No 20 vislielākajiem īpašumu darījumiem Jūrmalā vismaz 15 pircēji bijuši ārvalstnieki
PIETIEK28.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No divdesmit lielākajiem pagājušā gada nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā vismaz trīs ceturtdaļās pircēji bijuši ārvalstnieki - lielākoties Krievijas iedzīvotāji vai ārzonas uzņēmumi, kuri, pēc visa spriežot, pieder Krievijas pilsoņiem. Šādi dati apkopoti biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētajā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu TOP 70.
Kapitāla aizvadītā gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 radīts, izmantojot vairāku nekustamā īpašuma kompāniju datu bāzes un tajās gūto informāciju salīdzinot ar Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas reizi nedēļā publicējamajiem anonimizētajiem datiem par kopumā vairāk nekā 450 lielākajiem pagājušā gada īpašumu darījumiem.
„Uz šī unikālā datu apkopojuma un tā analīzes pamata izveidotais gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 sastāv no trim dažādiem sarakstiem – tie ir pagājušā gada 30 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Rīgā, 20 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Jūrmalā, kā arī 30 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām Rīgā un Jūrmalā kopā,” informē TOP 70 veidotāji.
Katram no šiem darījumiem, kuri zemesgrāmatā fiksēti pagājušā gada laikā (kaut daži darījumi noslēgti jau agrāk), jaunajā Kapitāla TOP 70 minēta gan tā vērtība, gan konkrētā īpašuma adrese un tā pamatinformācija. Tāpat nosaukts gan katra īpašuma pārdevējs, gan pircējs; par īpašuma pircēju – ja tas ir juridiska persona – no Lursoft datu bāzes minot arī tā īpašnieku, lai dotu skaidrāku priekšstatu par to, kas pašlaik Latvijā ir reālie lielāko un dārgāko īpašumu pircēji.
"Ja nebūtu pircēju no NVS valstīm un vispirms Krievijas, tad Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pilnībā neiznīktu, taču atsevišķi tā segmenti - dārgo dzīvokļu un dārgo Jūrmalas īpašumu pārdošana - gan sagrūtu, jo faktiski pilnībā turas tieši uz šiem pircējiem," - šāds ir viens no Kapitāla jaunā TOP 70 veidotāju secinājumiem. To atspoguļo arī detaļas par trim lielākajiem pagājušā gada Jūrmalas īpašumu darījumiem.
Rekords ir bijis 8,7 miljoni eiro - par šādu summu 1975.gadā dzimušais ārvalstnieks Aleksandrs Mečetins pērn novembrī nopircis 5041 kvadrātmetru zemes ar 2010.gadā ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju Pūpolu ielā 1. Īpašumu pārdevusi 1967.gadā dzimusī Irina Suhova, kas to 2008.gadā bija ieguvusi dāvinājuma ceļā. Jau pirms pārdošanas – pagājušā gada jūlijā no īpašuma tika noņemtas divas hipotēkas, bet pēc pārdošanas arī trešā, līdz ar to tas vairs ar ķīlām nav apgrūtināts.
Otrs lielākais darījums bijis 8 miljonu eiro apmērā - par šādu summu SIA Jūrmalas priedes pagājušā gada februārī pārdevusi 4904 kvadrātmetrus zemes ar ēku Ērgļu ielā 2, - to iegādājies nezināmiem īpašniekiem piederošās Kiprā reģistrētās Viviga Limited meitasuzņēmums SIA Seagull Investments. Ne pircējs, ne pārdevējs īpašumu nav ieķīlājuši.
Savukārt trešajā lielākajā darījumā summa bijusi 3,92 miljoni eiro - 1938.gadā dzimušais parfimērijas ražotāja Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs diviem ārvalstniekiem pārdevis 7323 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju, atpūtas māju, saimniecības ēku, sarga māju un dārza māju Kāpu ielā 51, ko 2011.gadā bez hipotekāriem apgrūtinājumiem bija ieguvis dāvinājuma ceļā no 1973.gadā dzimušā Mihaila Gerčikova. Jaunie saimnieki ir 1971.gadā dzimušais Natans Viners un 1948.gadā dzimusī Irina Viner–Usmanova.
Savukārt citi lielāko darījumu veicēji - pircēji bijuši 1963.gadā dzimušais Aleksejs Urvancevs, ārzonas uzņēmums Easton Development Limited, 1970.gadā dzimušais Krievijas iedzīvotājs Sergejs Šiškins, 1957.gadā dzimusī ārvalstniece Larisa Markus, SIA GES Construction, kuras īpašnieki slēpjas aiz kādas Seišelu salās reģistrētas kompānijas (un uzņēmuma valdes loceklis ir Krievijas iedzīvotājs Vadims Raikins), 1939.gadā dzimušais Vladimirs Krohins, 1963.gadā dzimusī Aleksandra Kamišova, 1991.gadā dzimusī Marija Rubcova, 1958.gadā dzimušais Alekandrs Rubcovs, Kiprā reģistrētā Waxflower holdings limited u.c.
TOP70 veidotāju un ekspertu videostāstījums par jauno sarakstu apskatāms šeit https://www.facebook.com/Kapitals/videos/828984860481915/ un lejuplādējams šeit http://failiem.lv/u/ujdkkmc
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
