 2010.gadā ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju Pūpolu ielā 1. Īpašumu pārdevusi 1967.gadā dzimusī Irina Suhova, kas to 2008.gadā bija ieguvusi dāvinājuma ceļā. Jau pirms pārdošanas – pagājušā gada jūlijā no īpašuma tika noņemtas divas hipotēkas, bet pēc pārdošanas arī trešā, līdz ar to tas vairs ar ķīlām nav apgrūtināts.

Otrs lielākais darījums bijis 8 miljonu eiro apmērā - par šādu summu SIA Jūrmalas priedes pagājušā gada februārī pārdevusi 4904 kvadrātmetrus zemes ar ēku Ērgļu ielā 2, - to iegādājies nezināmiem īpašniekiem piederošās Kiprā reģistrētās Viviga Limited meitasuzņēmums SIA Seagull Investments. Ne pircējs, ne pārdevējs īpašumu nav ieķīlājuši.

Savukārt trešajā lielākajā darījumā summa bijusi 3,92 miljoni eiro - 1938.gadā dzimušais parfimērijas ražotāja Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs diviem ārvalstniekiem pārdevis 7323 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju, atpūtas māju, saimniecības ēku, sarga māju un dārza māju Kāpu ielā 51, ko 2011.gadā bez hipotekāriem apgrūtinājumiem bija ieguvis dāvinājuma ceļā no 1973.gadā dzimušā Mihaila Gerčikova. Jaunie saimnieki ir 1971.gadā dzimušais Natans Viners un 1948.gadā dzimusī Irina Viner–Usmanova.

Savukārt citi lielāko darījumu veicēji - pircēji bijuši 1963.gadā dzimušais Aleksejs Urvancevs, ārzonas uzņēmums Easton Development Limited, 1970.gadā dzimušais Krievijas iedzīvotājs Sergejs Šiškins, 1957.gadā dzimusī ārvalstniece Larisa Markus, SIA GES Construction, kuras īpašnieki slēpjas aiz kādas Seišelu salās reģistrētas kompānijas (un uzņēmuma valdes loceklis ir Krievijas iedzīvotājs Vadims Raikins), 1939.gadā dzimušais Vladimirs Krohins, 1963.gadā dzimusī Aleksandra Kamišova, 1991.gadā dzimusī Marija Rubcova, 1958.gadā dzimušais Alekandrs Rubcovs, Kiprā reģistrētā Waxflower holdings limited u.c.

TOP70 veidotāju un ekspertu videostāstījums par jauno sarakstu apskatāms šeit https://www.facebook.com/Kapitals/videos/828984860481915/ un lejuplādējams šeit http://failiem.lv/u/ujdkkmc

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft